Pavisam nesen interneta plašumos pamanīju ziņas virsrakstu, kas raisīja interesi. Proti, tas vēstīja, ka katra otrā mamma ikdienā savai atpūtai un vaļaspriekiem velta mazāk nekā stundu dienā. Šis rezultāts noskaidrots tirdzniecības centra “Spice” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Uzrunāto sieviešu atbildēs atklājies, ka katra ceturtā uzskata – sieviete nevar veltīt sev vairāk kā pusstundu laika dienā; katra trešā piekrīt, ka sev piemērojams laiks no 30 minūtēm līdz stundai. Interesanti, ka līdzīgās domās ir arī aptaujātie vīrieši – 13 % uzskata, ka mammas sev velta mazāk nekā 30 minūtes dienā, bet 26 % uzskata, ka sievietēm vajadzētu vismaz 30 minūtes līdz vienu stundu dienā veltīt tikai sev. Trešdaļa vīriešu atteicās atbildēt, un nav brīnums, jo, būsim godīgi, lielajā vairumā ģimeņu rūpes par mājas soli, bērniem, mājdzīvniekiem, ēdienreizēm un visu ar to saistīto uzņemas sieviete – mamma. Iespējams, daudziem vīriem, tētiem pat nav ne jausmas, cik daudz laika un pūļu paņem mammas loma, kurai nereti līdzās ir arī darba ņēmēja un arī sievas loma, kas katra prasa enerģiju, koncentrēšanos, atdevi un laiku.
Ir skaidrs, ka mums, mammām, nekad nešķiet, ka ir vajadzīgs laiks sev, un tam ir daudz iemeslu. Daži iemesli ir pašu prāta radīti, piemēram, mātišķa vainas apziņa vai raizes, kas var pāraugt pat trauksmē un depresijā. Citreiz ir ārēji iemesli, piemēram, darbs, ģimene, rūpes par citiem ģimenes locekļiem vai vienkārši 21.gadsimta dzīve kopumā. Mēs visi dzīvojam steigā, tāpēc desmit minūšu pārtraukuma atvēlēšana sev bieži vien ir gandrīz neiespējama. Desmit minūtēs taču var izdarīt daudz – izmazgāt veļu, salikt rotaļlietas, izplānot vakariņas vai jebkurus citus darbus, kas jāpaveic. Daudziem iemīļots ir teiciens: “Mums visiem diennaktī ir 24 stundas, no pašiem atkarīgs, kā tās izmantojam.”
Lai saprastu, cik vērtīgi un lietderīgi katram paiet savas 24 stundas, ir svarīgi veikt nelielu pašnovērtējumu. Kur pazūd jūsu laiks? Kādas lietas vēlaties darīt, kurām jums šķietami nav laika? Vai pietiekami jēgpilni paiet diena? Cik gandarīts jūtaties?
Mammas loma visbiežāk prasa ziedot savas vēlmes, vajadzības ģimenes labā, un bieži aizmirstam, ka savu iekšējo pasauli atstājam pavisam novārtā. Kā ar mūsu sapņiem, ilgām, iekšējām vajadzībām? Kā mēs iemācāmies vairāk tajās ieklausīties? Kā būtu, ja tā vietā, lai ļautu steigas pilnajam ikdienas grafikam mūs vadīt, mēs pašas uzņemtos simtprocentīgu atbildību par savu grafiku?
Sarunās ar paziņām, kuras audzina bērnus, arī klausoties vecāku paaudžu mammu stāstos par viņu jaunības gadiem, visnotaļ bieži nākas nonākt pie atziņas, ka sabiedrībā nav pieņemts līdz galam atzīt – mamma nav tikai māte, sieva un pavarda turētāja, bet arī personība ar savām interesēm, vajadzībām, sapņiem un vēlmēm. Mūsdienās biežāk dzird par pēcdzemdību depresiju, bet vēl padomju laikos taču nekādas runas par ko tādu nevarēja būt – jāsaņemas, un miers! Kas jādara, jādara, bez čīkstēšanas. Un tomēr – visam ir sava ēnas puse, arī mammai, kura ir pārgurusi, pienākumu pārņemta, nebūs ne prieka, ne iecietības pret savu mazo atvasi, kura pēc garas dienas priekpilni piedāvā uzspēlēt kādu jautru spēli. Visdrīzāk mazais saņems brēcienu: “Ne tagad!” Tas būtu varējis arī neatskanēt, ja mamma nebūtu tik nogurusi, bez enerģijas un bez prieka, jo ikdiena lielākoties sastāv no rūpēm, pienākumiem un raizēm par nākotni – tuvāku vai tālāku. Lai arī aptaujas rādītāji šķiet zemi, tomēr stunda dienā, kad mammas var mazliet atgūt enerģiju, būtu lielisks sākums veselīgākām ģimenēm, bērniem un sabiedrībai kopumā.
Komentāri