Noslēdzas sabiedriskā apspriešana Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajai koncepcijai par lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamību Latvijā. KNAB koncepcijā rosina palielināt lobētāju aktivitāšu atklātību.
KNAB uzskata, ka tiesiska reglamentācija nodrošinātu lielāku vienlīdzību informācijas un amatpersonu pieejamībā, turklāt mazināta tiktu tendence grupām ar lielāku ekonomisko ietekmi un resursiem gūt arī lielākas ietekmes iespējas. Tādēļ izvirzīti trīs iespējamie risinājumi. Viena iespēja ir speciāla likuma izstrāde, kas regulētu un skaidrotu ar lobēšanu saistītos jautājumus. Otra iespēja ir lobēšanas pamatprincipu noteikšana saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, grozījumu veikšanu normatīvajos aktos. Trešā iespēja ir papildināt likumu ”Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās” vai arī likumprojektu par priekšlikumiem un sūdzībām, pievienojot sadaļu, kas regulētu lobēšanu.
”Druva” lūdza politologu Valtu Kalniņu komentēt lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamību, kā arī izskaidrot lobēšanas būtību, jo sabiedrībā nereti tā tiek asociēta ar korupciju.
V.Kalniņš uzskata, ka lobēšanas procesa regulējums ir nepieciešams, tomēr tam nevajadzētu būt ļoti ierobežojošam: ”Tam būtu jāsniedz sabiedrībai iespēja uzzināt, kuras personas lobē kuras amatpersonas un kādos jautājumos. Daļu no koncepcijā ietvertajiem priekšlikumiem būtu nepieciešams ieviest.
Tas varētu būt likums, kas regulē lobēšanas jautājumus, bet tas nav obligāti. Tikpat labi varētu pievērsties tam, kā atklātību palielināt Saeimas komisijās, ministriju konsultatīvajās padomēs, darba grupās, kurās tiek izstrādāti normatīvo aktu projekti. Svarīgāk, lai ir konkrēta forma, kā atklātība tiek veicināta.”
Politologs norāda, ka lobēšana notiek visās demokrātiskās valstīs: ”Tas ir normāli. Domāju, ka cilvēkiem nevajadzētu baidīties no vārda ”lobēšana”, jo lobēt godīgā veidā ir katra pilsoņa tiesības, ko sargā Satversme.
Pamatbūtībā lobēšana ir privātpersonu centieni ietekmēt valsts amatpersonu darbu, lēmumu pieņemšanu, it sevišķi par normatīvajiem aktiem un politiķu lēmumiem. Atšķirība starp korupciju un lobēšanu ir instrumentos, kādā veidā notiek ietekmēšana. Ja tiek doti kukuļi vai arī mēģinājumi ietekmēt amatpersonas notiek kādos citos nelegālos veidos, tad tā ir korupcija. Manuprāt, jebkurā gadījumā, ja tiek ietekmēts politisks lēmums, tad pašos pa-matos tā ir lobēšana, taču kukuļdošanas gadījumā lobēšana tiek īstenota ar neatļautiem līdzekļiem, ar korupcijas palīdzību, un tas nav pieļaujams.
Cilvēki, kuri nodarbojas ar lobēšanu, nevēlas, lai lobēšana tiktu attiecināta uz korumpētām attiecībām, jo šādi sabiedrībā veidojas kompromitējošas asociācijas.
Lobēšana Latvijā notiek visu laiku un tajā iesaistījušies ir daudz cilvēku. Kad Saeimā vai Ministru kabinetā tiek apspriesti nozīmīgi likumprojekti, gandrīz vienmēr piedalās arī lobētāji – gan profesionāli lobētāji, gan uzņēmumi, gan nevalstiskās organizācijas, kuras vēlas ietekmēt lēmumu.”
Komentāri