Rudens ir klāt. Dienasgaismas stundas sarūk, un āra temperatūra pazeminās. Daba rudenī rāda lielisku priekšzīmi tam, ka ir svarīgi ļaut atbrīvoties no nevajadzīgā, novecojušā, nokalpojušā, gūt atelpu un tad sagatavot vietu kam jaunam. Bet kas šajā gadalaikā rosina pārdomas, pašanalīzi un dzīves izvērtēšanu?
Rudens daudziem ir kā pārmaiņu laiks – neparedzami laikapstākļi, mainīgas krāsas ainavā, dzīvnieku uzvedība, piemēram, migrācija vai gatavošanās ziemas guļai. Apģērbā sākam dot priekšroku biezām jakām un zābakiem, mainās fizisko aktivitāšu līmenis vai vaļasprieki, uz galda parādās riekstu un sēņu ēdieni, kamēr citi vasarai raksturīgie pārtikas produkti no ledusskapjiem un pieliekamajiem pamazām izzūd.
Tas viss apzināti un zemapziņā mudina mūs pamanīt sevi šajā gadalaiku maiņu ciklā, kas var likt mums iegrimt nelielās (vai lielākās) pārdomās. Kas tad ir pārdomas un pašanalīze? Introspekciju var definēt kā “savu ideju, domu un jūtu izpēti un uzmanību tām” vai “reflektīvu ieskatīšanos sevī”, savukārt refleksija ir “nopietna un rūpīga domāšana vai apsvēršana”.
Ievērojiet smalko atšķirību starp abām perspektīvām – skatīšanos uz āru un skatīšanos sevī? Katrai ir sava vieta un mērķis, tomēr to rezultāti var atšķirties atkarībā no tā, kā tās izmanto un interpretē. Šajā gada laikā, kad atgriežas vēsāki, dažreiz arī daudz mitrāki un tumšāki vakari, mēs biežāk varam atrasties mājās, telpās, iespējams, veltot laiku pārdomām par aizvadīto gadu, par dzīvi, par nākotni un citām jomām. Un tādā laikā procesu izvērtēšanas sajūtas var būt pavisam citādas nekā vasarā, kad parasti ir mums patīkamāki laikapstākļi un sabiedriski aicinājumi, un aktivitātes nozīmē mazāk laika “esot” un vairāk laika “darot”.
Dodot sev telpu un iespēju ieskatīties sevī, mēs varam iegūt lielāku un dziļāku ieskatu un zināšanas par sevi, kas savukārt palielina izpratni par savām emocijām, domām un uzvedību. Šī pašanalīze var uzlabot emocionālo apziņu, kas ļauj veidot saliedētākas attiecības pašam ar sevi, kas savukārt var stiprināt pašapziņu, attīstīt skaidrāku komunikāciju un uzlabot attiecības ar citiem.
Redzam, kā koki aptur augšanu un sāk savu kluso ziemas gaidīšanu, kā tie, nometot lapas, gatavojas saglabāt enerģiju un efektivitāti tumšākam un izaicinošākam laikam. Mācīsimies no dabas piemēra, dodot arī sev laiku palēnināt tempu, atvēlot laiku pārdomām, pašanalīzei un izvērtēšanai, lai arī mēs varētu atbrīvoties no lietām, kas vairs nekalpo, vai mainīt ikdienas ritma modeļus un uzvedību sev par labu un sagatavoties tumšākiem un dažreiz izaicinošākiem mēnešiem, piemēram, sezonas svētkiem un to gaidām, kad, iespējams, patiesībā jūtamies nervozi, nomākti vai nesagatavoti.
Taču jāatceras, ka “Visu ar mēru!” ir spēkā, runājot arī par rudens instrospekciju un laiku, kad atbrīvoties no sev liekā, nevajadzīgā. Pārāk liela pašanalīze un refleksija dažkārt var izraisīt raizes, šaubas par sevi, nemieru, stresu un nervu pārslodzi. Galvenais ir saglabāt līdzsvaru.
Psihologi šai laikā iesaka vairāk pievērsties apzinātības praksei – esiet klāt mirklī, meditējot, veidojot saikni ar dabu, dodoties pastaigā vai veicot elpošanas vingrinājumus. Var rakstīt dienasgrāmatu – pierakstiet vai uzzīmējiet domas un emocijas un saglabājiet tās žurnālā, lai varētu tām sekot vēlāk! Veltiet laiku, lai pārdomātu aizvadītos mirkļus un novērtētu savu reakciju un rezultātus.
Pašrefleksijas un refleksijas attīstīšana ir kaut kas tāds, kam nepieciešams laiks un prakse. Tas ir nepārtraukts process, un tas prasa arī laipnību, līdzjūtību un pacietību pret sevi. Var būt pārāk viegli kļūt paškritiskam vai nosodošam, tāpēc ir svarīgi dot sev laiku un vietu, lai ērti atslābinātos šajā procesā (lai tas būtu mūsu pašu labā). Caur pārmaiņām var atrast turpmāku izaugsmi, un, kā mums rāda pats rudens, šis ir īstais laiks!
Komentāri