Nav, kas strādā, kur atrast darbiniekus – jau kļuvusi par ikdienas sarunu tēmu, gluži kā pārspriežot laikapstākļus. Iemesli dažādi, par tiem runā valsts ekonomiskās politikas veidotāji, spriež politiķi, trauksmi ceļ uzņēmēji. Runāt patīk visiem, uzskaitīt problēmas arī, tikai ceļa kartei ar skaidrām norādēm pietrūkst gan prāta, gan uzdrīkstēšanās darīt. Vieglāk un ērtāk pateikt, ka ne jau tikai Latvijā tā, visā Eiropā.
Un ar to viss beidzas, pat nesācies. Uzņēmēji cits no cita pārvilina strādājošos, piesolot ko vairāk, tāpat rīkojas pašvaldības, valsts iestādes. Darba ņēmējam, ja viņš ir kvalificēts, labi, jo var izvēlēties un justies drošs – ja nepatiks, var meklēt ko labāku. Turklāt ir apguvis ko jaunu, CV ieraksts papildināts ar prasmēm, konkurētspēja augusi.
Un kur tad nebeidzamie stāsti par algām. Saprotams, ka citiem atalgojums vienmēr ir un būs augstāks, darba mazāk – no šīs nenovīdības laikam neaiziesim nekad. Ja ieskatās Centrālās statistikas pārvaldes datos, pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro. Salīdzinot ar 2023. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 149 eiro jeb 9,7%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,38 eiro jeb par 12,1%. Taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 7,6%.
Ja tiek pieņemts palielināt minimālo algu, naudas vairāk ir visiem. Bet arī samazinās atšķirība starp minimālās algas saņēmējiem un kvalificētiem speciālistiem. Ne katrs darba devējs var atļauties visiem maksāt vairāk. Tad notiek tas, kas darba ņēmējam visvairāk nepatīk – tiek samazināta vai palielināta slodze. Kurš gan par to priecāsies, ja jādara tas pats, kas iepriekš vai vairāk, bet nopelni mazāk, vai darba apjoms palielinās un saņem tikpat, cik pirms gada. Tad sākas skaidrošanās, sašutums sabiedrībā, darba devēju zākāšana. Bet tiek aizmirsts, cik stundu darba ņēmējs strādā pilnvērtīgi. Vai tās katru dienu ir noteiktās astoņas stundas? Var jau iebilst, lai dod darbu, tad nesēdēs un nesērfos internetā. Bet klientu skaits, un tas attiecas teju uz katru nozari, kur jāapkalpo klātienē, sarūk. Internetā nokārtot lietas ērtāk un ātrāk, bet šo iespēju nekad neizmantos visi. Cik uzņēmējam, tāpat arī jebkurai iestādei, izmaksā dažu klientu apkalpošana klātienē? Un vai jābrīnās, ka, domājot par izdevumiem, tiek lemts par labu tīmeklim. Ir jau taisnība – tas, kuram vajadzēs, atradīs veidu, kā saņemt to, kas nepieciešams.
Un vēl nedaudz Centrālās statistikas pārvaldes datu: pērn vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 851 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 733 eiro), zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (2 124 eiro), enerģētikas (2 122 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības (1 975 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 877 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 758 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 687 eiro).
Savukārt vismazākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 107 eiro par pilnas slodzes darbu. Lasot šos skaitļus, ne viens vien laukos noteiks: “Kur ir mans tūkstotis?” Ja tāds būtu, var tikai iedomāties, kāda būtu dzīve. Tā aizdomājoties, dūša sarūk, parādās dusmas un skaudība, un arī vainīgie atrasti – Saeima, valdība, pašvaldība, kas neko nedara, lai tauta dzīvotu labklājībā. Un tauta prasa izklaides, iespējas baudīt dzīvi, tūlīt un vislabāk bez maksas. Lai izpatiktu, īpaši pirms kādām vēlēšanām, solījums arī tiek dots.
Ja spriežam par naudu, tad vispirms varbūt tomēr sākt ar tēriņiem. Ne katra personīgajiem, ar tiem lai cilvēki paši mācās tikt galā, bet gan ar tiem ieguldītajiem, kuriem nākotnē būs tikai jāliek klāt. Un tādu nav maz.
Bet, lai kaut ko saprastu, lai rīkotos, ir vajadzīgas stratēģijas, koncepcijas, plāni. Lai tas viss taptu, jābūt zinošiem speciālistiem. Ja viņu trūkst, tad piramīda šķiebjas. Šķību arī neliels vējš var izārdīt. Tā, redz, ar darbu, naudu, šodienu, rītdienu, prātu un darīšanu vienlaikus.
Komentāri