Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lāsts ar tiešo mārketingu

Agnese Leiburga
09:34
12.10.2025
66
Agnese Leiburga

Tā ir pašas pieļauta kļūda, kuru man nepatīk atzīt. Bet, tā teikt, ja jau pats esi muļķīgi rīkojies, tad esi. Pirms kāda pusotra gada es visai muļķīgā kārtā ļāvos pierunāties direct marketing jeb tiešā mārketinga zvanītājas pārliecināšanai un nopirku korejiešu kosmētikas sejas maskas. Jāatgādina, ka tiešā tirg­vedība jeb tiešais mārketings ir tirgvedības veids, kurā uzņēmumu reklāmas ziņas tiek piegādātas tieši potenciālajiem klientiem bez citu plašsaziņas līdzekļu starpniecības.

Sev par attaisnojumu varu teikt, ka tobrīd tuvojās mana vārdadiena un īsti sievietei raksturīgā garā salikās, ka esmu pelnījusi sevi palutināt. It kā nevarētu vienkārši ieiet veikalā un nopirkt kaut ko tādam mērķim! Fakts ir tāds, ka tobrīd nenojautu, ka slēdzu darījumu ar sātana advokātu gluži kā savulaik populārajā filmā, kurā tik fantastiski saspēlējas Keanu Rīvzs un vecmeistars Als Pačīno. Realitāte atklājās pamazām.
Nē, pašām korejiešu sejas maskām nebija nekādas vainas. Tās tiešām bija ļoti labas. Ne jau velti Koreja tiek uzskatīta par vienu no līderiem kosmētikas ražošanā. Bet pamazām sākās mana cīņa ar tiešā mārketinga zvanītājām. Mans tālruņa numurs, reiz nonācis sarakstā pie tiem, kas uzrāvušies un kaut ko nopirkuši, nu ir kļuvis par kārdinošu mērķi telepārdevējiem. Ar apbrīnojamu pacietību man zvana un piedāvā iegādāties visu iespējamo. Sā­kotnēji naivi likās, ka līdzēs konkrēto tālruņa numuru nobloķēšana, taču es pat iedomāties nevarēju, ka tā būs pilnīga cīņa ar vējdzirnavām, ka šādu darbinieku ir ārkārtīgi daudz. Nelaime tā, ka, būdama tomēr diezgan pieklājīgs cilvēks, saprotu, ka šīs sievietes jau nav vainīgas un ka savs darbiņš jādara katram. Tad nu reižu reizēm es ļauju viņām man piedāvāt visu, kas piedāvājams, bet vienmēr brīdinu, ka neko nepirkšu.

Dažkārt šīs sarunas man sagādā pat zināmu jautrību, kas noteikti nav pārāk pieklājīgi – smīkņāt par citu cilvēku darbu. To­mēr, kā pirms gadiem 25 teica mans braukšanas instruktors, – ja nāk smiekli, ir jāsmejas!
Tā samērā nesen viena kundzīte izmisīgi centās pārliecināt, ka manā vecumā ir teju neiespējami izdzīvot, ikdienas neuzņemot papildu daudzumu koenzīma Q10. Kā paskaidrots portālā “medicine.lv”, koenzīms Q10 atrodams katrā ķermeņa šūnā un organismam ir tik nozīmīgs, ka diezgan lielu daudzumu organisms to saražo pats, bet pārējo gūst no uztura.

Ja šūnu uztver kā mazu pilsētiņu, tad tajā esošie mitohondriji ir elektriskās spēkstacijas. Savukārt koenzīms Q10 ir viens no darbiniekiem, kas šajās spēkstacijās ražo ATF – molekulu, kas ķermenī pārvada enerģiju. Tādēļ arī visvairāk Q10 ir tajās šūnās, kurām nepieciešams vairāk enerģijas, jo labāk to ir ražot uz vietas, nevis piegādāt no liela attāluma. Tādas ir sirds, aknu, nieru un muskuļu šūnas. Otra nozīmīga koenzīma Q10 funkcija ir šūnu membrānu drošības kontrole, ko tas veic, darbojoties kā antioksidants. Tas vai nu pats antioksidatīvi iedarbojas uz šūnu bojātājiem brīvajiem radikāļiem, vai palīdz darboties citiem antioksidantiem, piemēram, E vitamīnam.

Sarunā ar zvanītāju man tika laipni paskaidrots, ka bez maģiskā koenzīma es ātri savecēšu, āda sakrunkosies un vispār, lietojot koenzīmu, varot arī labāk atslābināties un atpūsties, jo tas mazina stresu. Uz šo apgalvojumu es pajokoju, ka stresu lieliski mazina arī glāze vīna. Kundze pie telefona acīmredzot to neuztvēra kā joku un nolasīja man morāli par alkohola lietošanas slikto iedarbību. Taču toreiz brīnumainā kārtā necentās man pārdot neko citu, pat ne kādas vīnu aizstājošas brīnumkapsulas.

Pēdējā reizē gan es uz direct marketing zvanītāju sadusmojos. Nē, nu ne jau gluži uz viņu kā personu. Drīzāk jau uz sevi par to, ka ļāvos atkal ievilkt sarunā. Man vienkārši bija patiešām jautri. Un saruna uzjundīja tādu kā azartu, cik ilgi viņa spēs pārlēkt no tēmas uz tēmu. Diemžēl biju tik ļoti aizrāvusies, kaitinot zvanītāju, ka aizmirsu par cepumiem, kas tobrīd bija cepeškrāsnī. Pēc sarunas izcēlu melnus un nelietojamus.

Kaitināšana izpaudās tā, ka uz visu, ko viņa man piedāvāja, es atbildēju, ka tādas lietas nelietoju. Lai gan godīgi – tā nemaz nav taisnība. Piemēram, es lietoju gan D vitamīnu, gan magniju, bet man patiesi nav (vairs ne) vēlēšanās kaut ko pirkt šādā veidā. Tagad jau es zinu, kādas sekas ir, iedodot mazo pirkstiņu šādiem zvanītājiem.

Mani uzjautrināja, cik veikli pārdevēja pārmetās no viena uz nākamo produktu, ko man piedāvāt. Pie koenzīms Q10 es teicu – ja viņa man nevar piedāvāt mīnus desmit gadu, tad man tādu līdzekli nevajag. Pie ginko bilobas ekstrakta paskaidroju, ka zinu, kur Rīgā aug varens ginks, un varu tur aizdoties ievākt lapas, ja nu man patiešām vajadzēs. Pie zivju eļļas gluži nevainīgi pastāstīju, ka man ļoti garšo šprotes un tur vienā kārbiņā ir gan zivs, gan eļļa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi