Tā ir pašas pieļauta kļūda, kuru man nepatīk atzīt. Bet, tā teikt, ja jau pats esi muļķīgi rīkojies, tad esi. Pirms kāda pusotra gada es visai muļķīgā kārtā ļāvos pierunāties direct marketing jeb tiešā mārketinga zvanītājas pārliecināšanai un nopirku korejiešu kosmētikas sejas maskas. Jāatgādina, ka tiešā tirgvedība jeb tiešais mārketings ir tirgvedības veids, kurā uzņēmumu reklāmas ziņas tiek piegādātas tieši potenciālajiem klientiem bez citu plašsaziņas līdzekļu starpniecības.
Sev par attaisnojumu varu teikt, ka tobrīd tuvojās mana vārdadiena un īsti sievietei raksturīgā garā salikās, ka esmu pelnījusi sevi palutināt. It kā nevarētu vienkārši ieiet veikalā un nopirkt kaut ko tādam mērķim! Fakts ir tāds, ka tobrīd nenojautu, ka slēdzu darījumu ar sātana advokātu gluži kā savulaik populārajā filmā, kurā tik fantastiski saspēlējas Keanu Rīvzs un vecmeistars Als Pačīno. Realitāte atklājās pamazām.
Nē, pašām korejiešu sejas maskām nebija nekādas vainas. Tās tiešām bija ļoti labas. Ne jau velti Koreja tiek uzskatīta par vienu no līderiem kosmētikas ražošanā. Bet pamazām sākās mana cīņa ar tiešā mārketinga zvanītājām. Mans tālruņa numurs, reiz nonācis sarakstā pie tiem, kas uzrāvušies un kaut ko nopirkuši, nu ir kļuvis par kārdinošu mērķi telepārdevējiem. Ar apbrīnojamu pacietību man zvana un piedāvā iegādāties visu iespējamo. Sākotnēji naivi likās, ka līdzēs konkrēto tālruņa numuru nobloķēšana, taču es pat iedomāties nevarēju, ka tā būs pilnīga cīņa ar vējdzirnavām, ka šādu darbinieku ir ārkārtīgi daudz. Nelaime tā, ka, būdama tomēr diezgan pieklājīgs cilvēks, saprotu, ka šīs sievietes jau nav vainīgas un ka savs darbiņš jādara katram. Tad nu reižu reizēm es ļauju viņām man piedāvāt visu, kas piedāvājams, bet vienmēr brīdinu, ka neko nepirkšu.
Dažkārt šīs sarunas man sagādā pat zināmu jautrību, kas noteikti nav pārāk pieklājīgi – smīkņāt par citu cilvēku darbu. Tomēr, kā pirms gadiem 25 teica mans braukšanas instruktors, – ja nāk smiekli, ir jāsmejas!
Tā samērā nesen viena kundzīte izmisīgi centās pārliecināt, ka manā vecumā ir teju neiespējami izdzīvot, ikdienas neuzņemot papildu daudzumu koenzīma Q10. Kā paskaidrots portālā “medicine.lv”, koenzīms Q10 atrodams katrā ķermeņa šūnā un organismam ir tik nozīmīgs, ka diezgan lielu daudzumu organisms to saražo pats, bet pārējo gūst no uztura.
Ja šūnu uztver kā mazu pilsētiņu, tad tajā esošie mitohondriji ir elektriskās spēkstacijas. Savukārt koenzīms Q10 ir viens no darbiniekiem, kas šajās spēkstacijās ražo ATF – molekulu, kas ķermenī pārvada enerģiju. Tādēļ arī visvairāk Q10 ir tajās šūnās, kurām nepieciešams vairāk enerģijas, jo labāk to ir ražot uz vietas, nevis piegādāt no liela attāluma. Tādas ir sirds, aknu, nieru un muskuļu šūnas. Otra nozīmīga koenzīma Q10 funkcija ir šūnu membrānu drošības kontrole, ko tas veic, darbojoties kā antioksidants. Tas vai nu pats antioksidatīvi iedarbojas uz šūnu bojātājiem brīvajiem radikāļiem, vai palīdz darboties citiem antioksidantiem, piemēram, E vitamīnam.
Sarunā ar zvanītāju man tika laipni paskaidrots, ka bez maģiskā koenzīma es ātri savecēšu, āda sakrunkosies un vispār, lietojot koenzīmu, varot arī labāk atslābināties un atpūsties, jo tas mazina stresu. Uz šo apgalvojumu es pajokoju, ka stresu lieliski mazina arī glāze vīna. Kundze pie telefona acīmredzot to neuztvēra kā joku un nolasīja man morāli par alkohola lietošanas slikto iedarbību. Taču toreiz brīnumainā kārtā necentās man pārdot neko citu, pat ne kādas vīnu aizstājošas brīnumkapsulas.
Pēdējā reizē gan es uz direct marketing zvanītāju sadusmojos. Nē, nu ne jau gluži uz viņu kā personu. Drīzāk jau uz sevi par to, ka ļāvos atkal ievilkt sarunā. Man vienkārši bija patiešām jautri. Un saruna uzjundīja tādu kā azartu, cik ilgi viņa spēs pārlēkt no tēmas uz tēmu. Diemžēl biju tik ļoti aizrāvusies, kaitinot zvanītāju, ka aizmirsu par cepumiem, kas tobrīd bija cepeškrāsnī. Pēc sarunas izcēlu melnus un nelietojamus.
Kaitināšana izpaudās tā, ka uz visu, ko viņa man piedāvāja, es atbildēju, ka tādas lietas nelietoju. Lai gan godīgi – tā nemaz nav taisnība. Piemēram, es lietoju gan D vitamīnu, gan magniju, bet man patiesi nav (vairs ne) vēlēšanās kaut ko pirkt šādā veidā. Tagad jau es zinu, kādas sekas ir, iedodot mazo pirkstiņu šādiem zvanītājiem.
Mani uzjautrināja, cik veikli pārdevēja pārmetās no viena uz nākamo produktu, ko man piedāvāt. Pie koenzīms Q10 es teicu – ja viņa man nevar piedāvāt mīnus desmit gadu, tad man tādu līdzekli nevajag. Pie ginko bilobas ekstrakta paskaidroju, ka zinu, kur Rīgā aug varens ginks, un varu tur aizdoties ievākt lapas, ja nu man patiešām vajadzēs. Pie zivju eļļas gluži nevainīgi pastāstīju, ka man ļoti garšo šprotes un tur vienā kārbiņā ir gan zivs, gan eļļa.
Komentāri