Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Kristus piedzimšanas svētkos

Druva
00:00
26.12.2005
9

Varbūt toreiz, kad skolā pirms Ziemassvētkiem dalīja paciņas un tavā bija vairāk par vienu mandarīnu? Varbūt toreiz, kad vecāki tev nopirka pirmo velosipēdu? Bet varbūt tad, kad biji sastapis pirmo mīlestību un visa pasaule tev likās citādāka!

Dažreiz, esot kopā ar vienaudžiem, mēdzam atcerēties savus bērnības un jaunības priekus. Savāda mums liekas šodienas pasaule, to dienu acīm raugoties! Kādēļ? Tādēļ, ka nav par ko gavilēt! Viss ir pieejams, viss ir kļuvis lēts un importēts. Nē, ne jau cenas, bet vērtības ziņā. Gaidu, cerību, ilgu un gaviļu ziņā. Nav vairs nekā, ko gaidīt Ziemassvētkos, dzimšanas dienās vai kādos valsts svētkos – viss ir bijis, viss pieejams, viss „lēts”.

Un līdzīgi kā sadzīvē ir arī ticībā, arī šeit daudz ko esam zaudējuši. Vai gaidām Kristus piedzimšanas svētkus? Bieži tie nogrimuši rūpju kalnā – ko ēst, ko dzert, ko dāvināt? Vai priecājamies par šiem svētkiem? Jā gan, par lielo egli baznīcā, par jaukajām dziesmiņām, par dvēseles pacēlumu un svētsvinīgo atmosfēru! Bet vai tas ir prieks par šo svētku būtību?! Vai mēs gavilējam līdz ar svēto un eņģeļu pulku, kad dzied „Gods Dievam augstībā…”?

Marijas gars gavilē par Dievu, par Pestītāju. Viņa zina un saprot, ka notiek cilvēces vēstures otrais lielākais notikums pēc cilvēka radīšanas. Taču mēs to bieži piemirstam. Kādēļ gan gavilēt, kādēļ priecāties? Jo mums ir piedzimis Pestītājs! Mans, tavs, mūsu Pestītājs. Jā, tieši tā, mēs esam piemirsuši ka Viņš ir „mans personīgais Pestītājs”. Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, kurus tu savā iekšienē varbūt sauc par pazudušajiem, noklīdušajiem, no… Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, par kuriem tu domā, ka viņi domā- Dieva nav. Viņš nav tikai to Pestītājs, kurus tu uzskati par svētajiem, jo viņi pieder pie Baznīcas un iet tajā biežāk nekā tu.

Marija gavilē, jo viņa apzinās tā augsto un dārgo vērtību, kas notiek. Pestītājs nāk pasaulē, nāk, lai mūs pestītu. „Jūs esat dārgi atpirkti…” saka Dieva vārds 1. vēstulē korintiešiem.

Jā, un tas ir šo svētku lielākais prieks – Jēzus nāk personīgi pie manis, viņš mani atpestīs, izglābs no maniem grēkiem, piepildīs mani ar savu gaismu, ar savu labestību un mieru.

Gaisma, labestība un prieks ir ļoti labi, bet kā lai es pie tiem tieku? Man dzīvē ir tikai jāskrien un jāskrien, jāraujas par četriem! Man nav laika! Ja tu pats neapstāsies, lai parunātos ar Dievu, nekas nelīdzēs. Saņem visus savus spēkus šajos svētkos, apstājies tā pa īstam un parunā ar Viņu, noliec Viņa priekšā visu savu dzīvi un ļauj, lai Viņš tev pasaka, kas svarīgs un nepieciešams tajā un ko var izmest ārā. Ļaujies, lai Kristus miers ieplūst tevī, tavos mīļajos un piepilda tevi ar prieku.

Taču Kristusbērna nākšanai jābūt ilgstoši paliekošai nozīmei mūsu dzīvēs. Viņš nāk. lai ņemtu mūs līdzi, lai mēs sekotu Viņam, kā reiz viņa mācekļi tam sekoja. Lai ne tikai šais svētkos mēs runātos ar Dievu, bet katru dienu, lai ne tikai svētkos mēs būtu pildīti ar Viņa mieru un prieku, bet katrā brīdī būtu Viņa miera nesēji.

Es novēlu tev, mīļo lasītāj, gavilēt par šo Dieva dārgo dāvanu, tā kā gavilēja Marija!

Es novēlu tev priecāties par to ne tikai tai svētajā vakarā, bet visu gadu!

Es novēlu, lai tu varētu apstāties un tapt piepildīts ar mieru no augšienes! Es novēlu tev, sākot ar šo dienu, sekot Jēzum, savam Pestītājam, sirds mīlestībā un pazemībā!

Andris Krauliņš, Skujenes un Lodes – Apšu, Zaubes un Nītaures draudzes mācītājs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
68

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
44

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi