Varbūt toreiz, kad skolā pirms Ziemassvētkiem dalīja paciņas un tavā bija vairāk par vienu mandarīnu? Varbūt toreiz, kad vecāki tev nopirka pirmo velosipēdu? Bet varbūt tad, kad biji sastapis pirmo mīlestību un visa pasaule tev likās citādāka!
Dažreiz, esot kopā ar vienaudžiem, mēdzam atcerēties savus bērnības un jaunības priekus. Savāda mums liekas šodienas pasaule, to dienu acīm raugoties! Kādēļ? Tādēļ, ka nav par ko gavilēt! Viss ir pieejams, viss ir kļuvis lēts un importēts. Nē, ne jau cenas, bet vērtības ziņā. Gaidu, cerību, ilgu un gaviļu ziņā. Nav vairs nekā, ko gaidīt Ziemassvētkos, dzimšanas dienās vai kādos valsts svētkos – viss ir bijis, viss pieejams, viss „lēts”.
Un līdzīgi kā sadzīvē ir arī ticībā, arī šeit daudz ko esam zaudējuši. Vai gaidām Kristus piedzimšanas svētkus? Bieži tie nogrimuši rūpju kalnā – ko ēst, ko dzert, ko dāvināt? Vai priecājamies par šiem svētkiem? Jā gan, par lielo egli baznīcā, par jaukajām dziesmiņām, par dvēseles pacēlumu un svētsvinīgo atmosfēru! Bet vai tas ir prieks par šo svētku būtību?! Vai mēs gavilējam līdz ar svēto un eņģeļu pulku, kad dzied „Gods Dievam augstībā…”?
Marijas gars gavilē par Dievu, par Pestītāju. Viņa zina un saprot, ka notiek cilvēces vēstures otrais lielākais notikums pēc cilvēka radīšanas. Taču mēs to bieži piemirstam. Kādēļ gan gavilēt, kādēļ priecāties? Jo mums ir piedzimis Pestītājs! Mans, tavs, mūsu Pestītājs. Jā, tieši tā, mēs esam piemirsuši ka Viņš ir „mans personīgais Pestītājs”. Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, kurus tu savā iekšienē varbūt sauc par pazudušajiem, noklīdušajiem, no… Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, par kuriem tu domā, ka viņi domā- Dieva nav. Viņš nav tikai to Pestītājs, kurus tu uzskati par svētajiem, jo viņi pieder pie Baznīcas un iet tajā biežāk nekā tu.
Marija gavilē, jo viņa apzinās tā augsto un dārgo vērtību, kas notiek. Pestītājs nāk pasaulē, nāk, lai mūs pestītu. „Jūs esat dārgi atpirkti…” saka Dieva vārds 1. vēstulē korintiešiem.
Jā, un tas ir šo svētku lielākais prieks – Jēzus nāk personīgi pie manis, viņš mani atpestīs, izglābs no maniem grēkiem, piepildīs mani ar savu gaismu, ar savu labestību un mieru.
Gaisma, labestība un prieks ir ļoti labi, bet kā lai es pie tiem tieku? Man dzīvē ir tikai jāskrien un jāskrien, jāraujas par četriem! Man nav laika! Ja tu pats neapstāsies, lai parunātos ar Dievu, nekas nelīdzēs. Saņem visus savus spēkus šajos svētkos, apstājies tā pa īstam un parunā ar Viņu, noliec Viņa priekšā visu savu dzīvi un ļauj, lai Viņš tev pasaka, kas svarīgs un nepieciešams tajā un ko var izmest ārā. Ļaujies, lai Kristus miers ieplūst tevī, tavos mīļajos un piepilda tevi ar prieku.
Taču Kristusbērna nākšanai jābūt ilgstoši paliekošai nozīmei mūsu dzīvēs. Viņš nāk. lai ņemtu mūs līdzi, lai mēs sekotu Viņam, kā reiz viņa mācekļi tam sekoja. Lai ne tikai šais svētkos mēs runātos ar Dievu, bet katru dienu, lai ne tikai svētkos mēs būtu pildīti ar Viņa mieru un prieku, bet katrā brīdī būtu Viņa miera nesēji.
Es novēlu tev, mīļo lasītāj, gavilēt par šo Dieva dārgo dāvanu, tā kā gavilēja Marija!
Es novēlu tev priecāties par to ne tikai tai svētajā vakarā, bet visu gadu!
Es novēlu, lai tu varētu apstāties un tapt piepildīts ar mieru no augšienes! Es novēlu tev, sākot ar šo dienu, sekot Jēzum, savam Pestītājam, sirds mīlestībā un pazemībā!
Andris Krauliņš, Skujenes un Lodes – Apšu, Zaubes un Nītaures draudzes mācītājs
Komentāri