Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Krievijas politiskā ainava

Sallija Benfelde
00:00
06.04.2024
90
Sallija Benfelde

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai.

Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju.

Jau 6. martā ASV publiski brīdināja par gaidāmo terora aktu Krievijā, tagad kļuvis zināms, ka par to brīdināja arī Irāna. Tātad divas valstis, kuras nekādi nevar nosaukt par Krievijai draudzīgām, tomēr brīdināja, kas tiek plānots un ka cilvēki var iet bojā. Krievijas vara jau pēc 22. marta atrunājās, ka brīdinājumi bijuši pārāk aptuveni, lai gan ir kļuvis zināms arī tas, ka brīdinājumi bija par “islāma valsti” un Maskavu. Ārvalstu eksperti tagad ironizē, ka brīdinājumi tiešām nav palīdzējuši, jo Krievijas varas iestādes nav saņēmušas teroristu sarakstu ar viņu pases datiem.

Protams, ugunsgrēks, kuru teroristi izraisīja “Crocus City Hall”, vēl nebija nodzēsts, kad Kremlis jau paziņoja, ka tajā iesaistīta Ukraina un ka teroristi bēg uz Ukrainu. Tiesa gan, nekādas Ukrainas līdzdalības pēdas nav atrastas vēl šodien, turklāt Baltkrievijas diktators Lukašenko izpļāpājās, ka teroristi esot devušies uz Baltkrieviju. Lai kā tur arī būtu vai nebūtu bijis, terora akts Kremlim ir labi noderējis un pat liek domāt, ka tas ir tajā piedalījies vai, iespējams, to organizējis, izmantojot “islāma valsti”. Savulaik Krievijas specdienesti ir veikuši ne vienu vien terora aktu, to izmantojot kā iemeslu karam Čečenijā.

Tagad Kremlis jau ir paziņojis par mobilizāciju. Tiesa gan, to dēvē par pavasara iesaukumu, tajā paredzēts iesaukt aptuveni 150 tūkstošus. Maskavā un Pēter­burgā notiek akcijas migrantu izķeršanā un deportācijā, turklāt deportēti tiek arī cilvēki, kuri jau ir saņēmuši Krievijas pases un kļuvuši par pilsoņiem. Pēdējā laikā migranti, kurus aiztur jebkurā vietā un laikā, arī tiek sūtīti uz fronti karot, bet partija “Vienotā Krievija” valsts Domē jau aicina atjaunot nāvessodu, lai atbrīvotos no “nodevējiem”. Un, protams, sabiedrībā tiek kurināts naids pret ukraiņiem un Rietumiem vispār, spīdzināšana, par spīti Krievijas Federācijā vēl esošajiem likumiem, tiek padarīta par ikdienas pieļaujamu darbību. Par terora aktu aizdomās turētie uzreiz tika spīdzināti, video ierakstus publicēja, lai katrs var redzēt, ko nozīmē būt aizdomās turētajam. Par to, ka vainu var atzīt tikai tiesa pēc izmeklēšanas, un to, ka izmeklēšana nenozīmē spīdzināt cilvēku tik ilgi, līdz viņš piekritīs jebkam, Krievijā atklāti ignorē.

Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrīzes komunikācijas jautājumos, savā blogā raksta: “Tu zini, kur notiks terora akts. Tu zini, kad tas notiks. Tu esi saņēmis konkrētu informāciju par iespējamo terora aktu. Bet tu vien­alga atkal publiski paziņo jau zināmos melus par “ukraiņu pēdām” tajā (Patruševs*). Ko tas nozīmē, kāpēc tā notiek? Atbilžu varianti: 1. Lai nebūtu jāatskaitās iebiedētajai auditorijai par savas specdienestu aģentūras un pretizlūkošanas dienestu nespēju, neprasmi strādāt; 2. Lai uzsvērtu savu intelektuālo un loģiskās domāšanas nespēju katram gadījumam, ja nu nākotnē gaidāma kaut kāda “juridiska atbildība”; 3. Lai turpinātu pārdot “iekšējā tirgū” neapšaubāmo psihopatoloģiju ar nosaukumu “antiukrainiskā histērija”, kam savukārt jāattaisno manifestētie asinskārie nodomi; 4. Lai primitīvi nomaskētu paša terorista būtību un kara teroristisko raksturu.

Jebkura no šīm atbildēm noved pie neizbēgamās atziņas: Putina un Patruševa tandēms ir galēji toksisks un ir pilnībā atrauts no realitātes. Un ir bezjēdzīgi sevi mierināt ar cerību, ka ar viņiem ir iespējams sarunāties un par kaut ko vienoties…”.

*Nikolajs Patruševs – Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) direktors.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
68

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
44

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi