Krievijas politiskā ainava

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai.

Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju.

Jau 6. martā ASV publiski brīdināja par gaidāmo terora aktu Krievijā, tagad kļuvis zināms, ka par to brīdināja arī Irāna. Tātad divas valstis, kuras nekādi nevar nosaukt par Krievijai draudzīgām, tomēr brīdināja, kas tiek plānots un ka cilvēki var iet bojā. Krievijas vara jau pēc 22. marta atrunājās, ka brīdinājumi bijuši pārāk aptuveni, lai gan ir kļuvis zināms arī tas, ka brīdinājumi bija par “islāma valsti” un Maskavu. Ārvalstu eksperti tagad ironizē, ka brīdinājumi tiešām nav palīdzējuši, jo Krievijas varas iestādes nav saņēmušas teroristu sarakstu ar viņu pases datiem.

Protams, ugunsgrēks, kuru teroristi izraisīja “Crocus City Hall”, vēl nebija nodzēsts, kad Kremlis jau paziņoja, ka tajā iesaistīta Ukraina un ka teroristi bēg uz Ukrainu. Tiesa gan, nekādas Ukrainas līdzdalības pēdas nav atrastas vēl šodien, turklāt Baltkrievijas diktators Lukašenko izpļāpājās, ka teroristi esot devušies uz Baltkrieviju. Lai kā tur arī būtu vai nebūtu bijis, terora akts Kremlim ir labi noderējis un pat liek domāt, ka tas ir tajā piedalījies vai, iespējams, to organizējis, izmantojot “islāma valsti”. Savulaik Krievijas specdienesti ir veikuši ne vienu vien terora aktu, to izmantojot kā iemeslu karam Čečenijā.

Tagad Kremlis jau ir paziņojis par mobilizāciju. Tiesa gan, to dēvē par pavasara iesaukumu, tajā paredzēts iesaukt aptuveni 150 tūkstošus. Maskavā un Pēter­burgā notiek akcijas migrantu izķeršanā un deportācijā, turklāt deportēti tiek arī cilvēki, kuri jau ir saņēmuši Krievijas pases un kļuvuši par pilsoņiem. Pēdējā laikā migranti, kurus aiztur jebkurā vietā un laikā, arī tiek sūtīti uz fronti karot, bet partija “Vienotā Krievija” valsts Domē jau aicina atjaunot nāvessodu, lai atbrīvotos no “nodevējiem”. Un, protams, sabiedrībā tiek kurināts naids pret ukraiņiem un Rietumiem vispār, spīdzināšana, par spīti Krievijas Federācijā vēl esošajiem likumiem, tiek padarīta par ikdienas pieļaujamu darbību. Par terora aktu aizdomās turētie uzreiz tika spīdzināti, video ierakstus publicēja, lai katrs var redzēt, ko nozīmē būt aizdomās turētajam. Par to, ka vainu var atzīt tikai tiesa pēc izmeklēšanas, un to, ka izmeklēšana nenozīmē spīdzināt cilvēku tik ilgi, līdz viņš piekritīs jebkam, Krievijā atklāti ignorē.

Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks antikrīzes komunikācijas jautājumos, savā blogā raksta: “Tu zini, kur notiks terora akts. Tu zini, kad tas notiks. Tu esi saņēmis konkrētu informāciju par iespējamo terora aktu. Bet tu vien­alga atkal publiski paziņo jau zināmos melus par “ukraiņu pēdām” tajā (Patruševs*). Ko tas nozīmē, kāpēc tā notiek? Atbilžu varianti: 1. Lai nebūtu jāatskaitās iebiedētajai auditorijai par savas specdienestu aģentūras un pretizlūkošanas dienestu nespēju, neprasmi strādāt; 2. Lai uzsvērtu savu intelektuālo un loģiskās domāšanas nespēju katram gadījumam, ja nu nākotnē gaidāma kaut kāda “juridiska atbildība”; 3. Lai turpinātu pārdot “iekšējā tirgū” neapšaubāmo psihopatoloģiju ar nosaukumu “antiukrainiskā histērija”, kam savukārt jāattaisno manifestētie asinskārie nodomi; 4. Lai primitīvi nomaskētu paša terorista būtību un kara teroristisko raksturu.

Jebkura no šīm atbildēm noved pie neizbēgamās atziņas: Putina un Patruševa tandēms ir galēji toksisks un ir pilnībā atrauts no realitātes. Un ir bezjēdzīgi sevi mierināt ar cerību, ka ar viņiem ir iespējams sarunāties un par kaut ko vienoties…”.

*Nikolajs Patruševs – Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) direktors.