ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, 22. janvārī, vietnē “Truth Social” rakstīja: “Ja valdība nevar noslēgt “darījumu” drīzumā, man nav citas izvēles, kā vien uzlikt augstus nodokļus, tarifus un sankcijas visam, ko Krievija pārdod Savienotajām Valstīm un dažādām citām iesaistītajām valstīm.”
Taču Tramps arī uzsvēra, ka nevēlas sāpināt Krieviju. “Es mīlu Krievijas tautu, un man vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības ar prezidentu Putinu,” rakstīja Tramps.
ASV prezidenta rakstītais politikas vērotājos jau izraisījis gan zināmu jautrību, gan sašutumu. Tramps, piemēram, ir uzrakstījis – “mēs nekad neaizmirstam, ka Krievija mums palīdzēja uzvarēt Otrajā pasaules karā” un ka karš Ukrainā nekad nebūtu sācies, ja viņš būtu prezidents. Daudzi sociālajos tīklos rakstīja, ka, pirmkārt, karoja nevis Krievija, bet PSRS un, otrkārt, karš sākās Staļina un Hitlera vienošanās dēļ, karu PSRS būtu zaudējusi, ja neiesaistītos sabiedrotie, kuru galvenais balsts bija ASV. Izskanēja arī ironiskas piezīmes, ka ASV prezidentam un viņa administrācijai skolās acīmredzot vēstures stundu nav bijis.
Savukārt bijušais NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs 22. janvārī Davosas paneļdiskusijā sacīja, ka karš Ukrainā varētu beigties jau šogad, ja turpināsies militārais atbalsts Ukrainai un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Stoltenbergs norādīja, ka ātrākais veids, kā izbeigt karu, – ir zaudēt Ukrainu, bet karš ir jāpabeidz tā, lai Ukraina uzvarētu kā suverēna un neatkarīga valsts Eiropā.
Savukārt jaunais ASV Valsts sekretārs Marks Rubio par karu Ukrainā ir izteicies daudz konkrētāk. Proti, viņš uzskata, ka galvenais ir beigt karu un ka abām pusēm – Krievijai un Ukrainai – nāksies piekāpties un no kaut kā atteikties.Viņš gan neprecizēja, no kā būs jāatsakās, bet uzsvēra, ka kara izbeigšana ir galvenā Donalda Trampa ārpolitikas prioritāte. Ar vārdu sakot, pašlaik izskatās, ka nostāja ir: miers par jebkuru cenu. Savukārt tas nozīmē, ka, visticamāk, visas okupētās teritorijas paliks Krievijai. Jau esmu rakstījusi, ka patiesībā tas nozīmē, ka jebkurš, kuram pietiek spēka, var iekarot jebkuru valsti un tā tiks uzskatīta par straptautisko attiecību normu.
ASV prezidenta nostāja vairāk vai mazāk ir skaidra: vajag mieru un tā cena nav īpaši svarīga. Tātad atliek cerēt uz Eiropas nostāju. Vienā gan vismaz oficiāli Eiropas ir paziņojusi, ka piekrīt Trampa paziņojumiem – vajag vairāk bruņoties un vajag aizsardzībai tērēt vairāk.
Cerēt, ka kaut kas varētu mainīties Krievijā iekšpolitiski, gan nav pamata. 22. janvārī publicētās Levadas Centra aptaujas rezultāti liecina, ka 51 procents Krievijas iedzīvotāju apmierina viņu pašreizējā dzīve. 35 procentus dzīve pašlaik daļēji apmierina, daļēji neapmierina. Tajā pašā laikā gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka grūtākie laiki vēl tikai būs. Samazinājies arī to skaits, kuri uzskata, ka ir iespējami protesti ar ekonomiskām un politiskām prasībām. To, kuri domā, ka varētu piedalīties tādos protestos, ir vien deviņi procenti Krievijas iedzīvotāju.
