Jau kopš pavasara ikviens novadnieks tiek mudināts iesaistīties vietējā iedzīvotāju padomē. Vietvara uzsver, ka tā ir iespēja paust savu viedokli, vajadzības pašvaldībai un tapt sadzirdētiem. Pirms tam četrus gadus tika stāstīts, cik nozīmīgas katrā pagastā, ciemā ir kopienas, ka tās, sadarbojoties ar pašvaldību, var daudz paveikt, lai uzlabotu ikdienu. Par kopienām runas pieklusušas, tagad dienas kārtībā iedzīvotāju padomes. Tās ir novadu reformas pēdējais jaunievedums kā attaisnojums un iespējamais risinājums tam, ka pašvaldības lēmējvara attālinājusies. Iedzīvotāju padomju uzdevums ir radīt sajūtu, ka vara nav vienaldzīga, ka tai interesē un tā saprot, kas notiek tālos novada nostūros. Un būtiskākais – uzklausa iedzīvotājus. Vēl arī – lai iedzīvotāji tiktu iesaistīti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Tiesa, likums nosaka, ka iedzīvotāju padomju veidošana ir katras pašvaldības brīva izvēle.
Cēsu novadā pirmo iedzīvotāju padomi jūlijā ievēlēja skujenieši. Tad pamazām vien, vairākkārt aicinot gan savākt parakstus, lai dome izsludina pieteikšanos, gan sagaidot, ka ieinteresēti cilvēki piesakās brīvajā laikā darboties sava pagasta vai pilsētas attīstībai, padomi vēlējās arī citi pagasti. Un tad gan klātienē, gan elektroniski varēja balsot savējie, kam uzticēt godu būt padomē.
Ne viens vien, jautāts, kāpēc nav pieteicies iedzīvotāju padomei vai nobalsojis par to, atbildējis izvairīgi. Lielākoties saka: “Ko tad es? Sarakstā sveši vārdi un uzvārdi, cilvēkus nepazīstu, kaut dzīvo tepat pagastā. Gan jau citi nobalsos un kaut ko darīs.” Nav viegli izlemt, ja balsošanas veidlapās ierakstīts vārds, uzvārds un kandidāta ieceres, ko grib paveikt vietējo ļaužu labā.
Lūk, izvilkumi Cēsu pilsētas iedzīvotāju padomes kandidātu rakstītajā, kāpēc vēlas strādāt padomē: vēlos veicināt pilsētas attīstību un būt klātesošs lēmumu pieņemšanā, risināt iedzīvotāju neskaidrības; vēlos sniegt pilsonisko ieguldījumu Cēsu pilsētas attīstībā, iedzīvotāju labbūtībā un interešu pārstāvībā; vēlos ziedot savu brīvo laiku un dot ieguldījumu, kā arī izpētīt iedzīvotāju padomes nozīmi; esmu aktīvs Cēsu novada iedzīvotājs, kam rūp pilsētas nākotne un tagadne. Ir arī šādi pamatojumi: uzskatu, ka varēšu pilnvērtīgi pārstāvēt iedzīvotāju intereses; vēlos pārstāvēt pilsētas iedzīvotāju un savas intereses utt. Tikpat frāžainus pamatojumus min arī pagastu iedzīvotāju padomju kandidāti. Ja iedzīvotājs no kandidātu saraksta pazīst vien pāris cilvēku, viņš atmet ar roku, sak, lai balso citi.
Daudzās padomēs ir ievēlēti cilvēki, kuru darbavieta ir pašvaldības izpildinstitūcijas. Rodas daži jautājumi, kā viņi rīkosies, ja padomē izskatīs jautājumu, kas tieši saistīts ar padomes locekļa darba pienākumiem pašvaldībā, kā viņš balsos, saprotot, ka padomes iecere vai ieteikums nav īstenojams. Vai nenonāks konfliktā ar padomi un iedzīvotājiem, sak, savējais varas pārstāvis, bet neko nedara. Varbūt te slēpsies lobisms?
Par to, ka iedzīvotāju padomes nav iedzīvotāju ikdienas aktualitāšu sarakstā, liecina arī vēlētāju aktivitāte. Ja Cēsīs 1. jūlijā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas dzīvesvietu bija deklarējuši 15 605 iedzīvotāji, bet iedzīvotāju padomes vēlēšanās par derīgām atzina 169 balsošanas veidlapas, tad par kādu iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu var runāt. Tiesa, no minētā iedzīvotāju skaita jāatskaita cēsnieki līdz 16 gadu vecumam, bet tas neko daudz nemaina.
Arī pagastos situācija līdzīga. Skujenes pagastā par derīgām atzina 96 balsošanas veidlapas (746 deklarētie iedzīvotāji), Taurenes pagastā – 92 (694), un var teikt, ka, salīdzinot ar citu iedzīvotāju padomju vēlēšanām, skujenieši un taurenieši tomēr bijuši aktīvi. Jaunpiebalgas pagastā saņemtas 27 derīgas balsošanas veidlapas (1644), Līgatnes pilsētā – 34 (1067), Raiskuma pagastā – 47 (1442), Dzērbenes pagastā – 40 (775), Vaives pagastā – 69 (1447), Drabešu pagastā – 33 (2400). Turpinās gan pieteikšanās iedzīvotāju padomēm, gan balsošana par kandidātiem.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, tiekoties ar Skujenes pagasta iedzīvotāju padomi, uzsvēris: “Iedzīvotāju padomes būs labs palīgs, lai labāk saprastu prioritātes katrā mazajā teritorijā. Aicinu būt par stipru vietējās kopienas balsi pašvaldībā.”
Kā būs, redzēsim. Bet bez sadzirdēšanas, sadarbības, saprašanās un lietu kārtības izpratnes no abām pusēm – pašvaldības un iedzīvotāju padomes – nekas prātīgs neiznāks. Tāpat, ja iedzīvotāji cerēs, ka padome, kas viņus pārstāv, atrisinās visas problēmas un nebūšanas.
