Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Kļūsim noteicēji savā zemē!

Druva
00:00
09.01.2006
11

Cēloņu un seku likumsakarība. Jaungada naktī dzirdējām premjerministra Aigara Kalvīša runu, kurā viņš teica: ”Strādāsim, mēs esam pati progresīvākā un plaukstošākā tauta.” Viņš ņirgājas par mums. Tas ekonomiskais progress, kas tagad notiek, ir, pateicoties tikai tam, ka tirgus vērtība izlīdzinās. Izaugsme notiek pa spirāli, nevis tāpēc, ka mums labi klātos. Tas arī no tā, ka mēs izmantojam to, kas paaudzēm krāts un taupīts. Neba mežs, ko izzāģē, ir vecs un pāraudzis. Vai, mežam un zemei nonākot ārzemnieka rokās, viņš to kops un mīlēs kā savējo? Kāda ir viņa attieksme pret to? Kāpēc daudzi cilvēki brauc strādāt uz Īriju? Tāpēc, ka šeit viņi neredz nākotni. Cilvēks, aizbraucot svešumā, strādā, lai atgriežoties varētu kaut ko iegādāties savā dzimtenē, lai varētu kaut ko uzsākt. Vai cilvēks par savu darbu Īrijā var zemi nopirkt? Nē, nevar. Kad cilvēki atgriezīsies Latvijā, šeit zeme maksās tieši tikpat, kā citviet Eiropā, un atkal cilvēks neko nevarēs iegādāties. Arī kalpot svešā zemē svešam kungam ir vieglāk nekā tam pašam svešajam savā zemē. Vienīgā iespēja būs atgriezties darbā ārzemēs. Ja “Druva” spētu pamodināt tautā pašsaglabāšanās instinktu, tas būtu ļoti labi, bet visticamāk, ka ne. “Druvai” bail, jo naudai ir pārāk liela vara.

Kad Vaives pagastā cīnījāmies pret dedzinātavu, sākumā publikācijas bija ļoti pieklusinātas. Attieksme bija ļoti bailīga pret tiem, kas pārstāvēja dedzinātavas pretiniekus. Tikai tad, kad sāka virmot ļoti augstas kaislības, kad iejaucās īstie “zaļie”, kas cīnās par tīru Latviju, sākās asāka attieksme. Citādi visa procesa gaitā spēle notika vienos vārtos.

Savā laikā šis pagasts bija viens no zaļākajiem, tagad no tā visa nekas nav palicis. Varu aizbraukt uz Rāmuļu pusi un nofotografēt to postažu, kas tur ir. Un tādu vietu ir daudz. Cilvēkiem malku pat vairs nedod, jo koka vairs Latvijā nav.

Mans ierosinājums ir sākt laikrakstā “Druva” rubriku “Lasītājs jautā”, kurā no politikas tālu stāvošie varētu atklāti uzdot jautājumus un saņemt atbildes no pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī no mūsu pārstāvjiem Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts struktūrās. Iepriekšējā prakse liecina, ka “tautas kalpi” vēlētājus atceras tikai īsi pirms vēlēšanām, lai atkal no jauna sasolītu mannas kalnus un ķīseļa

upes un pēc vēlēšanām turpinātu visu sev ierastā garā. Lai saikne starp tautu un tautas pārstāvjiem valsts pārvaldē saglabātos, vienīgais ceļš ir atklāta saruna. Avīzēm, protams, cilvēki var rakstīt un uzdot sev interesējošos jautājumus, bet nekur nav rakstīts, ka tā var darīt. Cilvēki ir jāmudina. Rakstiet, mēs jautāsim!

Ja mēs ,pārējie iedzīvotāji, kas esam valstī, rūpējoties par savu labklājību, rūpējamies par valsts labklājību, tad tautas kalpi ir tie, kuri, rūpējoties par tautas labklājību, gādā par savējo. Pašlaik “tautas kalpi” rūpējas tikai un vienīgi par savu kabatu, aizmirstot savu sūtību.

Nedrīkst būt, kā līdz šim, kad cilvēks, kļūstot par politiķi, kļūst par miljonāru, bet gan pēc tam, kad ir kļuvis par miljonu īpašnieku, var sākt politisko darbību. Kaut vai Andris Šķēle ir teicis, ka “politika ir bizness viduvējībām”. Bet vai politika vispār drīkst būt bizness? Ja šāda ranga cilvēki tā dara, jājautā, kas paliek tautai?

Lai tas nenotiktu, es aicinu cilvēkus domāt, par ko viņi balso, lai nebalso par tiem, kuriem primārās ir personīgās intereses un, ja laiks atliek, tad veic arī uzticētos pienākumus. Es aicinātu cilvēkus rakstīt par tiem tautas pārstāvjiem, kuri pārkāpj doto solījumu. Vai kaut kur pasaulē notiek tā, ka likumu atver uz sešiem mēnešiem, lai atsevišķi indivīdi var privatizēt to, ko vēlas, un tad atkal aizver ciet.

Var atsaukties uz Krišjāni Baronu, jo pateicoties tautasdziesmu vākšanai, latviešu tauta saprata, ka ir unikāla, apzinājās savu gara mantojumu. Tagad ir pienācis laiks vākt notikumus, lai pēc gadiem varētu saprast, kas ir noticis ar Latviju, ar latviešu tautu. Un tad varēs pētīt, kāpēc viss ir mainījies tieši tā, nevis citādāk. Pateicoties šādai informācijai, varēs atrast arī Latvijas nelabvēlīgo likteņa pagriezienu vaininiekus. Nedrīkst palikt nesodīts neviens, kurš ir kaut ko ļaunu izdarījis. Būtu jāizceļ tie, kas daudz darījuši valsts attīstībā. Ja to nedarīs, viss paliks, gaisā karājoties.

Pierakstījis Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
44

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi