Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Kļūsim noteicēji savā zemē!

Druva
00:00
09.01.2006
17

Cēloņu un seku likumsakarība. Jaungada naktī dzirdējām premjerministra Aigara Kalvīša runu, kurā viņš teica: ”Strādāsim, mēs esam pati progresīvākā un plaukstošākā tauta.” Viņš ņirgājas par mums. Tas ekonomiskais progress, kas tagad notiek, ir, pateicoties tikai tam, ka tirgus vērtība izlīdzinās. Izaugsme notiek pa spirāli, nevis tāpēc, ka mums labi klātos. Tas arī no tā, ka mēs izmantojam to, kas paaudzēm krāts un taupīts. Neba mežs, ko izzāģē, ir vecs un pāraudzis. Vai, mežam un zemei nonākot ārzemnieka rokās, viņš to kops un mīlēs kā savējo? Kāda ir viņa attieksme pret to? Kāpēc daudzi cilvēki brauc strādāt uz Īriju? Tāpēc, ka šeit viņi neredz nākotni. Cilvēks, aizbraucot svešumā, strādā, lai atgriežoties varētu kaut ko iegādāties savā dzimtenē, lai varētu kaut ko uzsākt. Vai cilvēks par savu darbu Īrijā var zemi nopirkt? Nē, nevar. Kad cilvēki atgriezīsies Latvijā, šeit zeme maksās tieši tikpat, kā citviet Eiropā, un atkal cilvēks neko nevarēs iegādāties. Arī kalpot svešā zemē svešam kungam ir vieglāk nekā tam pašam svešajam savā zemē. Vienīgā iespēja būs atgriezties darbā ārzemēs. Ja “Druva” spētu pamodināt tautā pašsaglabāšanās instinktu, tas būtu ļoti labi, bet visticamāk, ka ne. “Druvai” bail, jo naudai ir pārāk liela vara.

Kad Vaives pagastā cīnījāmies pret dedzinātavu, sākumā publikācijas bija ļoti pieklusinātas. Attieksme bija ļoti bailīga pret tiem, kas pārstāvēja dedzinātavas pretiniekus. Tikai tad, kad sāka virmot ļoti augstas kaislības, kad iejaucās īstie “zaļie”, kas cīnās par tīru Latviju, sākās asāka attieksme. Citādi visa procesa gaitā spēle notika vienos vārtos.

Savā laikā šis pagasts bija viens no zaļākajiem, tagad no tā visa nekas nav palicis. Varu aizbraukt uz Rāmuļu pusi un nofotografēt to postažu, kas tur ir. Un tādu vietu ir daudz. Cilvēkiem malku pat vairs nedod, jo koka vairs Latvijā nav.

Mans ierosinājums ir sākt laikrakstā “Druva” rubriku “Lasītājs jautā”, kurā no politikas tālu stāvošie varētu atklāti uzdot jautājumus un saņemt atbildes no pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī no mūsu pārstāvjiem Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts struktūrās. Iepriekšējā prakse liecina, ka “tautas kalpi” vēlētājus atceras tikai īsi pirms vēlēšanām, lai atkal no jauna sasolītu mannas kalnus un ķīseļa

upes un pēc vēlēšanām turpinātu visu sev ierastā garā. Lai saikne starp tautu un tautas pārstāvjiem valsts pārvaldē saglabātos, vienīgais ceļš ir atklāta saruna. Avīzēm, protams, cilvēki var rakstīt un uzdot sev interesējošos jautājumus, bet nekur nav rakstīts, ka tā var darīt. Cilvēki ir jāmudina. Rakstiet, mēs jautāsim!

Ja mēs ,pārējie iedzīvotāji, kas esam valstī, rūpējoties par savu labklājību, rūpējamies par valsts labklājību, tad tautas kalpi ir tie, kuri, rūpējoties par tautas labklājību, gādā par savējo. Pašlaik “tautas kalpi” rūpējas tikai un vienīgi par savu kabatu, aizmirstot savu sūtību.

Nedrīkst būt, kā līdz šim, kad cilvēks, kļūstot par politiķi, kļūst par miljonāru, bet gan pēc tam, kad ir kļuvis par miljonu īpašnieku, var sākt politisko darbību. Kaut vai Andris Šķēle ir teicis, ka “politika ir bizness viduvējībām”. Bet vai politika vispār drīkst būt bizness? Ja šāda ranga cilvēki tā dara, jājautā, kas paliek tautai?

Lai tas nenotiktu, es aicinu cilvēkus domāt, par ko viņi balso, lai nebalso par tiem, kuriem primārās ir personīgās intereses un, ja laiks atliek, tad veic arī uzticētos pienākumus. Es aicinātu cilvēkus rakstīt par tiem tautas pārstāvjiem, kuri pārkāpj doto solījumu. Vai kaut kur pasaulē notiek tā, ka likumu atver uz sešiem mēnešiem, lai atsevišķi indivīdi var privatizēt to, ko vēlas, un tad atkal aizver ciet.

Var atsaukties uz Krišjāni Baronu, jo pateicoties tautasdziesmu vākšanai, latviešu tauta saprata, ka ir unikāla, apzinājās savu gara mantojumu. Tagad ir pienācis laiks vākt notikumus, lai pēc gadiem varētu saprast, kas ir noticis ar Latviju, ar latviešu tautu. Un tad varēs pētīt, kāpēc viss ir mainījies tieši tā, nevis citādāk. Pateicoties šādai informācijai, varēs atrast arī Latvijas nelabvēlīgo likteņa pagriezienu vaininiekus. Nedrīkst palikt nesodīts neviens, kurš ir kaut ko ļaunu izdarījis. Būtu jāizceļ tie, kas daudz darījuši valsts attīstībā. Ja to nedarīs, viss paliks, gaisā karājoties.

Pierakstījis Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi