Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

Anna Kola
05:23
25.04.2024
110
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību teoriju cienītāju ideja par to, ka cilvēce mērķtiecīgi tiek indēta. Lidmašīnas (tātad pasaules ietekmīgās valstis, lielvaras) gaisā izkaisa kaitīgas ķīmiskas vielas, lai cilvēki tās ieelpotu, lai tās nosētos uz augsnes, lauksaimniecības augiem un citiem labumiem, ko lietojam uzturā un citādi patērējam ikdienā.

Sazvērestības teorijas piekritēji atsaucas uz citu līdzīgu ideju, ka valdības vai partijas ir iesaistītas slepenā programmā, lai no gaisa kuģiem atmosfērā izmestu toksiskas ķīmiskas vielas tā, ka tās debesīs veido redzamas sliedes, nedaudz līdzīgas spārniem. Par iespējamās izsmidzināšanas iemesliem spekulē dažādi, tostarp piesauc cilvēku sterilizāciju, paredzamā dzīves ilguma samazināšanu, prāta kontroli vai laikapstākļu kontroli. “Mēs neesam redzējuši nekādus ticamus pierādījumus, ka ķīmiskās taciņas pastāv. Ja mēs redzētu kādus pierādījumus tam, ka valdības apdraud savus pilsoņus tādā veidā, kā tiek apgalvots “chemtrails” sazvērestībā, mēs labprāt atklātu un apturētu visas šādas darbības,” tā par ķīmisko taciņu teoriju teic Hārvardas universitātes profesors Deivids Kīts. “Apgal­vojums, ka pastāv liela mēroga slepena programma materiālu izsmidzināšanai no lidaparātiem, ir ārkārtējs. Tomēr visi pierādījumi, ko esam redzējuši līdz šim, ir bijuši ļoti vāji. Visizplatītākais apgalvojums ir vienkārši tāds, ka gaisa kuģu sliedes izskatās “atšķirīgi”. Tas ir tikpat pārliecinoši kā apgalvojums, ka citplanētieši staigā starp mums ikdienā, pārģērbušies kā cilvēki, skaidrojot ar to, ka daži cilvēki rīkojas ļoti dīvaini. Tas ir smieklīgi,” tā D.Kīts.

Pameklējot informāciju par šo tēmu sociālajos tīklos, acīmredzams, ka Latvijas sabiedrība – vismaz tā, kas aktīvi iesaistās diskusijās un dalās ar ierakstiem un ziņām no dažādiem (dažkārt mazticamiem) avotiem – dalās. Liels pulks par šīm idejām smejas un uzskata, ka sazvērnieki ir pavisam aptrakuši. Daļa aizvien skaidro atšķirīgas idejas ar “Co­vid-19” vakcīnu sekām, un te – jau atkal – aizspriedumi, sazvērestības teorijas! Daļa aktīvi turpina dalīties ar ierakstiem, ziņu avotiem par šo tēmu, nadzīgi skubinādami citus painteresēties par šo un lieku reizi pārliecināties, ka pasaule, kurā dzīvojam, mūs mērķtiecīgi indē un palēnām iznīcina.

Lieldienu brīvdienās Latvijā piedzīvojām šim laika periodam neierastu siltumu. Tajās dienās daudzi no skapja vilka ārā šortus, vasaras t-kreklus un sporta apavus, jo ierasto marta beigu pavēso laik­apstākļu vietā pēkšņi bija +20, pat +24 grādu siltums. Pēc siltajām dienām sekoja brīdinājums par slikto gaisa kvalitāti – Sahā­ras smilšu dēļ, kuras vēji bija atnesuši pa visu Eiropu līdz pat ziemeļvalstīm. Arī pie mums. Un tad tik sākās! Pirmie to pamanīja vācieši, tad, protams, ziņas izplatījās citviet. Sahāras smilšu nosēdumi, kas bija vērojami arī pie mums, Latvijā, lielākoties uz automašīnām, izrādījās reaģēja uz magnētu! Un, lūk, sazvērestību teoriju cienītājiem bija jauns jājamzirdziņš par tēmu chemtrails vai ķīmiskajām gaisa taciņām.
Daudzi, to skaitā, protams, labi pazīstamie skaļie sociālo tīklu oratori kā Rūdolfs Brēmanis, izplatīja video ar ziņu, ka tagad nudien ir pierādījums tam, ka mūs mērķtiecīgi indē no gaisa. Tobrīd daudzi apgalvoja, ka vāc putekļu paraugus, lai nosūtītu uz laboratorijām pārbaudīt. Nu ir pagājis gandrīz mēnesis, bet dzirdamu rezultātu par smilšu putekļu sastāvu joprojām nav. Var jau būt, ka laboratoriju darbs rit lēnāk, ja runa ir par smiltīm?

Taču netrūkst to, kas par sazvērestības teoriju ironizē. “Face­book” lietotājs Kārlis Ulmanis raksta: “Atkal tie <>, nodomāju, braucot cauri Jaunjel­ga­vai un skatoties, kā trīs indētājlidmašīnas cenšas iznīdēt jaunjelgaviešus. Pagaidām viņiem ir izdevies kopš 2000. gada iznīdēt 534 jaunjelgaviešus. No 2339 iedzīvotājiem tur atlikuši vairs 1805. Katru gadu viņiem izdodas tikt vaļā no 25 jaunjelgaviešiem. Mēnesī – 2 genoht. Un vienlaikus nodomāju – tie miljardieri gan ir totāli āmurgalvas. Kā viņi varēja sapelnīt tādu naudu, būdami tādi idioti? Kā var būt tā, ka investē tādu naudu, lai tiktu vaļā no cilvēkiem tik neefektīvā un naudu izsaimniekojošā veidā? Pilots vidēji izmaksā 8tk mēnesī (tā pieņemu). Un tur vismaz ir divi piloti. Pati lidmašīna, lidmašīnas apkalpe, lidostas īrēšana, lidmašīnas uzturēšana, forklifteri, noliktavas, kurās glabā čemtrail indi, pati inde, pie kuras bildējas Merkele ar bērniem, noteikti izmaksā kā minimums 68 233 mēnesī. (..) Un šie aprēķini ir tikai par vienu lidmašīnu, Jaunjelgavā bija tādas trīs. Jaunjelgava ir tikai 6,1 m2 liela. Tā aizņem 0,009% no Latvijas un noapaļojot 0% no pasaules platības. 20 gadus no vietas šķiest katru mēnesi tādu naudu ir jābūt pamuļķim. Bet prieks, ka šie mūsdienu indētāji ir tādi stulbeņi!”

Tiešām, pat ja kāds tic absurdai idejai, ka pasaules varenie sazvērējušies iznīcināt cilvēci, vajadzētu taču apsvērt, vai tādā veidā tas praktiski realizējams, turklāt noslēpjot no sabiedrības. Ja patiešām no lidaparātiem aprakstītajā mērogā izgāž materiālus, vajadzētu būt darbības programmas aprēķiniem, ķīmisko vielu ražošanai, transportēšanai līdz lidlaukiem, iepildīšanai lidaparātos un izkliedēšanai. Un vajadzīga būtu lidojumu plānošana, koordinēšana. Ja tāda programma pastāvētu, tai būtu nepieciešami tūkstošiem vai varbūt desmitiem tūkstošu cilvēku. Visu notiekošo būtu neiespējami saglabāt noslēpumā. Turklāt, ja tādas programmas mērķis bija nodarīt kaitējumu līdzpilsoņiem — kā to apgalvo cilvēki, kas tic “Chemtrails” sazvērestībai —, tad, jādomā, programmā strādājošajiem būtu ļoti spēcīga personīga motivācija to atklāt plašākai pasaulei. Kāds cits “Facebook” lietotājs Ivars Bergs par Sahāras putekļiem Lieldienās raksta šādi: “Redzēju, kā jauneklis sakasīja strēķīti smilšu no neliela automašīnas loga gabaliņa. Es tā piemetu, ka, ja rūpīgi sakasītu, tad no viena kvadrātmetra būtu kādi 2-3 grami smilšu putekļu. Latvijas teritorija ir 64,589 km2, kas ir 64,6 miljardi m2. Ja ir 2 grami uz kvadrātmetru, tad kopējā putekļu masa ir ~ 129,2 tūkstoši tonnu. Lielākā plaši izplatītā kravas lidmašīna “Boeing 747-8 Freighter” var pacelt 132,6 tonnas. Tātad, lai uz Latviju pārvestu īpašos Sahara-sand-chemtrails, bija vajadzīgi 975 lidmašīnu vienmērīgi lidojumi virs Latvijas, noklājot tās teritoriju divu dienu laikā.”

Lieku reizi der atgādināt, ka interneta vide ir brīnumu pilna, tur var atrast ne tikai noderīgu informāciju, bet arī daudz nevajadzīgu un stresu radošu informācijas krāmu, ar ko pilnīgi nejēdzīgi piebāzt savas jau tā no ikdienas steigas un darbiem nogurušās galvas. Ja ticat chemtrails teorijai, pajautājiet sev, kā varat būt tik pārliecināti, ka patiešām pastāv grandioza sazvērestība? Kur ir tie pierādījumi? Apsveriet vienkāršus un reizē saprotamus, zināšanās balstītus skaidrojumus. Atcerie­ties, ka internets ir piepildīts ar ierakstiem, kas vienkārši nav patiesi. Ja uzskatāt, ka gaisa kuģa sliedes “izskatās citādāk” vai “uzvedas dīvaini”, jāņem vērā, ka lidmašīnu parastās kondensācijas pēdas (kontrailes) dažkārt ir ilgstošas ​​un to izskats var pēkšņi mainīties lidojuma trajektorijā, gaisa kuģiem lidojot cauri reģioniem ar atšķirīgu gaisa temperatūru un mitruma pakāpi. To pierāda novērojumi uz Zemes un zinātniskie pētījumi, ko daudzu gadu desmitu laikā veikuši tūkstošiem nozares speciālistu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
9

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
69

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
46

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
47

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
9
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi