, rajona sporta dzīves koordinators, “Druvas” aptaujā pērn saņēma titulu “Par sporta veterānu kustības gara uzturēšanu”.
– Kāds bijis aizvadītais gads?
– Ja no rīta celies un ej uz darbu ar prieku, visu dienu ar prieku strādā un vakarā pārnāc mājās ar gandarījuma sajūtu, vai tas nav jauki! Ja apkārt ir pozitīvi cilvēki, katra diena ir pozitīva.
Gads bijis veiksmīgs visās jomās. Rajona sportisti sekmīgi startēja 1.Latvijas ziemas olimpiādē. Kā allaž, aktīvi bijuši sporta veterāni. Šajā sestdienā notiks Latvijas sporta veterānu (senioru) sporta spēļu noslēguma pasākums. Kopvērtējums vēl nav zināms, bet par mūsu sportistiem varu teikt tikai vislabākos vārdus. Tieši viņi lielā mērā uztur un bīda sporta dzīvi rajonā. Pateicību pelnījuši visi, gan individuāli startējošie, gan komandās spēlējošie. No sporta veterāniem varētu mācīties pozitīvismu, darboties gribu un saliedētību. Tas dod stimulu strādāt un atbalstīt viņu aktivitātes arī turpmāk.
Priecē arī dēla Kaspara sniegums biatlonā. Tūlīt sāksies jaunā sezona, ceru, ka tā viņam būs veiksmīga.
Neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir darbošanās slēpošanas – biatlona kompleksā “Priekuļi”, kas, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavs. Vienmēr būs ko uzlabot, pilnveidot, papildināt. To, ka tur var augstā līmenī sarīkot starptautiskus pasākumus, pierādīja vasarā notikušais Eiropas čempionāts vasaras biatlonā. To palīdzēja īstenot daudzi cilvēki, un tieši šī kopējā pleca sajūta ļauj īstenot lielas lietas. Kompleksā ir daudz paveikts, bet vēl vairāk jāizdara. Šogad vēl jāpabeidz ūdensvada izbūve, lai ar mākslīgo sniegu varētu noklāt arī skaidu apli. Ar rajona padomes talcinieku atbalstu šovasar sakopām kompleksa teritorijas daļu, iesējām tur zāli, tagad arī šī vieta ir acij tīkama. Ir iegādāta jauna tehnika, atjaunots šautuves inventārs, veikti citi lielāki un mazāki, bet nepieciešami darbi.
Bet darāmā vēl ļoti daudz. Ja gribam paplašināt šautuvi līdz 30 mērķiem, kas nepieciešams starptautisku sacensību rīkošanai, jāizbūvē jauns pievedceļš un jauna autostāvvieta. Top projekti, un nākamgad šos apjomīgos darbus vajadzētu īstenot. Netrūkst arī citu ieceru, atliek vien darboties.
Šajā gadā beidzot atļāvos kādu laiku veltīt arī sev. Trīs nedēļas varēju atpūsties savās tēva mājās Kurzemes jūrmalā, pļaut zāli ar izkapti, braukt ar vējdēli, apciemot savu bijušo skolu, satikt skolotājus. Tā bija lieliska relaksācija, kādu sen nebiju baudījis. Jauks bija arī rajona padomes organizētais ceļojums uz Grieķiju. Tātad bijusi iespēja arī atpūsties, uzkrāt spēkus un pozitīvas emocijas jaunam darba cēlienam.
– Ko ieteiktu šī gada aptaujai?
– Man ir grūti izšķirties starp diviem cilvēkiem, tāpēc minēšu abus. Manuprāt, atzinību būtu pelnījis Cēsu sporta skolas direktors Mārtiņš Niklass un Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma sporta daļas vadītājs Andris Siksnis. Viņi abi pirmām kārtām ir godīgi cilvēki, kuri vienmēr tur savu vārdu. Ja kaut kas ir sarunāts, tas arī tiks izdarīts. Viņi ir cilvēki ar mugurkaulu un savas domas nemaina. Abi daudz padarījuši ne tikai savā tiešajā darbā, bet sporta dzīvē kopumā. Tieši uz šādiem cilvēkiem jau arī šī joma turas. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri