Nedēļas nogalē, naktī no sestdienas uz svētdienu, atkal notiks pāreja no vasaras laika uz joslas laikus, pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Par laika grozīšanu ik rudeni un pavasari diskutē jau gadiem gan Latvijā, gan citās valstīs un arī Eiropas Savienības līmenī. Vienots redzējums par jauniem nosacījumiem nav panākts, joprojām ir spēkā apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Ir cilvēki, kuri par to neliekas ne zinis, bet ir pietiekami daudz tādu, kuru organismam stundas maiņa ļoti nepatīk. To, ka tas būtiski ietekmē pašsajūtu, “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā atzinuši 18% iedzīvotāju, 38% uzskata, ka drīzāk ietekmē. Tikai 13% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņus pulksteņa laika pagriešana par stundu divas reizes gadā drīzāk neietekmē.
Maiņa no vasaras uz ziemas laiku vairāk pašsajūtu nelabvēlīgi ietekmē sievietēm, tā teicis 41% sieviešu un 34% vīriešu. 18% aptaujāto vīriešu nemaz neietekmē maiņa no vasaras uz ziemas laiku, bet starp sievietēm tikai 8% ir pārliecība, ka pulksteņa pagriešanu vispār nejūt.
To, ka maiņa no vasaras uz ziemas laiku ļoti ietekmē pašsajūtu, vairāk atzinuši cilvēki vecuma grupās no 30 līdz 39 gadiem un seniori no 60 līdz 74 gadiem. 27% snieguši aptaujā vērtējumu, ka maiņa no vasaras uz ziemas laiku viņu pašsajūtu drīzāk neietekmē, un uz pusi mazāk (13%), ka nemaz neietekmē. Vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem visvairāk ( 31%) ir to, kurus maiņa no vasaras uz ziemas laiku drīzāk neietekmē. Bet to, ka pārmaiņām uz viņiem nav nekādas ietekmes, vērtējuši 10% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, 12% senioru no 60 līdz 74 gadiem, 13% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet visvairāk (17%) vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Interesanti, ka attieksme pret pulksteņa laika grozīšanu ietekmē arī reģions, kurā cilvēks dzīvo. Viskrasāk (28%) maiņa no vasaras uz ziemas laiku ietekmē Latgalē dzīvojošos, pārējos reģionos mazāk: Vidzemē 20%, Zemgalē 18%, Pierīgā 17%, Rīgā 16% un Kurzemē 15%.
Protams, aptaujā cilvēkam jautā subjektīvo vērtējumu. Vai organisma fiziskie rādītāji tiešām pasliktinās, tas jau būtu mediķu kompetencē. Pieļauju, ka tajā, kā cilvēks vērtē savu pašsajūtu saistībā ar vasaras uz ziemas laiku, ir emocionāla attieksme pret pārmaiņām, varbūt pat pret valsts pārvaldi un tās lēmumiem. Noteikti tie, kurus pieskaita pie pūcēm jeb tiem, kuri vakaros vēlu iet pie miera un rītos grib ilgi pagulēt, apmierina ziemas laiks, bet vasaras ne, savukārt pretēji ir tā sauktajiem cīruļiem.
Taču cilvēks vienmēr var pamainīt savu dienas darbu kārtību un turpināt ievērot vienādu gulēt iešanas un celšanās pulksteņa laiku neatkarīgi no tā, ko rāda ciparnīca vai elektroniskās ierīces ekrāns.
Komentāri