Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Kas notiek Latvijā?

Druva
23:00
27.03.2007
12

Stalbē

Kā pēc padomju laiku scenārija uz Latvijas valsts politiskās skatuves tiek demonstrēta jauna sezonas nagla Lemberggeita.

Arī ASV ir satricinājuši gan Reigana Irāngeita, gan Levinskas un Klintona mīlas dēka. Un Latvijā kā prezidentālā republikā beidzot ir pašmāju šovs.

Bet vai ar politisko teātri viss ir kārtībā? Varbūt mūsu valsts demokrātiskās sistēmas novalkātā dekorācija turpina slēpt aizkulises, bet aktieru trupa un apkalpojošais personāls mēģina izrādi novest līdz galam cerībā, ka skatītāji starpbrīdī neaizies mājās…

Lembergs ir vainīgs pie visām samilzušām politiskām un ekonomiskām krīzēm, un iespējams, ka Ventspils ir bijusi pašmāju Ala Kapones darbības vieta.

Līdz ar arestu tiek runāts par valdības krīzi. Iespējams, ka atkārtosies 1934. gada 15. maijs, kad K. Ulmanis atlaida 100 gudrās galvas…

Daudzās valstīs apvērsuma rezultātā pie varas nākuši militāristi jeb hunta, piemēram, Čīlē. Taču Latvija ir no pilsoņu kara pasargāta, jo pilsoņi un nepilsoņi noguruši no valdības un Saeimas atrakcijām, tāpēc arī kārtējās vēlēšanās balsotāju kļūst mazāk un mazāk… Arī pats valdības krīzes formulējums izraisa smaidu. Kā var būt iespējams kaut kas tāds demokrātiskā prezidentālā republikā?

Ja ir tautas vēlēts prezidents, tad valdība tiek izveidota bez juridiskās atbildības parlamentam, bet uzticību zaudējošais valdības pārstāvis tiek patriekts ar publisku kaunu masu mediju atvērto objektīvu acu priekšā. Pie mums notiek pārsēšanās no viena krēsla otrā, un daudziem nav saprotama šī šaha rokāde.

Man patīk brīvdomība. Domas iepatīkas līdzcilvēkiem un uzrodas sponsors, kurš ar naudu izdara visu, lai brīvdomātāju biedrība pārtaptu par partiju. Laika gaitā partija tiek Saeimā, brīvdomātāju frakcija izvirza mani valdībā un liek strādāt sfērā, kurā nav ne mazākās sajēgas. Pie mums politiskā atbildība ir izklāstīta divās koncepcijās: fatālajā un eksistenciālajā, tādējādi attaisno gan Saeimas deputātu nepareizu pienākuma izpratni, gan bezatbildību. Attaisnots un nesodīts par pieļautām kļūdām ministra krēslā, es pārsēžos citā un priecājos, ka mans sponsors nepieprasa realizēt viņa intereses – apejot valsts likumdošanu, ļaut darīt to, ko viņš vēlas…

Neticu, ka A. Lembergs kāro pēc Ministru prezidenta krēsla, jo E.Repšem, A. Šķēlem nemaz tik viegli nebija. Ministra portfelis varbūt piestāv A. Šleseram. Bet Ventspils mēram? Tātad tautas vēlēts prezidents Aivars Lembergs?

Kāpēc ne, jo tikai mūsu valstī cilvēks no malas var kļūt par Ministru prezidentu, Saeima garina un pagarina prezidenta laiku. Tagad ir pielikts punkts, jo prezidenta kandidāts ir apcietināts, un viņam līdzīgi kā A. Rubikam liegta politiskā aktivitāte.

Ja A. Lembergu attaisnos, tad KNAB tiks likvidēts un prokuratūrā sāksies tīrīšana, bet ”Jaunā laika” iecerētā struktūra tiks noknābāta. Vai var A. Lembergu apvainot Ventspils izlaupīšanā? Apvainot jau var, bet nav dzirdēts, ka Ventspils ostā tiktu sagriezts un izpārdots valstij nepiederošs kuģis, ka tranzīts ir saistīts ar kontrabandu kā Rīgas bāžu rajons un pati Ventspils tikai virtuāli izskatās sakārtota, kā Rīga ar papildtiltiem un jaunām celtnēm sabiedrībai. Dažs ar ziedu tirgošanu pelna miljonus, cits ar komponēšanu, cits ar sportu vai būvniecību. Mums ir trīs kakla kungi, kam kalpo valsts – Eiropas emisārs, NATO komisārs un Krievijas mecenāts. Uz NATO bāzes dalībvalstīm Eiropā izveidojās Eiropas Kopiena, un valūta arī saucās eirodolārs. Tātad ES ir pārdzīvojusi gan naudas reformas, gan brīvā tirgus aizkulises, un sadarbības partneri ir gan Āfrikā, gan Āzijā, izņemot Palestīnas atbrīvošanas organizāciju. No ārpuses ir skaisti – ES nepieļauj valsts izolāciju, un izolēta valsts nekļūst par agresoru, kā bija 2. pasaules kara sākumā ar Vāciju.

Perestroikas rezultātā radusies neprognozējamā Krievija ir lielā septiņnieka sarunu partneris, un Vācijas sadarbība ar Krieviju naftas jautājumā ir Latvijai radījusi šķērsli tranzīta attīstībai. Putinam arī ir savas naftas kompānijas, kas atrodas nesaskaņās ar citiem mecenātiem, bet Latvijai ir vienalga, kas ved – Putins vai opozīcija. Tā kā ”Lukoil” ir Krievijas uzņēmums, ”Rimi” un ”Maxima” ir Krievijas partneri, ”Statoil” un ”Neste” kā vienots uzņēmums ir sadarbības partneri un ”Rīgas balzams” – brāļu Solneškinu īpašums, jāsecina, ka Latvijā ir Krievijas kapitāla ieguldījums un izglītība caur Baltijas Krievu institūtu tiek iegūta atbilstoši Eiropas valstu mācību centru līmeņiem.

1993. gada 1. novembrī ES kompetencē pārņēmusi ekonomiku, politiku, rūpniecību, lauksaimniecību, pilsoņtiesības un ārpolitikas jautājumus, kurus bez Saeimas piekrišanas apstiprina kā tiesiskus aktus.

Ko tur brīnīties, ja šīs nozares eksperimentāli iznīcinātas un reformistiski sagrautas pēc ES spožā tēla receptēm. Var saprast mazo fabriku, manufaktūru un rūpnīcu apzināto izlaupīšanu krāsaino un melno metālu sirojumā, jo ar valdības labvēlību uzpirkšanas punkti auga kā sēnes pēc lietus. Tikai valsts uzņēmums ”VEF” pārtapa par telefonu glabātavu un Baltkrievijas santehnikas vairumtirdzniecības bāzi, bet Rīgas vagonu rūpnīca brīnumainā veidā saglabājās, pateicoties tramvaju un trolejbusu pārvaldes direktoram, kuru līdz infarktam noveda pretlatviskā pašmāju kangardome.

Neticu, ka A.Lembergs ir nodarbojies ar metāla zādzībām, kā amatpersona piedalījies Ventspils ražotnes izlaupīšanā.

Bet nauda. A.Lembergam ir nauda. Jā, un sievai arī ir – 22 miljoni, pēc preses ziņām, un otrā vieta Latvijā aiz Kargina kunga šķirtenes. Arī mums būs nauda, par kuras nosaukumu strīdas valodnieki: eiro, euro vai eira.

Ja eirodolārs kā ASV subsidētā dotācija ES NATO valstīm ir izgājis naudas reformas ceļu līdz eiro centam, tad atšķirībā no mūsu pašmāju reformas neviens 1000 eirodolāru vietā nesaņēma eiro piecīti. Naudas reformai ir piecas metodes, kuras izpaužas kā liekās naudas deficīts, nodokļu pieaugums, kredītu dārdzinājums, aizdevuma procentu pieaugums, valsts tirgus ar vērtspapīriem, algu un pensiju iesaldēšana, vienveidība ražotnē tiek bremzēta, pieaugošs bezdarbs, maza pirktspēja, naudas izskata, svara un sastāva maiņa.

Vai atkal vainosim A.Lembergu? Neesmu dzirdējis, ka Ventspils mērs būtu iesaistīts kādā bankas līdzīpašnieku valdē, ko varēja atļauties bijušais satiksmes ministrs, kurš atklāja, ka dzīvo muļķu un idiotu zemē.

Pārskatot apsūdzību par naudu skaitļu izteiksmē, var secināt, ka Lemberga kungs ir daudz bīstamāks par valdības līmenī pazudušajiem G-27 kredīta trim miljoniem un izkūpējušajiem ”Latvenergo” miljoniem, kā arī nedeklarētiem ”Lattelekom” peļņas un ienākumu skaitļiem, jo, ja viss ir tik smalki saskaitīts, tad jājautā, kāpēc A.Lembergu nearestēja kukuļdošanas un ņemšanas gadījumā, kuru ilustrēja Jūrmalas domes gadījums.

Par naudas lietām jau bija prāva pret ”Banku Baltija”, taču ne Laventa, ne Freimaņa kungs neko sakarīgu neatklāja. Visa tiesas prāva līdzinājās bezgalīga infarkta farsam. Vai A.Lembergs arī rīkosies tāpat? Grūti spriest, jo nezinu, notiks tā vai šitā, bet mēģinājums līdzīgi piespiest puķu tirgotāju atzīties 22 miljonu ieguvē beidzās ar krahu…

Brīnums, ka neskan apvainojumi mazu bērnu seksuālā izmantošanā, bet daudzi atceras, ka viena bilde palika tumša, tātad…

Jautājuma būtība arī paliek aktuāla. Vai tiesiskā Latvija ar šo prāvu paliks demokrātiska? ”Saimnieks” saimniekoja Latvijā, ”Latvijas ceļš” mūs noveda pie Buratīno zemes, TB/LNNK E.Berklava ideālus sen nomainījusi pret tukšu plātīšanos daiļrunībā, ”Bitītes” arī lido no zieda uz ziediņu, tikai ”Mācītāji” saka ”Paldies Dievam!” par kārtējo deputātu algas paaugstinājumu, bet zemnieki un zaļie bezspēcīgi noskatās, kā Latvijas lauksaimnieciskā ainava pārvēršas Eiropas izmālētā staigulē, kura gatava par naudu darīt visu pēc bargo kungu pavēles. ”Jaunais laiks” varbūt lasīti pārvērtīs par 200 eirepīšiem un visiem būs labi dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī. Bet varbūt tomēr normālā nacionālā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi