Stalbē
Kā pēc padomju laiku scenārija uz Latvijas valsts politiskās skatuves tiek demonstrēta jauna sezonas nagla Lemberggeita.
Arī ASV ir satricinājuši gan Reigana Irāngeita, gan Levinskas un Klintona mīlas dēka. Un Latvijā kā prezidentālā republikā beidzot ir pašmāju šovs.
Bet vai ar politisko teātri viss ir kārtībā? Varbūt mūsu valsts demokrātiskās sistēmas novalkātā dekorācija turpina slēpt aizkulises, bet aktieru trupa un apkalpojošais personāls mēģina izrādi novest līdz galam cerībā, ka skatītāji starpbrīdī neaizies mājās…
Lembergs ir vainīgs pie visām samilzušām politiskām un ekonomiskām krīzēm, un iespējams, ka Ventspils ir bijusi pašmāju Ala Kapones darbības vieta.
Līdz ar arestu tiek runāts par valdības krīzi. Iespējams, ka atkārtosies 1934. gada 15. maijs, kad K. Ulmanis atlaida 100 gudrās galvas…
Daudzās valstīs apvērsuma rezultātā pie varas nākuši militāristi jeb hunta, piemēram, Čīlē. Taču Latvija ir no pilsoņu kara pasargāta, jo pilsoņi un nepilsoņi noguruši no valdības un Saeimas atrakcijām, tāpēc arī kārtējās vēlēšanās balsotāju kļūst mazāk un mazāk… Arī pats valdības krīzes formulējums izraisa smaidu. Kā var būt iespējams kaut kas tāds demokrātiskā prezidentālā republikā?
Ja ir tautas vēlēts prezidents, tad valdība tiek izveidota bez juridiskās atbildības parlamentam, bet uzticību zaudējošais valdības pārstāvis tiek patriekts ar publisku kaunu masu mediju atvērto objektīvu acu priekšā. Pie mums notiek pārsēšanās no viena krēsla otrā, un daudziem nav saprotama šī šaha rokāde.
Man patīk brīvdomība. Domas iepatīkas līdzcilvēkiem un uzrodas sponsors, kurš ar naudu izdara visu, lai brīvdomātāju biedrība pārtaptu par partiju. Laika gaitā partija tiek Saeimā, brīvdomātāju frakcija izvirza mani valdībā un liek strādāt sfērā, kurā nav ne mazākās sajēgas. Pie mums politiskā atbildība ir izklāstīta divās koncepcijās: fatālajā un eksistenciālajā, tādējādi attaisno gan Saeimas deputātu nepareizu pienākuma izpratni, gan bezatbildību. Attaisnots un nesodīts par pieļautām kļūdām ministra krēslā, es pārsēžos citā un priecājos, ka mans sponsors nepieprasa realizēt viņa intereses – apejot valsts likumdošanu, ļaut darīt to, ko viņš vēlas…
Neticu, ka A. Lembergs kāro pēc Ministru prezidenta krēsla, jo E.Repšem, A. Šķēlem nemaz tik viegli nebija. Ministra portfelis varbūt piestāv A. Šleseram. Bet Ventspils mēram? Tātad tautas vēlēts prezidents Aivars Lembergs?
Kāpēc ne, jo tikai mūsu valstī cilvēks no malas var kļūt par Ministru prezidentu, Saeima garina un pagarina prezidenta laiku. Tagad ir pielikts punkts, jo prezidenta kandidāts ir apcietināts, un viņam līdzīgi kā A. Rubikam liegta politiskā aktivitāte.
Ja A. Lembergu attaisnos, tad KNAB tiks likvidēts un prokuratūrā sāksies tīrīšana, bet ”Jaunā laika” iecerētā struktūra tiks noknābāta. Vai var A. Lembergu apvainot Ventspils izlaupīšanā? Apvainot jau var, bet nav dzirdēts, ka Ventspils ostā tiktu sagriezts un izpārdots valstij nepiederošs kuģis, ka tranzīts ir saistīts ar kontrabandu kā Rīgas bāžu rajons un pati Ventspils tikai virtuāli izskatās sakārtota, kā Rīga ar papildtiltiem un jaunām celtnēm sabiedrībai. Dažs ar ziedu tirgošanu pelna miljonus, cits ar komponēšanu, cits ar sportu vai būvniecību. Mums ir trīs kakla kungi, kam kalpo valsts – Eiropas emisārs, NATO komisārs un Krievijas mecenāts. Uz NATO bāzes dalībvalstīm Eiropā izveidojās Eiropas Kopiena, un valūta arī saucās eirodolārs. Tātad ES ir pārdzīvojusi gan naudas reformas, gan brīvā tirgus aizkulises, un sadarbības partneri ir gan Āfrikā, gan Āzijā, izņemot Palestīnas atbrīvošanas organizāciju. No ārpuses ir skaisti – ES nepieļauj valsts izolāciju, un izolēta valsts nekļūst par agresoru, kā bija 2. pasaules kara sākumā ar Vāciju.
Perestroikas rezultātā radusies neprognozējamā Krievija ir lielā septiņnieka sarunu partneris, un Vācijas sadarbība ar Krieviju naftas jautājumā ir Latvijai radījusi šķērsli tranzīta attīstībai. Putinam arī ir savas naftas kompānijas, kas atrodas nesaskaņās ar citiem mecenātiem, bet Latvijai ir vienalga, kas ved – Putins vai opozīcija. Tā kā ”Lukoil” ir Krievijas uzņēmums, ”Rimi” un ”Maxima” ir Krievijas partneri, ”Statoil” un ”Neste” kā vienots uzņēmums ir sadarbības partneri un ”Rīgas balzams” – brāļu Solneškinu īpašums, jāsecina, ka Latvijā ir Krievijas kapitāla ieguldījums un izglītība caur Baltijas Krievu institūtu tiek iegūta atbilstoši Eiropas valstu mācību centru līmeņiem.
1993. gada 1. novembrī ES kompetencē pārņēmusi ekonomiku, politiku, rūpniecību, lauksaimniecību, pilsoņtiesības un ārpolitikas jautājumus, kurus bez Saeimas piekrišanas apstiprina kā tiesiskus aktus.
Ko tur brīnīties, ja šīs nozares eksperimentāli iznīcinātas un reformistiski sagrautas pēc ES spožā tēla receptēm. Var saprast mazo fabriku, manufaktūru un rūpnīcu apzināto izlaupīšanu krāsaino un melno metālu sirojumā, jo ar valdības labvēlību uzpirkšanas punkti auga kā sēnes pēc lietus. Tikai valsts uzņēmums ”VEF” pārtapa par telefonu glabātavu un Baltkrievijas santehnikas vairumtirdzniecības bāzi, bet Rīgas vagonu rūpnīca brīnumainā veidā saglabājās, pateicoties tramvaju un trolejbusu pārvaldes direktoram, kuru līdz infarktam noveda pretlatviskā pašmāju kangardome.
Neticu, ka A.Lembergs ir nodarbojies ar metāla zādzībām, kā amatpersona piedalījies Ventspils ražotnes izlaupīšanā.
Bet nauda. A.Lembergam ir nauda. Jā, un sievai arī ir – 22 miljoni, pēc preses ziņām, un otrā vieta Latvijā aiz Kargina kunga šķirtenes. Arī mums būs nauda, par kuras nosaukumu strīdas valodnieki: eiro, euro vai eira.
Ja eirodolārs kā ASV subsidētā dotācija ES NATO valstīm ir izgājis naudas reformas ceļu līdz eiro centam, tad atšķirībā no mūsu pašmāju reformas neviens 1000 eirodolāru vietā nesaņēma eiro piecīti. Naudas reformai ir piecas metodes, kuras izpaužas kā liekās naudas deficīts, nodokļu pieaugums, kredītu dārdzinājums, aizdevuma procentu pieaugums, valsts tirgus ar vērtspapīriem, algu un pensiju iesaldēšana, vienveidība ražotnē tiek bremzēta, pieaugošs bezdarbs, maza pirktspēja, naudas izskata, svara un sastāva maiņa.
Vai atkal vainosim A.Lembergu? Neesmu dzirdējis, ka Ventspils mērs būtu iesaistīts kādā bankas līdzīpašnieku valdē, ko varēja atļauties bijušais satiksmes ministrs, kurš atklāja, ka dzīvo muļķu un idiotu zemē.
Pārskatot apsūdzību par naudu skaitļu izteiksmē, var secināt, ka Lemberga kungs ir daudz bīstamāks par valdības līmenī pazudušajiem G-27 kredīta trim miljoniem un izkūpējušajiem ”Latvenergo” miljoniem, kā arī nedeklarētiem ”Lattelekom” peļņas un ienākumu skaitļiem, jo, ja viss ir tik smalki saskaitīts, tad jājautā, kāpēc A.Lembergu nearestēja kukuļdošanas un ņemšanas gadījumā, kuru ilustrēja Jūrmalas domes gadījums.
Par naudas lietām jau bija prāva pret ”Banku Baltija”, taču ne Laventa, ne Freimaņa kungs neko sakarīgu neatklāja. Visa tiesas prāva līdzinājās bezgalīga infarkta farsam. Vai A.Lembergs arī rīkosies tāpat? Grūti spriest, jo nezinu, notiks tā vai šitā, bet mēģinājums līdzīgi piespiest puķu tirgotāju atzīties 22 miljonu ieguvē beidzās ar krahu…
Brīnums, ka neskan apvainojumi mazu bērnu seksuālā izmantošanā, bet daudzi atceras, ka viena bilde palika tumša, tātad…
Jautājuma būtība arī paliek aktuāla. Vai tiesiskā Latvija ar šo prāvu paliks demokrātiska? ”Saimnieks” saimniekoja Latvijā, ”Latvijas ceļš” mūs noveda pie Buratīno zemes, TB/LNNK E.Berklava ideālus sen nomainījusi pret tukšu plātīšanos daiļrunībā, ”Bitītes” arī lido no zieda uz ziediņu, tikai ”Mācītāji” saka ”Paldies Dievam!” par kārtējo deputātu algas paaugstinājumu, bet zemnieki un zaļie bezspēcīgi noskatās, kā Latvijas lauksaimnieciskā ainava pārvēršas Eiropas izmālētā staigulē, kura gatava par naudu darīt visu pēc bargo kungu pavēles. ”Jaunais laiks” varbūt lasīti pārvērtīs par 200 eirepīšiem un visiem būs labi dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī. Bet varbūt tomēr normālā nacionālā?
Komentāri