Cēsu pilsētas attīstības programma 2004.-2011. gadam, kas pieņemta 2003. gada 11. decembrī, nosaka Cēsu galvenās prioritātes un attīstības virzienus. Kā vienu no svarīgākajiem attīstības virzieniem, pateicoties bagātajam kultūras mantojumam, ainaviskajai videi un nozīmīgām kultūras, atpūtas un izglītības tradīcijām, esam izvirzījuši kultūras un tūrisma jomas attīstību.
Valsts mērogā Cēsu pilsēta izvirzīta kā nacionālas nozīmes kultūras centrs, pateicoties vispusīgajiem, plašajiem un kvalitatīvajiem kultūras produktiem. Cēsis pašlaik nespēj piedāvāt vietu lielu masu pasākumu organizēšanai, kurā būtu pieejama nepieciešamā infrastruktūra. Cēsu pilsētas stadiona infrastruktūra producentu prasības neapmierina.
Jau 2003. gadā diskutēts par jaunas un lielas brīvdabas estrādes izveidi masu pasākumu rīkošanai, lai Pils parku saglabātu kā kultūrvēsturisko mantojumu, ekskluzīvu un elitāru koncertu rīkošanai. Par Pils parka saglabāšanas tēmu un jaunas masu pasākumu vietas izveidi lēma Cēsu pilsētas vides attīstības padome jau 2002. gadā.
2003. gadā veikta sabiedrības aptauja, lai, apkopojot pilsētas un apkārtnes iedzīvotāju domas, secinātu, kādā virzienā jāattīsta Cēsu dabas pamatne. Arī ņemot vērā šīs aptaujas rezultātus, tika lemts par jaunas estrādes izveides nepieciešamību.
2005. gadā apstiprinātajā pilsētas teritorijas plānojumā 2005.-2017. gadam ir rezervēta vieta brīvdabas estrādes veidošanai tieši Pirtsupītes ielejā – teritorijā starp Palasta, Lenču un Viestura ielu.
Būvvaldes vadītāja vietniece, galvenā teritorijas plānotāja Zaiga Jēkabsone informēja, ka detālplānojuma izstrādes kārtību nosaka LR Ministru kabineta „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. Tā kā vieta brīvdabas estrādei bija izraudzīta jau teritorijas plānojuma izstrādes procesā, 2005. gada aprīlī Cēsu domes sēdē pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu brīvdabas estrādes un ar to saistīto objektu teritorijai un maijā apstiprināts darba uzdevums.
Tajā iekļauti detālplānojumā risināmie jautājumi – brīvdabas estrādes 10000 skatītāju vietām (6000 sēdvietām un 4000 stāvvietām) optimāls izvietojums teritorijā, nepieciešamo palīgobjektu, arī autostāvvietu izvietojums, celiņu struktūra, ainaviskais risinājums, apzaļumošanas koncepcija.
Pēc darba uzdevuma apstiprināšanas notika sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Šajā laikā gan iedzīvotāji, gan sabiedriskās organizācijas varēja izteikt savu viedokli par šo ieceri – atbalstīt, noliegt, iesniegt priekšlikumus. Sabiedrības aktivitāte apspriešanas laikā bija neliela. Tobrīd pārdomāt estrādes nepieciešamību tieši Pirtsupītes gravā ierosināja sabiedriskā organizācija „Zaļā zeme” un Maija Baltiņa, citi ideju atbalstīja. Tā kā detālplānojuma praktiskā izstrāde netika uzsākta tūlīt pēc sabiedriskās apspriešanas pirmā posma, 2006. gada februārī sabiedrība ar laikraksta „Druva” starpniecību vēlreiz tika uzaicināta izteikt savas domas, kā arī tika uzklausītas interešu grupas – pensionāru padome, jauniešu dome, bērnudārza darbinieki. Bija daži priekšlikumi saglabāt Pirtsupītes ieleju nepārveidotu, bet pārējie izteica konkrētus priekšlikumus, ko šajā teritorijā vēlētos redzēt. Ienāca priekšlikumi šajā teritorijā izvērst aktīvās atpūtas sadaļu – veloceliņus, slēpošanas trases, skeitborda laukumu, kā arī veidot bērnu rotaļu laukumus un atpūtas vietas.
2006. gada martā ar domes lēmumu apstiprināti darba uzdevuma grozījumi. Stacionāras estrādes vietā iekļauta saliekama estrāde, saglabājot ietilpību 10000 skatītāju vietas, samazināts sēdvietu skaits – 3000 pārvietojamas sēdvietas un palielināts stāvvietu skaits līdz 7000. Akcentēta arī ikdienas rekreācijas sadaļa, pieprasot struktūru aktīvajai un bērnu atpūtai, kā arī ūdenstilpju sistēmas izveidošanu.
Detālplānojuma izstrādāšana notika par PHARE-2003 projekta līdzekļiem, konkursā projektēšanas darbiem uzvarēja SIA „Carl Bro”. Projektētājs veica darbu saskaņā ar domes apstiprināto darba uzdevumu, izstrādātā detālplānojuma pirmā redakcija kopumā atbilst darba uzdevumam. Projektētāja vienīgā atkāpe no uzdevuma ir priekšlikums iekļaut projekta teritorijā daļu no blakus esošajiem privātajiem zemes gabaliem pastaigu celiņu un slēpošanas trašu izvietošanai. Sabiedriskās apspriešanas otrajā posmā, kurš notika šogad no 3. līdz 24.janvārim, bija jāsniedz atsauksmes par konkrēto jau izstrādāto detālplānojuma pirmo redakciju.
Pagājušajā nedēļā arī Cēsu kultūras padome izteica savu viedokli un priekšlikumu par Pirtsupītes teritorijas pielietojumu. Viņuprāt, šāda apmēra estrādes būvniecība Pirtsupītes zonā nav nepieciešama, jo brīvdabas estrāde masu pasākumiem mūsu klimata joslā ir izmantojama tikai 3-4 mēnešus gadā un paredzamā noslodze varētu būt viens, augstākais divi pasākumi mēnesī, kā arī Pils parka estrāde ir pietiekama alternatīva brīvdabas izrāžu pieprasījuma nodrošināšanai. Kultūras padome izteica priekšlikumu: tā kā plānotā teritorija ir ļoti pateicīga kultūrtūrisma attīstīšanai Cēsīs, šajā vietā veidot jaunu Latvijai unikālu kultūras produktu/piedāvājumu (iespējams, uz pašvaldības un privātās partnerības principiem) – Cēsu Ziedu parku, kurā tiktu audzētas, piedāvātas apskatei un tirdzniecībai noteiktu puķu šķirnes.
Atsaucoties uz kultūras padomes viedokli un ieteikumu, vides attīstības padomes priekšsēdētājs, dendrologs, dr.biol.h.c. Andris Zvirgzds minēja iemeslus, kādēļ šāda iecere Pirtsupītes teritorijā tomēr nav realizējama.
Pirmkārt, A.Zvirgzds iebilda pret Pils parka turpmāko izmantošanu masu pasākumiem, jo sākotnēji alternatīva vieta masu pasākumu rīkošanai meklēta tāpēc, ka lielas ļaužu masas nomīda, noposta kultūrvēsturisku pieminekli Pils parku un ar spēcīgām skaņām nelabvēlīgi ietekmē Pils parka augu un dzīvnieku kopumu. Turklāt darba sarunas un projekts par jaunu masu pasākumu vietu, nepulcējot ļaužu tūkstošus Pils parkā, tiek rūpīgi speciālistu izstrādāts vismaz piecus gadus.
Otrkārt, runājot par ziedu dārziem, A.Zvirgzds, minēja augšanas apstākļu aspektu. No augšanai labvēlīgu apstākļu viedokļa Pirtsupītes ieleja vairumam puķu nav piemērota, taču ekspozīcija varētu būt šī nogabala perifērijā, kur gruntsūdeņi dziļāki un var nodrošināt augšanas apstākļu daudzveidību. Kultūras padomes ierosinājums par puķu dārzu esot interesants un varētu būt labs papildinājums šai estrādes vietai, tas arī papildinātu to darbības veidu klāstu, ko piedāvā pašreizējais detālplānojums.
Treškārt A.Zvirgzds sacīja, ka labas, skatāmas puķu ekspozīcijas ierīkot un kopt ir dārgāk, salīdzinot ar zālienu vai koku, krūmu apstādījumiem, kāds būtu estrādes apstādījumos. Protams, puķu dobju ierīkošana der, bet specifisku sugu puķu un augu dārzs maksātu ļoti dārgi, turklāt šis puķu dārzs Cēsīs būtu efektīvs apmēram četrus mēnešus gadā.
Kā Z.Jēkabsone minēja, sabiedrības aktivitāte atkal pie Pirtsupītes detālplānojuma apspriešanas bija neliela, Cēsu dome turpina pieņemt rakstiskas atsauksmes par projektu vēl līdz 26.februārim (iesniegt Cēsu domes iedzīvotāju apkalpošanas centrā Raunas ielā 4). Sagatavojusi Aija Garoza
Komentāri