Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+7° C, vējš 5.32 m/s, R-ZR vēja virziens

Karš un Valentīndiena

Sallija Benfelde
11:46
21.02.2024
26

Valentīndienā jeb Mīlestības dienā, 14. februārī, Ukraina ziņoja, ka pilna mēroga iebrukuma laikā Krievija zaudējusi jau 398 140 militārpersonas, bet ceturtdienas rītā šis skaitlis jau bija 399 090. Protams, Krieviju tas nav apstādinājis un neapstādinās.

Ukrainas iedzīvotāji pilna mēroga kara apstākļos dzīvo jau gandrīz divus gadus – ik dienu ar ziņām par nāvi un postījumiem. Šajā laikā trešdaļa iedzīvotāju zaudējuši darbu, absolūti lielākajai daļai – ap 78% – ir samazinājušies ienākumi, un Krievijas okupēto teritoriju dēļ Ukrainas iekšienē pārvietoto bēgļu vien ir seši miljoni. Uz ārvalstīm devušies 4,3 miljoni ukraiņu, tātad kara laikā savas mājas nācies pamest vairāk nekā 10 miljoniem ukraiņu jeb aptuveni ceturtajai daļai Ukrainas iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā notika baiss uzbrukums Harkivai.

“Krievu Shahed trāpīja naftas bāzē, degviela sajaucās nāvējošā lavā, kas tecēja lejup pa ielu. Mājas un mašīnas uzliesmoja kā sērkociņi. Zeme dega, lai gan iepriekšējā dienā bija uzsnidzis sniegs. Bojā gājusi ģimene ar trīs bērniem sadega dzīvi. Tēvs, māte un trīs bērni: septiņgadīgs, četr­gadīgs un sešus mēnešus vecs mazulis. Radinieki no rīta nodeva DNS paraugus, jo bojā gājušos nevar atpazīt – raksta oficiālie informācijas avoti. Zīdainītis pagaidām nav atrasts. Raksta, ka nodegušas 15 mājas, septiņi bojā gājušie, divus cenšas glābt apdegumu nodaļā. Dega visa Koteļ­najas iela, esmu pārliecināta, ka turpmāk harkivieši to sauks par Pekles ielu, jo tā bija īsta pekle. Tagad debesis virs pilsētas aizsedz melni dūmi.(..) Pagājušajā nedēļā intervijā poļu žurnālists man vaicāja: “Hanna, vai var notikt kaut kas tāds, lai jūs piedotu krieviem?” Nekas, Jakub, vairs nekas.”

Tā dienu pēc baisā Krievijas uzbrukuma rakstīja ukraiņu žurnāliste Anna Gina. Savukārt cita ukraiņu žurnāliste, brīvprātīgā Olga Reštilova Valentīndienā savā blogā par izvēli aizbraukt vai palikt kara apdraudētajā Ukrainā, kurā vairs nav no apšaudēm pilnīgi drošu teritoriju, uzrakstīja: “Neticu, ka kādam no mums paš­laik ir viegla izvēle. Mums visiem sāp, jo esam izretināti, izsvaidīti pa visu pasauli, iepazīstamies ar dažādām pieredzēm un vairs nesaprotam viens otru. Pēdējo divu gadu laikā katrs ukrainis un ukrainiete pieņem pašus grūtākos un briesmīgākos lēmumus savā dzīvē. (..) Godīgi sakot, kad pēc nakts apšaudēm, kuru laikā apskauju savus bērnus tāpat kā tā sieviete Harkivā, es ļoti dusmojos, kad redzu, ka mūs pamāca kāds no drošas valsts. Un pēc tam sev saku: “Tu taču nezini, ko nācies piedzīvot tiem ļaudīm, nenosodi!”(..) Vienīgais, ko mēs paš­laik varam darīt – pieņemt, ka mūsu kopīgā pieredze var padarīt mūs stiprākus. Ka bez mūsu brīvprātīgajiem ārzemēs atbalsta mums būtu mazāk, bet mēs nevaram visi aizbraukt, jo jau tagad nav cilvēku, kas strādā. Mēs šeit gaidām visu atgriešanos mājās tad, kad būsit tam gatavi. Gal­venais, lai tikai jūs atgrieztos. Pieņemsim to, ka mūsu vidū nav labāko un sliktāko, mēs visi savai valstij esam vērtība. Lai gan nē, gluži tā nav – labākie no labākajiem ir sardzē par mūsu valsti.”

Valentīndienas vakarā Ukraina ziņoja, ka okupanti ar raķetēm C-300 apšaudījuši ciemu pie Kupjanskas Harkivas apgabalā, ir zināms par septiņiem ievainotiem iedzīvotājiem, bet daudzi vēl atrodas zem drupām. Vakar, 15. februārī, no rīta Ukrainas Bru­ņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja par masīvām apšaudēm naktī – notikušas 86 kaujas, četri raķešu un 106 aviouzbrukumi, 95 apšaudes. Ar raķetēm apšaudīta arī Kijiva, ukraiņiem izdevies tās visas notriekt. Turpinās agresorvalsts centieni iznīcināt Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija varētu apstāties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi