Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Kara prognozes

Sallija Benfelde
16:51
15.01.2024
84

Eksperti pasaulē cenšas prognozēt iespējamo Ukrainas kara gaitu šogad. Protams, precīzu prognožu nav un nevar būt, tās vairāk ir iespējamību līmenī.

Vācijas žurnālā “Bild” Juliāns Repke raksta, ka okupētājvalsts Krievijas Federācijas (KF) prezidenta Vladimira Putina ziemas uzbrukums ir izgāzies. “Bild”atgādina, ka jau pagājuši trīs mēneši, kopš Krievija sāka uzbrukumus Harkivas un Do­ņeckas apgabalos, tie nav guvuši panākumus, un Kupjanskai Do­ņeckas apgabalā, Avdijivkai un Harkivai nav tikuši tuvāk kā pagājušā gada oktobrī. Vācu militārais apskatnieks vērtē, ka vienīgais, ko panākusi KF, ir gandrīz 400 tūkstošu Krievijas karavīru bojā eja. Repke uzskata, ka jautājums ir, cik ilgi Ukraina spēs atvairīt Krievijas uzbrukumus.

Kā zināms, pēdējā laikā notiek masīvi un plaši raķešu un dronu uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai. Un kopumā šī gada prognozes par karu ir pat diezgan pesimistiskas. Militārie eksperti Ukrainas un KF kopumā militāro spēku vērtē kā līdzīgu. Krievijai ir karavīru fiziskais pārspēks un pagaidām vēl daudz pat gadu desmitiem veca bruņojuma, un tā sākusi izmantot Ziemeļkorejas raķetes. Ukrai­ņiem savukārt ir modernāks un mūsdienīgāks bruņojums, bet tā nepietiek. Tādēļ ir skaidrs, ka Ukraina var noturēties un uzvarēt tikai ar Rietumvalstu militāru un finansiālu atbalstu.
Briseles medijs “Politico” raksta – viens no Eiropas vadošajiem politiķiem saka, ka savulaik bijušais ASV prezidents Donalds Tramps privātās sarunās brīdinājis, ka Amerika nenāks ES palīgā, ja tai uzbruks militāri. “Jums ir jāsaprot, ja Eiropai tiks uzbrukts, mēs nekad nenāksim jums palīdzēt un atbalstīt,” Tramps 2020. gadā pateica Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leie­nai, tā sacīja Francijas Eiropas komisārs Tjerī Bretons, kurš piedalījās arī sanāksmē Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Žurnāls raksta, ka Briselē val­da bailes par iespēju, ka Tramps atgriezīsies ASV prezidenta amatā. Taču daži Eiropas politiķi labprāt to redzētu.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pagājušā mēneša beigās paziņoja, ka Tramps ir tas cilvēks, kurš var “glābt Rietumu pasauli”, izbeidzot karu Ukrainā. Polijas labējās partijas “Likums un taisnīgums” biedri apgalvo, ka priecātos redzēt bijušā prezidenta atgriešanos, skaidrojot viņa nostāju pret Ukrainu kā vēlēšanu kampaņas teātri. Aizvien biežāk izskan bažas, ka var notikt mēģinājumi piespiest Ukrainu piekāpties un atdot okupētās teritorijas Krievijai. Ar vārdu sakot, nav stingras pārliecības par Ukrainas uzvaru bez stabila Rietumu atbalsta un lielas bažas par iespējamo Trampa piedalīšanos prezidenta vēlēšanās un uzvaru.

Amerikāņu žurnāla “Time” politologa un starptautisko attiecību eksperta Jana Bremmera rakstā par 2024. gada galvenajiem globālajiem riskiem, par galvenajiem pasaules riskiem tiek minēta divu karu – kara Ukrainā un kara starp Izraēlu un “Hamās”- turpināšanās. Eksperts uzskata, ka, kaut ASV ir īpaši spēcīga militārajos un ekonomiskajos jautājumos, tās politiskā sistēma pašlaik ir “visdisfunkcionālākā” salīdzinājumā ar jebkuru attīstītās demokrātijas valsti. Bremmers atzīst, ka šī gada ASV prezidenta vēlēšanas valstī tikai padziļinās politisko šķelšanos un starptautiskajā līmenī graus ASV autoritāti.

Savukārt ASV Čikāgas universitātes Nacionālo pētījumu centra aptauja pagājušā gada novembrī liecina – vairākums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir “aizsardzība no draudiem”, ko rada NATO un Eiropas Savienība.Tā bija telefonaptauja visā valsts teritorijā, un 63 procenti iedzīvotāju atbalsta Krievijas karu pret Uk­rainu. 67 procentu aptaujāto atbalsta Putina ārpolitiku, bet 58 procenti atbalsta viņa iekšpolitiku. 66 procenti plāno marta vēlēšanās balsot par Putinu, un viskvēlākie Putina atbalstītāji ir iedzīvotāji pēc sešdemit gadu vecuma.Šajā vecuma grupā par Putinu gatavojas balsot 73, bet iedzīvotāju grupā, kuri ir vecāki par trīsdesmit gadiem, par pašreizējo prezidentu balsošot 53 procenti. No aptaujātajiem 62 procenti vēlētāju uzskata, ka attieksme pret Krieviju ir netaisnīga, un ļoti daudzi bažījas par to, ka Rietumi apdraud un iejaucas tradicionālajās krievu vērtībās. 64 procenti aptaujāto uzzskata, ka karš pret Ukrainu ir “civilizācijas karš” pret Rietumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
34

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
58

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
16
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi