Lieldienas ir laiks, kad atgriežas gaisma – gan tiešā, gan plašākā nozīmē, to atzīmē gan kristieši, gan senču tradīciju glabātāji. Šogad, priecājoties par to, ka diena kļuvusi garāka un saules ir vairāk, ap sirdi ne vienmēr ir gaiši un priecīgi, jo gaismas atgriešanās ir kļuvusi par cīņu starp ļauno un labo.
22.martā Piemaskavā notika terora akts, kurā gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku, vismaz 140 tika ievainoti. Tas ir asiņainākais terora akts Maskavā pēdējos 20 gados. Neapšaubāmi, lai kurš un kādu iemeslu dēļ to veicis, nekas neattaisno tādu rīcību. Es pieļautu, ka pasūtītājs bijis Putins, jo tāda traģēdija ļauj saliedēt iedzīvotājus ap sevi un atkal tēlot tautas glābēju. Turklāt tas arī ļauj Putinam darīt jebko, “lai atriebtos un iznīcinātu ienaidnieku” – piemēram, vispārēja atklāta mobilizācija. Arī “gožus varēs pievilkt ciešāk” jeb būs iemesls pastiprināt represijas.
Terora akti kā metode, piemēram, kara sākšanai Čečenijā, jau ir izmantota. Turklāt vēl pirms traģēdijas Kremļa runas vīrs Peskovs jau paspēja paziņot, ka Krievijā esot karastāvoklis, lai gan visu laiku tiek runāts par “specoperāciju” un kara pieminēšana jau varēja beigties ar cietumsodu. Tiesa gan, sākumā pārsteidza, kāds tam sakars ar “Islāma valsti”, bet, kad tika paziņots, ka aizdomās tiek turēti vairāki azerbaidžāņi, daži arī aizturēti, tad kļuva skaidrs, ka islāms šajā gadījumā labi noder un ka tā varbūt Putinam izdosies dabūt savā pusē Rietumus, jo “Islāma valsts” un jebkas, saistīts ar to, gandrīz katra eiropieša prātā ir lielais ļaunums.
Par to, ka tas ir Putina pasūtījums, liek domāt vismaz daži dīvaini apstākļi. Krievijā, it īpaši lielajās pilsētās, uz katra stūra un katrā ēkā ir novērošanas kameras. Turklāt nevis parastās, bet pieslēgtas sistēmai, kas dažās sekundēs spēj identificēt personu. Taču tajās nekas neliecināja par gatavojamo uzbrukumu. Tas ir neticami. Piemēram, jau nākamjā dienā pēc Navaļnija bērēm bija identificēti visi, kuri atnāca, arī tie, kuri tikai nolika ziedus un aizgāja. Tagad šie cilvēki tiek izsaukti uz drošības dienestu.
Tuvākā “Omon” specdienesta vienība atradās tikai kvartāla attālumā no terorakta vietas, bet spēja ierasties vien 90 minūtes pēc izsaukuma. Visbeidzot – vēl pat nebija nodzēsts ugunsgrēks un neviens nebija aizturēts, bet jau izskanēja, ka pie visa esot vainīgi ukraiņi. Savā runā par Ukrainas vainu runā arī Putins. Kremlis jau devis rīkojumu visiem medijiem ziņojumos par terora aktu uzsvērt, ka tajā, “iespējams, ir Ukrainas pēdas”. Tas nozīmē, ka uzbrukumi Ukrainai būs vēl nežēlīgāki, lai gan jājautā – ko vēl var izdomāt, jo bumbas, raķetes un droni jau tiek izmantoti milzīgā apjomā. Un tāpat jājautā, ko vēl Kremlis iecerējis, lai īstenotu savus plānus valdīt arī ārpus Krievijas Federācijas robežām?
Komentāri