Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Karā nosargāt savu kultūru

Agnese Leiburga
10:20
10.09.2025
45
Agnese Leiburga

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. Tiek sekots līdzi frontes virzībai, būtiskākajiem uzbrukumiem, bruņojuma situ­ācijai, tiek vēstīti cilvēkstāsti gan no frontes, gan citādi iesaistītajiem.

Ukraina nebija gatava savu kultūras vērtību nosargāšanai, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu. Joprojām sabiedriskās organizācijas aizpilda robu kultūras jomas finansējumā un vērtību saglabāšanā, tās evaku­ējot un digitalizējot. Maidana muzeja ģenerāldirekora vietniece Olha Salo intervijā Latvijas Radio dalījās pieredzē gan par Ukrainas politiku, gan kultūras vērtību saglabāšanu, aicinot arī Latvijā sagatavoties krīzēm, pirms tās pienāk.

Komentējot jautājumu, ka ir evakuēti kultūras dārgumi un uz kurieni un kādā veidā tieši tas darīts, Olha Salo atbild: “Tā ir liela problēma. Sākšu ar to, ka, iespējams, pirmos divus gadus galvenā sarunas tēma starp ukraiņiem bija par to, kā tu sagaidīji 2022. gada 24. februāri. Katrs stāsts ir unikāls. Ja uz šo jautājumu atbildēja muzeju darbinieki, muzeju direktori, galvenie kuratori, lielākā daļa teica, ka šo dienu pavadīja savos muzejos. Pirmā lieta, par ko viņi domāja, – kā glābt kolekciju, kā glābt nacionālos dārgumus. Katrs evakuācijas stāsts ir ļoti unikāls, bet būtībā ir divi principi. Ir pārcelšanās uz drošāku vietu pašā muzejā, un ir evakuācija – tā ir pārcelšanās uz drošāku teritoriju. Evakuācija ir īpaša operācija, un to nevar veikt vienā dienā. Tāpēc dažiem muzejiem tas aizņēma mēnešus, dažreiz tas varēja būt gads, ja tā nav frontes līnijas teritorija. Tagad kolekcijas tiek glabātas attālākos Ukrainas apgabalos. Tās parasti pieņem citi muzeji, kuriem ir telpas un kuriem ir atbilstošas iespējas. Mums ir situācijas, kad ļoti vērtīgas lietas tika evakuētas uz citiem muzejiem Rietumvalstīs.”

Saruna ar Olhu man neviļus lika aizdomāties, cik gan ļoti sarežģīts šis aspekts ir realitātē. Padomājiet – cik kultūrjomas priekšmetu būtu glābjams Cēsu novadā vien. Protams, mēs visi saprotam, ka cilvēki tik kritiskā mirklī būtu svarīgākais, ne jau dažādi priekšmeti un bagātības, lai cik arī vērtīgas tās būtu. Tomēr, ja par šo tēmu aizdomājas, kļūst skumji, atceroties Kijivu vai Odesu, kad tur biju pirms kara. Pečerskas Lavru, piemēram. Kijivas Pečeru klosteris ir vēsturisks Austrumu Pareizticīgās baznīcas klosteris. 1926. gadā pasludināts par kultūrvēsturisko rezervātu, kopā ar Svētās Sofijas katedrāli iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tur atrodas Augšējais klosteris, Tuvo alu un Tālo alu ansamblis. Neesmu sekojusi vēstīm, vai tas ir cietis kara darbību rezultātā, bet bēdīgi, ja tā ir.

Pēdējo reizi Ukrainā biju pirms gadiem deviņiem, desmit. Nedēļu nodzīvoju tieši Kijivā. Atceros, kā vakaros pastaigājos pa plašajām pilsētas ielām. Cik smieklīgi alojos, kartē noskatīdama galamērķi ar domu – tas jau tikai pāris kvartālu attālumā. Bet kādi ir kvartāli Kijivā! Spēj tik nostaigāt tos pāris kvartāliņus! Tur pastaigājoties, sajūsminājos par varenajām vēsturiskajām ēkām, no kurām tagad liela daļa vairs nav tādas, kā bija.

To pārdomājot, atcerējos arī nesen Latvijas Televīzijā skatīto dokumentālo filmu “Mērijas ceļojums”, kas skaidri apliecina tēmas nozīmīgumu un to, ka kaut kas līdzīgs Latvijā jau ir piedzīvots. Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis jaunas sievietes, vārdā Mērija Grīnberga, daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas. Viņa kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki dārgumus centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ, bet Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Pateicības vietā par paveikto Mērija tika atlaista no darba muzejā, strādāja rūpnīcā, un viņas turpmāko dzīvi pavadīja nerimstošas aizdomas. Filma, kas veidota pēc Mērijas mātes rakstītajām dienasgrāmatām, atklāj gan Mērijas Grīnbergas neparasto likteni, gan mūsu valsts vēstures pagriezienus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
20

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
32

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
34
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
35

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
40

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi