Novadi un valstspilsētas tikušas pie jauniem pašvaldību vadītājiem. Pirms vēlēšanām tika skaitīts, cik kur iesniegts deputātu kandidātu sarakstu. Jo vairāk, jo vēlētājiem lielāka izvēle, par kuru partiju balsot, kuras piedāvājums svarīgāks. Balsstiesīgie pilsoņi savu darbu padarīja, un daudzās pašvaldībās uz 15 vai 19 deputātu vietām ievēlēja piecu un vairāk partiju pārstāvjus. Kāda, protams, guva vienas, divu balsu pārsvaru. Tad sekoja vienošanās, kompromisu meklēšana, kuras partijas līderis kļūs par pašvaldības vadītāju. Tas, ka esi ieguvis visvairāk balsu, bet tomēr mazāk par pusi, nenozīmē, ka pārējie nevienosies un tu nepaliksi opozīcijā.
Limbažu novadā iepriekšējā novada vadītāja Dagņa Strauberga Latvijas Reģionu apvienības saraksts ieguva septiņas no 15 deputātu vietām. Taču pārējo četru partiju ievēlētie deputāti vienojās un ar astoņām balsīm ievēlēja savu pārstāvi. Tā pie varas novadā tika Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”, kurām pa vienam deputātam, ZZS ar diviem, bet Vidzemes partija ar četriem pārstāvjiem.
Tāpat ar astoņām balsīm ievēlēts Dobeles novada vadītājs. Smiltenes novadā vienojās “Progresīvie”, “Latvijas Zaļā partija” un “Jaunā Vienotība”, kuriem katram pa trim deputātu krēsliem, un par mēru kļuva “Progresīvo” pārstāvis E. Labanovskis. Vēlēšanās novadā vēlētāju vislielāko atbalstu un četrus deputāta mandātus ieguvusī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kopā ar “Vidzemes partijas” diviem deputātiem palika opozīcijā.
Interesants risinājums rasts Augšdaugavas novadā. Par novada vadītāju nobalsoja 11 deputāti. Taču priekšsēdētājs amatā būs tikai divus gadus. Pēc tam krēslu ieņems deputāts, kurš savu kandidatūra mēra amatam neuzturēja. Kā medijiem skaidrojis jaunievēlētais domes priekšsēdētājs: “Tas tāds kompromisa jautājums.”
Neviennozīmīgi sabiedrība vērtē, ja vēlēšanās kārtējo reizi uzvar viena un tā pati partija, ievēl jau zināmo domes vadītāju. Taču daudzos novados un valspilsētās balsstiesīgie pilsoņi tieši tā lēma. Un arī deputāti. Piemēram, Valmierā mērs ievēlēts vienbalsīgi. “Valmierai un Vidzemei” ieguvusi 13 vietas domē, bet pārējās trīs partijas sešus krēslus.
Politika patiesi ir kompromisa māksla. Saprotams, ja partija ieguvusi vienu vai divus mandātus, tās deputāts draudzēsies ar tiem, kuri vairāk solīs. Un balva parasti ir neuzkrītoša – kādas komitejas vadītājs, kāds it kā nenozīmīgs amats, kas savienojams ar deputāta statusu. Tikai iznāk tāda savdabīga situācija – partija, kurai domē vairāk deputātu, pie amatiem netiek, jo vairākuma koalīcijai viņi pie galda nav vajadzīgi. Vairākums, protams, nosaka visu, un nav svarīgi, kā tas izveidojies. Taču… kaut kur tepat uz ielas, kādā daudzdzīvokļu kvartālā, pagasta viensētā dzīvo vēlētāji, kuru izraudzītie deputāti arī ir ievēlēti. Vai viņu vajadzības tiek nobīdītas malā? Laikam gan nebija novada, kurā pirms vēlēšanām neskanēja: “Strādāsim visa novada attīstībai, visu iedzīvotāju labumam!” Tāpat kā pēc vēlēšanām par kopā strādāšanu. Tiesa, tas var nozīmēt dažādas variācijas, arī to – mēs zinām, kas un kā jādara, varat balsot, ja gribat, varat arī nebalsot, mums ir vairākums.
Te nu rodas pārdomas, vai tad, ja vēlēšanās uz 15 vai 19 deputātu vietām kandidē līdz pat desmit partijām un nav kāda ļoti, ļoti izteikta līdera, patiesi dome strādās kā komanda, vai partijas cita citai izdabā, lai aiz aprēķina un sava labuma paliktu kopā. Dzīve jau parāda, kā ir. Ja ne uzreiz, tad pēc laika. Arī no skaistas pļavas ne katrs saimnieks prot savākt kvalitatīvu, smaržīgu sienu.
Komentāri