Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Kam jābūt Cēsu Pils laukumā?

Druva
00:00
23.02.2006
9

Domes priekšsēdētājs G. Šķenders faktisko šīs sēdes daļas vadību uzticēja savam vietniekam A. Mihaļovam, kurš neatlaidīgi sita cauri savu viedokli, visus šķēršļus novākdams. Par veiksmīgu A. Mihaļova darbību liecina arī divu balsošanas reižu rezultāti, izskatot šo jautājumu. Pirms nedēļas – 9. februārī (piedalījās deviņi depu-tāti) : četri par, viens pret, četri atturas. Pēc nedēļas – 16. februārī : desmit par , viens pret. Daži raksturīgie viņa vērtējumi: ”Tā ir spekulācija, ka Pils laukumā nevar būt piemiņas vieta. Līdz šim pretargumenti nav dzirdēti” (ja darbojas tā,kā viņš šajā sēdē, tad jau visi argumenti, kam pietrūkst dzelzsbe-tona izturības, nav nekas).

Cēsu tūrisma padomes vārdā runāja vēstures un tūrisma centra vadītājs M. Malcenieks. Viņš pauda šīs padomes viedokli, ka izvērsta tūrisma interesēs nav Pils laukumā veidot plašu memoriālu komunisma terora upuriem. A. Mihaļovs tūlīt jautāja, no kurienes M. Malcenieks rāvis tādu informāciju. Viņa atbilde bija lakoniska: ”No ”Druvas””. Manu paskaidrojumu, ka arī domes sēdē tiek faktiski runāts ne jau par parastas piemiņas vietas, bet memo-riāla izveidošanu, A. Mihaļovs vērtēja kā nepatiesu.

Sēdes gaitā vairāki deputāti (G. Bērziņa, R. Sijāts) izteicās, ka nepiekrīt memoriāla veidošanai, ka te varētu būt tikai līdzšinēja apjoma piemiņas vieta. Un tad nu sākās raganu dejas.

A. Mihaļovs palika pie sava viedokļa, ka nav runas par nekādu memoriālu. Pie tam vairāki deputāti uzsvēra, ka piemiņas vietai nebūšot nekādas kapu auras.

Taču projekta autors tēlnieks M. Jansons runāja pavisam ko citu. Lūk, viņa komentārs, vērtējot savas skices: ”Divās plāksnēs varēs ie-rakstīt 600 bojā gājušo uzvārdus. Liksim kaut vai desmit, kaut vai div-desmit plāksnes.” (Lūk, kā!)

Muzeja vadītāja D. Tabūne pamatoja, ka plāksnēs vajadzēs iekalt ne 600, bet vismaz divreiz vairāk vārdu. Vismaz tik daudz bojā gājušo ir 1941. un 1949. g. izsūtīto, padomju okupācijas gadu desmitos notiesāto, filtrācijas nometnēs bojā gājušo. Ja pieskaita nacionālo partizānu cīņu gados likvidētos, un vēl, un vēl, skaitlis var pārvilkt pāri pusotram tūkstotim.

Represēto pārstāvji domes sēdē nepieļāva domu, ka jaunveidojamajā piemiņas vietā varētu nebūt bojā gājušo vārdu. Viņu argumenti sasaucās ar M. Jansona viedokli.

Tātad par ko bija runa domes sēdē – par parastas piemiņas vietas vai memoriāla izveidi? Jebkurš memoriāls ir arī piemiņas vieta. Taču tikai dažas piemiņas vietas ir memoriāli. Ja tiks īstenotas ieceres, par kurām runāja domes sēdē, tad iecerēts ne parasts memoriāls, bet gan tāds, kam nekropoles aura. Bojā gājušie apbedīti citur, taču viņu simboliskā apbedīšanas (piemiņas) vieta būs Cēsu zemē, Pils laukumā.

A. Mihaļovs nav dzirdējis nopietnus iebildumus piemiņas vietas izveidošanai Pils laukumā, taču, ja pie laukuma sienas tiks uzcelts arhitektonisks ansamblis ar nekropoles auru, kurš gan ļaus te rīkot izklaides pasākumus. Bet tieši šī varētu būt īstā vieta, ņemot vērā izklaides biznesam ļoti labvēlīgo vidi. Ja te organizēs plašus atpūtas pasākumus ar bufetēm un visādām izdarībām, politiski represētie pirmie cels trauksmi, ka notiek viņu likteņa tuvinieku piemiņas zākāšana.

Tas ir vai nav pietiekams arguments pret piemiņas vietas izveidošanu Pils laukumā? Vai domnieki patiešām grib panākt, lai balles un dažādi izklaides pasākumi te notiek blakus memoriālam? Deputāts J. Žagars domes sēdē izteicās, ka tieši tāpēc, ka Pils laukumā ir liela ļaužu plūsma, cauri iet jaunieši, arī uz pasākumiem Pils parkā, te lietderīgi atrasties piemiņas vietai. Lai redz, lai atceras, lai saprot, ka kaut ko tādu nekad nedrīkst pieļaut. Bet par ko pārliecināsies jaunieši, redzot, ka blakus piemiņas vietai (joprojām apgalvoju, ka nekropolei) var svinēt, priecāties, dzert un plosīties? Var nešaubīties, ka nākotnē šī būs atpūtas pasākumu vieta. Otru tik izdevīgu Cēsu centrā neatrast, ja nu vienīgi stadiona teritoriju. Bet tur Pils laukuma romantiskās auras nekad nebūs.

Pēc domes sēdes kāds savulaik aktīvs tautfrontietis izteicās, ka memo-riālam vispiemērotākā vieta būtu pie sv. Jāņa baznīcas. Upuru piemiņas dienās varētu vērt baznīcas durvis un logus, klausīties ērģeļu melodijas, pat atceres dievkalpojumus rīkot. Traucē M. Jansona skulptūra ”Laika vecis”? To demontēt un novietot citur, piemērotākā vietā, gan nav grūti. Un par ”Laika veča” iesaistīšanos dažādās dzīves norisēs, tikai ne pie sv. Jāņa baznīcas, nesen ”Druvā” ar īstu cēsnieka ieinteresētību rakstījis kinomākslinieks Gunārs Balodis. Viņš, un ne tikai viņš, ir neizpratnē, ka pēc viņa ierosinājumiem bagātā raksta publicēšanas ”Druvā” ir nāves klusums. ”Ja jau esmu muļķis un nekā nesaprotu, lai tad kompetentas pilsētas domes amatpersonas tā arī pasaka, ” tāda ir G. Baloža pašreizējā nostāja.

Par vienu no pamatojumiem memoriāla novietošanai Pils laukumā izvirza it kā faktu, ka te pirms aizvešanas novietoti nelaimīgie ļaudis un it kā arī čekas mājā blakus. Taču neviens vēstures dokuments par to neliecina. Nav arī tādu pierakstītu atmiņu. Kam gan var ienākt prātā, ka izsūtīšanas organizatori bijuši ieinteresēti visai pilsētai rādīt varmācības upurus. Toreiz visu no-strādāja klusām, tieši no automašīnām vai pajūgiem ielādēja dzelzceļa vagonos. Tagad ieinteresētības dēļ falsificē vēsturi, lai to izmantotu savas rīcības attaisnošanai.

Domes sēdē kāds represēto pārstāvis izteicās, ka tieši vēsturnieki esot pret pareizu lēmumu vietas izvēlē. Lūk, kā! Taču ne jau visi vēsturnieki. Tikai nesaprātīgie, tādi kā D. Tabūne, D. Vasmanis, V. Rudzītis, T. Pumpuriņš… Un tādi kā arhīva ļaudis. Saprātīgie piedalījās projekta izstrādē, lai dabūtu Eiropas naudu piemiņas vietai. Jā gan. Ja nebūtu Eiropas naudas, nebūtu nekāda domes lēmuma par piemiņas vietas izveidošanu līdz jūnijam. Jo tad nebūtu naudas, par ko šādu memoriālu būvēt.

Visvairāk brīnos par to, ka par tik neskaidri uzrakstītu lēmuma projektu, kuru izpildes gaitā var pavērst gan tā, gan citādi, balsoja desmit domes deputāti, arī sākumā iebildušie. Vienīgi Daumants Vasmanis drosmīgi teica: ”Nē!”

Dzīve rādīs, kuri bijuši tālredzīgāki un asāk domājoši – visi desmit vai viens D. Vasmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
38
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi