Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama.
Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, strauji pagriezt lielo kuģi, kas peld uz priekšu garos plānošanas periodos, ir ļoti sarežģīti. Bet kapteinim pamazām izdodas mainīt kursu.
Daudz vieglāk tam vajadzētu notikt vienā valstī, turklāt vēl tik nelielā kā Latvija. Un vārdos tā arī ir. Neviens nav pret, ka iespējami milzīga vilkme no valsts spēka un, protams, budžeta jādod aizsardzībai, gan iekšējai, gan ārējai. Tikai … katra joma piesaka savu svarīgumu drošībai. Beigās vēl izrādīsies, ka nav jau, no kā nogriezt, atliks vien celt nodokļus. Bet nebiedēšu, ir solījums, ka šogad tas nenotiks.
Vēl vienkāršāk mainīt prioritāšu akcentus un reizē mērķus, kam novirzīt naudu, manuprāt, būtu pašvaldībām. Skaidrs, arī te ir neaizskaramas jomas: bērnudārzi, skolas, ārstniecība un sociālie pakalpojumi. Tad vēl ir neatliekamie infrastruktūras darbi, ja pa ceļu nevar izbraukt vai tilts gandrīz ielūzis. Taču pašvaldībām grūti atkāpties no miera gados plānotā. Piemēram, Smiltenes novads no šī gada sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlējis 0,6 procentus, bet atpūtai, kultūrai un reliģijai (tāds nosaukums šim izdevuma postenim ir visām pašvaldībām) paredzēti 10,3% .Nav jau Smiltenes novads ne Krievijas, ne Baltkrievijas pierobežā, kur arī vietvarai vajadzētu stiprināt savas drošības iespējas, ja nu kas, bet, samērojot abu jomu nozīmību iespējamā krīzes situācijā, ir, par ko padomāt.
Palasot ne vienas vien pašvaldības plānus par šī gada iecerēm atpūtas un kultūras pasākumiem, atpūtas, kultūras un rekreācijas vietu labiekārtošanai vai ierīkošanai, gribot negribot jāiesaucas – mīļie, kur dzīvojat, vai pirms gadiem pieciem? Jau ceturto gadu redzam, ka pasaule ir sagriezusies tā, ka mums jāmazina eiforija par bezrūpīgo dzīvi turīgo valstu klubiņā ar NATO lietussargu virs galvas. Turklāt pēdējos mēnešos no tā lietussarga, šķiet, ASV savu daļu pat raugās nogriezt. Taču mēs nevis iekārtojam patvertnes, rīkojam civilās aizsardzības mācības, seminārus, nodarbības iedzīvotājiem, bet turpinām svinēt un runāt. Divas lietas, kas mums labi sokas.
Ja vandaļi būs ielauzušies un izpostījuši kaimiņu mājas, ko darīsi tu, savas mājas saimniek? Vai turpināsi ieguldīt naudu un spēkus pirms gadiem iecerētajai baseina būvei un plānosi tā atklāšanas ballīti, vai atliksi sapni uz drošākiem laikiem un lemsi par labu kārtīgas apsardzes sistēmas ierīkošanai mājoklī?
Komentāri