Rezumējot pēdējā laika notikumus Amerikā, komunikācijas zinātnes eksperte un profesore Sandra Veinberga rakstīja: “Donalds Tramps (ASV vārdā) veicis plaša mēroga militāru uzbrukumu Venecuēlai. Tiek ziņots, ka valsts prezidents Maduro kopā ar sievu esot sagūstīti un izvesti no valsts. Venecuēlas valdība publiski apsūdzēja ASV uzbrukumā tās pilsoņiem. Uzsverot, ka uzbrukums vērsts gan pret civiliedzīvotājiem, gan militāriem mērķiem. (..) Pēc divām stundām prezidents Donalds Tramps apstiprināja, ka ASV vārdā veikts plaša mēroga uzbrukums Venecuēlai. Pie kam – valsts vadītājs, prezidents Nikolass Maduro esot sagūstīts un kopā ar sievu izvests no valsts. Stundu vēlāk Venecuēlas viceprezidente Delsija Rodrigesa uzstājās ar runu valsts televīzijā, apsūdzot ASV vairāku cilvēku nogalināšanā.”
Tāds bija pirmais Veinbergas konspektīvais izklāsts, piebilstot: “To, ko Tramps negribēja darīt ar Putinu, tagad ir paveicis Dienvidamerikā. Vairākās Venecuēlas galvaspilsētas vietās notikuši septiņi sprādzieni. (“Bloomberg”) Virs pilsētas manītas amerikāņu lidmašīnas un reportāžās redzami dūmu mākoņi virs lidostas. Donalds Tramps savā “Truth Social” apstiprina, ka ir atbildīgs par šiem notikumiem: “ASV veiksmīgi realizēts plaša mēroga uzbrukums Venecuēlai un tās vadītājam, prezidentam Nikolasam Maduro, kurš kopā ar sievu ir sagūstīts un izvests no valsts.””
Kā paskaidro Sandra Veinberga, Venecuēlas valdība jau deklarējusi, ka “nosoda” ASV militāro agresiju”. Paziņojumā teikts: “Šāda agresija apdraud starptautisko mieru un stabilitāti, īpaši Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Pakļauj riskam miljonu cilvēku dzīvības.” (“Sky News”)
Nenoliedzami, šie notikumi izraisīja lielu rezonansi ne tikai Amerikā, bet visā pasaulē, savu viedokli paužot daudziem valstu vadītājiem. Neklusēja pat Putins, kurš, protams, nav pārāk apmierināts ar salīdzinoši labvēlīgi pret viņu noskaņoto valstu vadoņu “sašņorēšanu”.
Publisku viedokli paudusi arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. “Venecuēlai bez tās prezidenta Nikolasa Maduro būtu labāk, platformā “X” rakstīja Baiba Braže.
“Pēc nozagtajām vēlēšanām mēs nekad neesam atzinuši Maduro režīma leģitimitāti,” uzsvēra ministre. Viņa skaidroja, ka Latvija rūpīgi seko līdzi situācijai Venecuēlā, koordinējot rīcību gan ar Eiropas Savienības valstīm, gan ar partneriem. “Mēs aicinām visus uz savaldību un starptautisko tiesību ievērošanu,” sacīja Braže.
Kā atgādina S. Veinberga: “Saspīlējums starp Venecuēlu un Amerikas Savienotajām Valstīm pēdējā gada laikā ir pieaudzis tieši Trampa iniciatīvas rezultātā. Decembrī ASV armija uzbruka ostām un kuģiem, kas it kā transportēja narkotikas amerikāņiem. Turpretī tagad notiek plaša mēroga iebrukums un Tramps arī paziņojis, ka neizslēdz tālāku ofensīvu pret vairākiem mērķiem valsts iekšienē.”
Vai nu gluži šis ir Trampa vienpersoniskas iniciatīvas rezultāts, ir grūti pateikt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka te vēl būs jāseko līdzi daudziem komentāriem un notikumiem.
Lai atceramies kaut vai to, ka Nobela Miera prēmija šogad tika piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado par “viņas nenogurstošo darbu, aizstāvot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un viņas cīņu par taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju”.
Norvēģijas Nobela komiteja uzsvēra, ka Mačado vienmēr izvēlējusies cīnīties “ar vēlēšanu biļeteniem, nevis lodēm”. Dienvidamerikas valstī Venecuēlā jau kopš 2013. gada pie varas ir prezidents Nikolass Maduro, kurš ierobežojis demokrātiju un centies apspiest jebkādu opozīciju.
“Venecuēla no salīdzinoši demokrātiskas un pārtikušas valsts ir kļuvusi par brutālu, autoritāru valsti, kas ieslīgusi humānā un ekonomiskā krīzē. Lielākā daļa venecuēliešu dzīvo lielā nabadzībā, kamēr daži pie varas esošie kļūst arvien bagātāki. Valsts vardarbīgā mašinērija ir vērsta pret saviem pilsoņiem.
Gandrīz astoņi miljoni cilvēku ir pametuši valsti. Opozīcija tiek sistemātiski apspiesta, izmantojot vēlēšanu rezultātu falsificēšanu, tiesisko vajāšanu un ieslodzīšanu cietumā,” situāciju Venecuēlā aprakstīja Norvēģijas Nobela komiteja.
Jāatgādina, ka 58 gadus vecā Mačado ir Venecuēlas opozīcijas līdere. 2023. gadā viņa tika izraudzīta par Venecuēlas opozīcijas prezidenta amata kandidāti, taču valdošais režīms viņas kandidatūru diskvalificēja. Mačado vietā par prezidenta amata kandidātu kļuva Edmundo Gonsaless, kurš pēc vēlēšanām nosodīja Venecuēlas valdības kavēšanos publicēt oficiālos rezultātus un apstrīdēja valsts līdera Maduro pasludināto uzvaru. Pēc tam tika izdots Gonsalesa aresta orderis un viņam nācās pamest Venecuēlu. Mačado ir palikusi Venecuēlā, neraugoties uz nopietniem draudiem viņas drošībai un dzīvībai.
Komentāri