Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad spilventiņš tāds maziņš

Sarmīte Feldmane
12:50
22.08.2024
59
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Gana bieži dažādas amatpersonas un institūcijas atgādina, ka katram pašam jārūpējas, lai būtu savs    drošības spilvens. Protams, kam gan citam par sevi jāgādā, ja ne pašam. Taču ir tikai viens, bet – ar sapratni un vēlēšanos ir par maz. Vajadzīga nauda. Un tās kā vienmēr ne katram ir tik, lai piepildītu kaut maziņu spilvenu.

Viens ir čubināt šo spilventiņu, lai tas kļūst aizvien stingrāks, pavisam kas cits- ikdienas vajadzības, kas reizē arī ir paša drošībai. Un tā ir apdrošināšana.

Ja iedzīvotājiem būtu iespēja un nepieciešamie līdzekļi, lai iegādātos jebkādu sev vēlamo apdrošināšanu un justos pasargāti, visbiežāk jeb 48% gadījumu tā būtu veselības apdrošināšana, kam seko nelaimes gadījumu un īpašuma apdrošināšana. To iedzīvotāju aptaujā noskaidrojis finanšu pakalpojumu sniedzējs “IPF Digital Latvia”. Savukārt 34% atbildējuši, ka noderīga būtu arī īpašuma apdrošināšana. 29% iedzīvotāju vēlētos sev arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī KASKO apdrošināšanu savam spēkratam.

Analizējot atbildes, aptaujas veicēji secina,ka tieši veselības apdrošināšana visās vecuma grupās bijusi līdere, taču īpaši to vēlētos cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuri šo atbildi nosauca 53% gadījumu. Savukārt jaunāki respondenti, vecumā no 18 līdz 29 gadiem, biežāk nekā citi labprāt iegādātos ienākumu apdrošināšanu, paužot to 23% gadījumu. Daudziem droši vien šķitīs neierasti, arī mazsvarīgi, bet 16%    aptaujas dalībnieku vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlētos apdrošināt savus mājdzīvniekus, tāpat darītu vien 3% vecāki cilvēki. Un nav runa par produktīviem dzīvniekiem.

Vēlmes tā arī paliek vēlmes, ja nav naudas. Aptaujā arī noskaidrots, lai iegādātos sev visus nepieciešamos apdrošināšanas veidus, 29% respondentu tērētu līdz 100 eiro, savukārt 24% norādīja – no 101 līdz 200 eiro. Līdz 500 eiro būtu gatavi    atļauties 18% Latvijas iedzīvotāju.

Ko var apdrošināt par 100, 200 eiro? Ne jau iegādāties veselības polisi un justies drošs, ka varēs saņemt dažādus medicīnas pakalpojumus. Pietiks tikai pašam minimumam.    Ieskatoties apdrošinātāju piedāvājumos, saprotams, ka veselības apdrošināšanas cena privātpersonām ir atbilstoša polisē piedāvātajam pakalpojumu limitam. Un vēl atkarīga no apdrošināmās personas vecuma.

Cik cilvēku cienījamos gados var atļauties iegādāties veselības apdrošināšanas polisi? Katrs pats par sevi zina labāk. Bet šos simts līdz 200 eiro cilvēki gatavi tērēt,    lai iegādātos sev visus nepieciešamos apdrošināšanas veidus!

Analizējot datus, aptaujas veicēji secinājuši, ka sievietes apdrošināšanai ir gatavas tērēt mazāk, biežāk norādot summas līdz 100 un līdz 200 eiro, vīrieši aptaujā mēdza izvēlēties arī lielākus ieguldījumus, piemēram, 21% pauda, ka gatavi tērēt no 201 līdz 500 eiro, bet 11% norādīja, ka atļautos līdz pat 1000 eiro.

“Iespējams, vīrieši ir tieši tie, kuri apdrošināšanu iegādājas biežāk, piemēram, rūpējoties par automašīnu vai nekustamo īpašumu, tāpēc arī labāk orientējas cenās un piedāvājumos. Savukārt sievietes vairāk rūpējas, lai būtu apdrošināšana ceļojot, taču ierasts, ka šīs polises ir lētākas, tāpēc arī aptaujā norādītās summas ir mazākas,” piebilst “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns.

Tā, lūk, dzīvojam. Ar saprašanu, vēlēšanos ir par maz, jābūt iespējai. Arī lai justos droši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
13

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
19

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi