Vispirms laimīgu, veselīgu Jauno gadu jums visiem! Daudz publicējamā materiāla Jaunajā gadā!
Nevaru klusēt par dažiem publicējumiem avīzē. Labi, ka darāt zināmu to arī citiem lasītājiem.
Pirmām kārtām, mans vēlējums Uldim, kurš uzskata, ka pensionāri kļuvuši nekaunīgi. Pienāks arī jums tas laiks, Uldi, kad būsiet pensionārs, varbūt situācija mainīsies līdz tam laikam, bet, nedod Dievs, būt par pensionāru šodien. Varbūt būsim iecietīgāki, cienīsim un godāsim vecļaudis, kuru dzīve nebūt nav no saldākajām. Palaidīsim viņus pa priekšu, dosim ceļu un priekšroku, lai kaut nedaudz atvieglotu viņu dzīvi.
Brīnāmies, ka bijušā celtniecības tresta apkārtne un citas vietas piemēslotas un nesakoptas? Lieta vienkārša – no pilsētas varasvīriem un atbildīgajām personām nevienam tur laimīgā kārtā neatrodas dzīves vieta, citādi jau sen situācija būtu mainījusies. Galvenais, lai durvju priekša ir tīra, kur ciemiņiem ienākt, kas aizdurvē, to var nevienam nerādīt.
Uzņēmējs Žagara kungs (man nav nekāda naida pret šo visnotaļ cienījamo un simpātisko cilvēku) Panorāmā izsaka izbrīnu, ka daba sajukusi prātā. Bet vai viņš sev pajautā, cik koki tika izcirsti un cik smago metālu ar uguņošanu tiek izšauts gaisā, lai nodrošinātu viņa biznesam sekmes? Šos jautājumus mēs varam uzdot sev ikviens, cik esam godprātīgi pret dabu, bet diez vai tiem mēslotājiem un atkritumu dedzinātājiem gribēsies to atzīt. Diemžēl attieksme – pēc mums kaut ūdensplūdi – ir pārāk plaši iesējusies, un tur nav neviens cits vainīgs kā tie varas priekšstāvji, kuriem šajā saulē atļauts vairāk nekā citiem. Tā no šiem it kā nelielajiem pilieniem savākusies varena straume, kas nesaudzēs nevienu savā ceļā, ne godīgo, ne negodīgo. Ko darīt?
Ar cieņu – Māra Ā.Cēsīs
Komentāri