Pagaidām nav zināms termiņš, jo patlaban ir cits, svarīgāks darbs. Saskaņā ar 2004.gada jūnijā pieņemto Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rezolūciju, visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ne vēlāk kā 2007.gada 1.janvārī jāuzsāk vienota parauga pasu izsniegšana. Jauna parauga pases nepieciešams ieviest, jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši ES tiesību akti, tai skaitā arī ES padomes regula, kas pieņemta 2004.gada decembrī un nosaka, ka ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā kopš atbilstošas papildu tehniskās specifikācijas pieņemšanas jāsāk izdot pases, kurās iestrādāta mikroshēma personas biometrijas datu ierakstīšanai. Šis termiņš ir 2006.gada 28.augusts, tātad, sākot ar šo datumu, pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāsāk izsniegt ES prasībām atbilstošas pases.
Pirmie, kuriem būs jaunā parauga pases, būs personas, kuras pasi saņems no 2006.gada 28.augusta, piemēram, iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš vai sa-sniegts 15 gadu vecums, kad obligātā kārtībā paredzēta pases saņemšana. Tie, kuriem pases vēl ir derīgas, var neuztraukties, jo tās būs derīgas līdz tam termiņam, kas tajās norādīts. Protams, ja kāds vēlēsies saņemt jauno pasi ātrāk, varēs to darīt, samaksājot noteikto valsts nodevu.
Jaunajās pasēs būs uzlabota drošība, tajās būs iestrādāts čips, ko nevarēsim redzēt ar acīm. Tajā būs ievadīti personas biometrijas dati. Sākotnēji būs tikai personas sejas attēls digitālā formā, bet pāris gadu laikā, pēc atbilstošas specifikācijas pieņemšanas, mikroshēmā būs arī pirkstu nospiedumi digitālā formā. Biometriskās informācijas iekļaušana pasēs uzlabos dokumentu drošību pret viltojumiem un līdz ar to cīņu pret nelegālo imigrāciju.
Cilvēkam saņemot jaunu pasi, noņems arī pirkstu nospiedumus, bet tas nebūs, kā esam skatījušies filmās, kad nosmērē pirkstus un piespiež uz papīra. Nē, būs speciāla aparatūra, uz kuras uzliekot plaukstu, automātiski noskenēs pirkstu nospiedumus.
Ja cilvēks vēlēsies redzēt, kāda informācija ir šajā čipā, to varēs izdarīt mūsu klientu apkalpošanas nodaļās, jo ikvienam ir tiesības zināt, kādu informāciju satur viņa personu apliecinošais dokuments.
Tādējādi nedaudz atvirzās jautājums par identifikācijas karšu ieviešanu, jo abu dokumentu ieviešanu valsts nevar finansiāli īstenot. Bez tam, identifikācijas kartēm svarīgas ir arī citas nianses. Lai arī šādas kartes ir vairākās valstīs, joprojām nav vienota standarta. Ja nu izgatavojam šādas kartes, bet pēc pāris gadiem tiek pieņemts vienots standarts, tad nāksies pārtaisīt, bet nauda būs iztērēta velti.
Ar identifikācijas karti saistās arī elektroniskais paraksts, kas būs tajā iestrādāts. Tas ļaus cilvēkam, piemēram, mājās vai birojā ievadīt datorā kartes datus un nokārtot sev būtiskas lietas. Šajā jautājumā likumdošana nedaudz kavējas, arī tas attālina karšu ieviešanu. Tagad e-ministrija pie tā strādā, un gan jau šie jautājumi tiks sakārtoti, identifikācijas kartes būs. Tās būtu izdevīgākas arī cilvēkiem, jo ne jau visi
ceļo, un viņiem pietiktu ar šo plastikāta karti autovadītāja apliecības lielumā. Katram būtu divi doku-menti – pase un identifikācijas karte, kas viens otru neizslēdz, jo likumā noteikts, ka arī identifikācijas karte ir personu apliecinošs dokuments.
Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri