Mans bērns – pusaudzis, kurš regulāri izmanto sabiedrisko transportu, neviļus atskārtis, ja biļetes cena ir kāpusi par 25 centiem un arī veikalā daudzas preces kļuvušas dārgākas, tad cilvēkam, kurš saņem minimālo algu (tā šogad uz papīra lielāka par 40 eiro), visticamāk, darba samaksas kāpums nesedz reālos izdevumus. Bērns konstatēja acīmredzamu faktu – it kā cilvēks saņem vairāk, bet lielāku izdevumu dēļ būtībā rocība kļūst mazāka. Pasmaidīju, novērtējot, ka reālās dzīves pieredze ļauj ļoti ātri saprast ekonomikas principus.
Bet tas man lika vairāk papētīt situāciju. Ekonomisti gan izsakās pozitīvi. Tā vēl pērnā gada izskaņā Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norādījis, ka, par spīti augstākai inflācijai, iedzīvotāju pirktspēja turpina palielināties, jo vidēji algu pieaugums saglabājas straujāks par cenu pieaugumu. Viņš uzskata, ka minimālās algas palielināšana no 740 eiro uz 780 eiro nodrošinās ienākumu kāpumu zemāku algu saņēmējiem un palīdzēs uzturēt to pirktspēju.
Domāju, būs iedzīvotāji, kas ekonomistam tomēr nepiekritīs. Ikdienas izdevumi palielinās. Jau pieminētais sabiedriskais transports, kurā brauciens kļuvis vismaz par pārdesmit centiem dārgāks, prasa vairāk. Ja regulāri jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu, izdevumu pieaugums mēnesī ir patiesi jūtams. Bet tieši tāda pati situācija ir arī tiem, kuri izmanto personīgo auto, jo kāpj arī degvielas cena. Un, kā zināms, tas pa ķēdīti ietekmē gandrīz visu pakalpojumu un preču cenas. Tāpat šogad vairāk jāmaksā par elektrību, jo beidzies valsts atbalsts, kas līdz šim piemērots. Ir vēl dažādi citi cenu kāpumi. Tajā pašā laikā pozitīvs pārsteigums, cerams, gaidāms gada vidū, kad lētāka varētu palikt maize, piens, svaiga mājputnu gaļa un olas, jo no 1. jūlija pārtikas pamata produktiem uz gadu tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis no 21 % uz 12 %.
Situācijā, kad nomināli alga pieaug, bet reāli pirktspēja krīt (ekonomisti to dēvē par reālās algas samazinājumu inflācijas dēļ), speciālisti iesaka stiprināt atbalstu tieši mazāko algu saņēmējiem. Un šogad tiešām palielinās garantētais minimālais iztikas minimums pirmajai personai mājsaimniecībā, kas ir 187 eiro, un 131 eiro katrai nākamajai personai, jo tas ir piesaistīts aktuālajai ienākumu mediānai. Tāpat šogad trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 425 eiro (2025. gadā – 377 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro (2025. gadā – 264 eiro). Pieaug arī iedzīvotāju, kuriem ir apgādājamie, ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums no 510 līdz 550 eiro mēnesī. Tādējādi šiem iedzīvotājiem iespējams saņemt dažādu atbalstu, kas atvieglo ikmēneša izdevumu veikšanu.
Tie, kuri atbalstam nekvalificējas, bet ienākumi tomēr mazi, jādomā citi veidi, kā padarīt ikdienu vieglāku. Jāteic, daudzi neslēpj, ka iegādājas pārtiku, kas nocenota vai vismaz kurai ir akcijas cena. Taču tajā pašā laikā lielveikalu aptaujās pircēji norādījuši, ka viņi ir noguruši no nemitīgas sekošanas, kuriem produktiem ir akcijas cenas, un ēdienkartes pakārtošanas, pat ja redz finansiālu ieguvumu tajā. Vēl, protams, katra mājsaimniecība var pārskatīt regulāros ikmēneša izdevumus: kāds ir izvēlētais tarifs par elektroenerģiju, mobilajiem pakalpojumiem un citi regulāri tēriņi. Varbūt pat domāt par dažādām darba iespējām – papildu ienākumiem vai jaunu prasmju apgūšanu -, neatkarīgi no vecuma uzdrīkstēties sākt strādāt pavisam jaunā nozarē, profesijā. Jāteic gan, ja visi cilvēki par to domās, tad būs profesijas, kurās darbinieku trūks vēl vairāk, jo nereti tieši ļoti atbildīgās, nozīmīgās profesijās, kas ir psiholoģiski un pat fiziski nogurdinošas, samaksa par padarīto ir neatdekvāti zema. Ir labi strādāt savu sapņu darbu vai tādu, kurā cilvēks darbojas ar misijas apziņu, tomēr ļoti vēlams, lai cilvēkam nebūtu katru mēnesi jādomā, kā nodrošināt visu ikdienai vajadzīgo.
Komentāri