Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Izbrīna tūristu attieksme

Druva
23:00
01.08.2006
77

M. Vītola nepatīkami pārsteigta arī par tualešu slikto kvalitāti ”Zaķīšos”. Pie tam nauda par apmeklējumu ņemta, bet ieejas biļetes neesot izsniegtas. M. Vītola neapmierināta par šādu neviesmīlīgu apkalpošanu un pauž nožēlu, ka viņai sabojāts svētku iespaids.

Lūdzām zemnieku saimniecības ”Zaķīši” saimnieku komentāru. Zigmunds Zaķis kipriešu grupas ne īpaši laipno apkalpošanu nenoliedz, bet izklāsta, kāpēc tā noticis: ”Pie mums pirms kipriešiem bija atbraukusi krievu tūristu grupa, kas uzvedās ļoti nekaunīgi. Viņi bija piedzērušies un gandrīz nožņaudza kazlēnu. Es pat negribu to atcerēties… Gandrīz līdz kautiņam nonāca. Saimniece tiešām bija nokaitināta, bet šādi starpgadījumi pie mums notiek ļoti reti, jo uz ”Zaķīšiem” parasti brauc ģimenes ar bērniem un par šejienes apmeklējumu ir ļoti apmierināti.

Lai arī kipriešu grupas vadītājai pirms apskates tika ļoti korekti paskaidrots, kādi ir noteikumi ekskursijas laikā, tūristi atļāvās pa-strādāt tādas lietas, par ko nebijām iedomājušies. Viņi ložņāja pa mūsu personīgo māju. Kaut ko tādu neviens pie mums nekad vēl nebija atļāvies! Un vēl – vai tad normāli, ka bez saimnieces atļaujas izslauc kazu māti, bez piena atstājot mazos kazlēnus, un priecīgi pēc tam pienu rāda citiem? Man sirds sāp… Runājot līdzībās – kura saimniece atļautu savu govi svešiem slaukt?

Pirms ekskursijas katram apmeklētājam izstāstu noteikumus – kas ir un kas nav atļauts, lai nenodarītu pāri dzīvniekiem. Apmeklētāji parasti šos noteikumus ievēro, tāpēc dzīvnieki cilvēkus uztver draudzīgi un ļaujas paijāt. Pie mums, “Zaķīšos” ir lauku klusums un miers, un cilvēki brīvā dabā var atpūsties kopā ar dzīvniekiem, tie nāk pie apmeklētājiem. ”Zaķīšos” atšķirībā no lielākās daļas dzīvnieku apskates vietu dzīvniekam ļauts pieskarties, jo citur tie tiek turēti aiz režģa, kas tos pasargā no cilvēkiem.”

Z. Zaķis domā, ka daļa vainas par notikušo jāuzņemas kipriešu tūristu grupas vadītājai, kura pirms ekskursijas nav

instruējusi un stāstījusi arī par to, kā Latvijā pieņemts uzvesties, īpaši ekskursijās. ”Es taču, aizbraucot uz citu valsti, nerautu, piemēram, sievietei nost parandžu. Grupas vadītājai bija jārēķinās, ka Latvijā tomēr citāda kultūra un tradīcijas, jo, piemēram, pie mums ir pieņemts, ka svešā mājā bez uzaicinājuma nav

atļauts iet,” situāciju mēģina skaidrot Z. Zaķis.

”Grupas vadītāja, skaidrojot kipriešu nepiedienīgo uzvedību, atbildēja, ka Kiprā tā esot pieņemts, pie tam te (”Zaķīšos – I.S.) iepriekš neesot teikts, ka tā nav atļauts darīt. Bet izbrīna tūristu attieksme un uzvedība, jo vai tad tiešām jāsaka, piemēram, ka trušiem ar lāpstu nedrīkst sist! Tās, šķiet, ir pašsaprotamas lietas, pieklājības normas, kas jāievēro,” tā Z. Zaķis, atzīdams, ka sava daļa vainas jāuzņemas pašiem saimniekiem, jo acīmredzot nav kārtīgi instruējuši ārzemju viesus. ”Nevarējām paredzēt šādu visatļautību. Tas, ko ekskursijas sākumā pateiks, tiks ievērots, bet kā ar nepateikto? Tūristu rīcība ir neparedzama. Ja teikšu, ka trusim nedrīkst sist ar lāpstu, nebūšu pateicis, ka tam nedrīkst sist ar dēli.”

”Zaķīšu” saimnieki jau atvainojušies kipriešu tūristiem un viņu grupas vadītājai par saimnieces izturēšanos pret viņiem.

Uz M. Vītolas iebildumu par tu-alešu slikto kvalitāti Z. Zaķis atbild, ka ”Zaķīšos” ir parasta lauku sirds mājiņa: ”Tualete ir tāda, kāda ir, bet tā vienmēr ir tīra un kārtīga. Mums te lauki, un tāpēc ”Zaķīši” nekad nebūs piecu zvaigžņu tūrisma objekts. Arī turpmāk saglabāsim vienkāršību – protams, tualete varētu būt izflīzēta un ar citām ērtībām, bet pagaidām visus darbus nespējam paveikt, jo, pirmkārt, vajag jaunu siena šķūni, trušu būdas un citas lietas. Tomēr ”Zaķīši” arī turpmāk būs vienkārša lauku sēta, kas arī ir mūsu galvenā vērtība, bet tas nenozīmē, ka neveicam uzlabojumus.” Savukārt sūdzību par biļešu neiz-sniegšanu Z. Zaķis uzskata par pārpratumu, jo saimnieks visiem apmeklētājiem kvītis piedāvājot, arī grupu vadītājiem: ”Bieži vien ekskursanti paši teic, ka viņiem kvītis nevajag. Ik dienas apmeklētājiem par kvītīm pirms mūsu saimniecības apskates stingri atgādinām; to zinām kā dzejolīti: ”Atstājiet rekvizītus, uzrakstīšu kvīti!”” Z. Zaķis pieļauj, ka M. Vītola ”Zaķīšos” iekļuvusi bez kvīts, jo vai nu ieklīdusi ārzemnieku grupā, vai saimnieki paši viņu nav pamanījuši, vai arī pati nav pievērsusi uzmanību saimnieku sacītajam: ”Protams, ir arī tādi apmeklētāji, kuri piebiedrojas lielajām grupām, tīši nesamaksājot biļetes cenu. Visus izsprukušos jau nevaram noķert. Parasti grupu vadītājiem prasām, cik ekskursantu ir viņu grupā, vai pazīst savējos; aicinām pārskaitīt, bet to citreiz neizdara. Svētdien kipriešu grupas vadītāja pirms trušu audzētavas apskates sacīja, ka grupā ir tikai savējie, bet redzējusi, ka mašīnā gaida citi cilvēki. Tā nu tos citus gaidījām, bet viņi neatnāca. Varbūt daļēji arī pats esmu vainīgs, jo viņus nepiefiksēju.”

“Zaķīšu” saimnieki atvainojas arī M. Vītolai, ja viņai ekskursija ”Zaķīšos” sagādājusi nepatīkamus brīžus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
44

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
45

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
21
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
8
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi