Par ķibelēm pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanā runāts un rakstīts daudz. Neveiksmes vai neizdarību dēļ no amata atteicās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, uz robežas starp atlaišanu un pašas aiziešanu no posteņa aizgāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte. Bet kāda ir Saeimas atbildība vēlēšanu nodrošināša- nā? Reģionālo mediju tikšanās reizē “Druva” to jautāja Saei- mas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
“Jā, tā ir absolūta taisnība, Saeimas atbildība ir ievēlēt profesionāli. Kad vēlēja Kristīni Saulītes kundzi, sacīju, ka viņa ir ļoti drosmīga, un norādīju, ka šim amatam kvalifikācijas prasībās jābūt pieredzei valsts pārvaldē un vadītāja iemaņām,” sacīja D.Mieriņa. Saeimas priekšsēdētāja atzina, Kristīne Saulīte ir labs cilvēks, daudz strādājusi ar nevalstiskajām organizācijām, viņai ir pieredze darbā ar cilvēkiem, bet nebija pieredzes ne CVK darbībā, pat ne kā iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklim. “Un vislielākā problēma, ka Saulītes kundzei nebija nekādas pieredzes valsts pārvaldē. Varbūt valsts varas dalīšanas principi, hierarhija, atbildība, pilnvaras izprata, varbūt ne. Taču tagad, redzējuši procesu no malas, varam teikt, ka viņa šo savu pilnvarojumu, kā jāstrādā koleģiālai iestādei, neizmantoja. CVK vadītāju ievēl Saeima, tāpat kā Valsts prezidentu, kā Ministru prezidentu. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam kopā ar kolēģiem ir dota iespēja vadīt visu vēlēšanu procesu, nevienam nav iespēju apstrīdēt, pārsūdzēt viņa lēmumus. Tas netika izmantots. Redzam, ka bijusi paļaušanās uz citu iestāžu darbu, citu iestāžu redzējumu un gaidīšana, ka kāds pateiks, ka jādara tā vai citādi.”
D.Mieriņa uzsvēra, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, kurā darbojas arī Saeimas priekšsēdētāja, sēdēs regulāri uzklausīja K.Saulītes informāciju, kā notiek gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. “Atbilde bija, ka viss ir kārtībā, tiek strādāts kopā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru. Bet redzējām arī CVK locekļu kašķus. Ko vēl varētu darīt?
Sarunās ar Valsts prezidentu esam iezīmējuši, ka varētu rosināt diskusiju par vienu vēlēšanu likumu, kur būtu paredzēta gan pārvaldība, gan visa vēlēšanu norise, lai procedūras būtu vienādas, lai būtu vienādi termiņi, komisiju darbības. Patlaban katrām vēlēšanām – Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību – ir savs likums.
Latvijā attiecībā uz vēlēšanām nav politikas veidotāja. Ir jāizdiskutē, vai vēlēšanu politikas veidotājs nepieciešams un kas tas būtu – vai Saeima vai cita institūcija, vai varbūt jauns formāts, piemēram, vēlēšanu padome. Tas ir tas, par ko domājam.”
D.Mieriņa arī norādīja, ka turpinās sarunas, vai nepieciešams pārskatīt vēlēšanu sistēmu no proporcionālās uz mažoritāro. Diskutējot par to, reizē varētu pārskatīt arī likumisko bāzi, kas attiecas uz vēlēšanām. Varētu debatēt, vai nepieciešams pārvērtēt vēlēšanu apgabalu skaitu, lai veicinātu velētāju saiti ar deputātu, vai domāt par vēlētāju vecumu maiņu, kā organizēt vēlēšanas ārvalstīs, veidot iespēja balsot pa pastu arī Latvijā.
“Būtiski ir arī CVK veidošanas principi, manuprāt, svarīgs aspekts, vai saglabājas esošā kārtība, ka komisijas locekļus izvirza Saeimas frakciju pārstāvji, un jautājums par to, vai Centrālajā vēlēšanu komisijā vajag arī tiesnesi. Visi šie jautājumi šobrīd ir tik aktuāli kā nekad. Par to jādiskutē, lai procesu uzlabotu. Arī CVK likums ir ļoti novecojis, tas pieņemts 1994.gadā. Vairākkārt esmu teikusi, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka nav skaidri nodefinētas funkcijas un uzdevumi, CVK lēmējvara sajaukta kopā ar izpildvaru, piemēram, paši nolēma veikt iepirkumu un paši to darīja. Tagad šīs funkcijas pati komisija mazliet nodalījusi. Bet tas jānostiprina likumā. Mums ir gana liels lauks, kur būtu daudz kas jādara,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Taču Daiga Mieriņa norādīja, ka vēlēšanas notikušas likumīgi, nav pamata apšaubīt rezultātus un apdraudējuma demokrātijai nav bijis. “Pamatu pamats vēlēšanām ir biļeteni, balsis var skaitīt jebkādā veidā. Daudzās vēlēšanās balsis ir skaitītas ar rokām un viss bijis atbilstoši. Vienmēr taču jāņem vērā, ka kādi apstākļi var ienest korekcijas, piemēram, var nebūt elektrības, interneta pieejas. Jāspēj vadīt procesus, tas ir galvenais.”
Komentāri