Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Imkas dziesmām vajag brīvības

Druva
23:00
06.07.2007
13

Cēsu Izstāžu nama vadītāja

Imantdienas ir fenomens latviešu mūzikas dzīvē. Tur vainīgs pats Imants Kalniņš un viņa mūzika. Viņš ir ģēnijs, kura muzikālā amplitūda ir ļoti plaša. Imants Kalniņš ir lielisks simfoniķis, kurš ienesa jaunas un nedzirdētas vēsmas šajā žanrā. Kad komponists sevi tajā pieteica, simfonisko mūziku sāka klausīties tie, kuri to nekad nebija darījuši un varbūt pat sevī domāja, ka nekad to nedarīs. Imants spēja mainīt šo cilvēku uzskatus un domāšanu.

Arī tautai dziedamās dziesmas viņš prot uzrakstīt kā neviens. Tās nav seklas, bet tās var dziedāt arī tie, kuriem nav muzikālās dzirdes. Arī dziesmu teksti ir dziļi un domāt liekoši. Komponista ģenialitāti apliecina arī tas, ka viņš joprojām ir populārs. Es klausījos viņa dziesmas, mani bērni to darīja, un esmu pārliecināta, ka arī mazbērni klausīsies un dziedās līdzi.

Imanta Kalniņa mūzika, tā ir arī mana jaunība. Atceros, kā studentu gados dziedājām dziesmas no Liepājas teātra izrādēm. Īpaši atmiņā palikušas dziesmas no “Princis un ubaga zēns”, kas uzreiz kļuva leģendāras, tautā iemīļotas, tās dziedāja visi, dažreiz pat paslepus. Jo bija tāds laiks. Imants Kalniņš savā ziņā bija disidents, katrā ziņā ne tas vēlamākais cilvēks valdošajai elitei. Viņš bija tautas komponists, simbols tā laika brīvības alkām, kas varbūt nebija redzamas, bet sirdīs tomēr nēsātas.

Savulaik esmu apmeklējusi Imantdienas Piebalgā tā jautrā sociālisma laikā, kā to mēdz dēvēt pretēji skarbajam kapitālismam. Iespējams, šie Imanta Kalniņa dziedāšanas svētki, īsti tautas mītiņi, bija sākums dziesmotajai revolūcijai, kas mums atnesa neatkarību. Tur pulcējās brīvdomātāji un tie, kuriem gribējās kaut ko savu, latvisku. Un bija jauns, talantīgs komponists, kuram patriotisms bija asinīs, kurš bija īsts savējais un ar savu mūziku spēja aizraut. Tas tautu saistīja pie viņa. Protams, sava nozīme bija arī vietai, jo Piebalga tomēr ir latviskākais un skaistākais novads. Imantdienu gaisotne Piebalgā bija unikāla, vārdos neaprakstāma. Šis bija gadījums, kad viss sakrita, lai rastos fenomens – Imantdienas. Ir lietas, kas dzīvē tā laimīgi sakrīt, un viss notiek! Savukārt citreiz vari pūlēties, cik gribi, bet rezultāta nav.

Tagad, kad sācies skarbais kapitālisms, šis pasākums, tāpat kā daudzi citi, kļuvis komercializēts, to paņēmusi šovbiznesa industrija. Saprotu, ka ir citi laiki, divreiz vienā un tajā pašā upē iekāpt nevar, bet man tas kaut kā nerīmējas kopā. Īpaši nesimpatizē viens aspekts. Pie Alauksta biļetes pārdeva un kontrolēja simpātiskas kundzītes, tagad apmeklētājus sagaida melnā tērpti apsargi, drūmi, spēcīgi. Viss Cēsu Pils parks ir iežogots. Tad domāju, vai tiešām esam tik traki un nevaldāmi, ka Imants Kalniņš šādi jānorobežo no klausītājiem? Manuprāt, tie, kuri nāk uz Imantdienām, ir īpaši cilvēki, te nenāk tie, kuri grib ārdīties un taisīt ziepes. Imanta Kalniņa mūzika taču nerosina uz plosīšanos. Šīs nianses uzliek savu zīmogu. Man tas liekas nepieņemami, tas sabojā šī unikālā pasākuma atmosfēru, jo Imanta dziesmas nebeidzas parkā, tām vajadzīga brīvība. Tāpēc arī vislabāk tās skanēja Piebalgas ārēs, skanēja, kaut arī kādu laiku bija aizliegtas.

Priecē, ka, neraugoties uz vispārējo komercializāciju, Imanta Kalniņa ģeniālā mūzika šai tendencei nav pakļāvusies, un esmu pārliecināta, ka cilvēki viņa dziesmas mīlēja un mīlēs arī turpmāk. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
7

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
20

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
26

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
6
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi