Trešdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Imkas dziesmām vajag brīvības

Druva
23:00
06.07.2007
17

Cēsu Izstāžu nama vadītāja

Imantdienas ir fenomens latviešu mūzikas dzīvē. Tur vainīgs pats Imants Kalniņš un viņa mūzika. Viņš ir ģēnijs, kura muzikālā amplitūda ir ļoti plaša. Imants Kalniņš ir lielisks simfoniķis, kurš ienesa jaunas un nedzirdētas vēsmas šajā žanrā. Kad komponists sevi tajā pieteica, simfonisko mūziku sāka klausīties tie, kuri to nekad nebija darījuši un varbūt pat sevī domāja, ka nekad to nedarīs. Imants spēja mainīt šo cilvēku uzskatus un domāšanu.

Arī tautai dziedamās dziesmas viņš prot uzrakstīt kā neviens. Tās nav seklas, bet tās var dziedāt arī tie, kuriem nav muzikālās dzirdes. Arī dziesmu teksti ir dziļi un domāt liekoši. Komponista ģenialitāti apliecina arī tas, ka viņš joprojām ir populārs. Es klausījos viņa dziesmas, mani bērni to darīja, un esmu pārliecināta, ka arī mazbērni klausīsies un dziedās līdzi.

Imanta Kalniņa mūzika, tā ir arī mana jaunība. Atceros, kā studentu gados dziedājām dziesmas no Liepājas teātra izrādēm. Īpaši atmiņā palikušas dziesmas no “Princis un ubaga zēns”, kas uzreiz kļuva leģendāras, tautā iemīļotas, tās dziedāja visi, dažreiz pat paslepus. Jo bija tāds laiks. Imants Kalniņš savā ziņā bija disidents, katrā ziņā ne tas vēlamākais cilvēks valdošajai elitei. Viņš bija tautas komponists, simbols tā laika brīvības alkām, kas varbūt nebija redzamas, bet sirdīs tomēr nēsātas.

Savulaik esmu apmeklējusi Imantdienas Piebalgā tā jautrā sociālisma laikā, kā to mēdz dēvēt pretēji skarbajam kapitālismam. Iespējams, šie Imanta Kalniņa dziedāšanas svētki, īsti tautas mītiņi, bija sākums dziesmotajai revolūcijai, kas mums atnesa neatkarību. Tur pulcējās brīvdomātāji un tie, kuriem gribējās kaut ko savu, latvisku. Un bija jauns, talantīgs komponists, kuram patriotisms bija asinīs, kurš bija īsts savējais un ar savu mūziku spēja aizraut. Tas tautu saistīja pie viņa. Protams, sava nozīme bija arī vietai, jo Piebalga tomēr ir latviskākais un skaistākais novads. Imantdienu gaisotne Piebalgā bija unikāla, vārdos neaprakstāma. Šis bija gadījums, kad viss sakrita, lai rastos fenomens – Imantdienas. Ir lietas, kas dzīvē tā laimīgi sakrīt, un viss notiek! Savukārt citreiz vari pūlēties, cik gribi, bet rezultāta nav.

Tagad, kad sācies skarbais kapitālisms, šis pasākums, tāpat kā daudzi citi, kļuvis komercializēts, to paņēmusi šovbiznesa industrija. Saprotu, ka ir citi laiki, divreiz vienā un tajā pašā upē iekāpt nevar, bet man tas kaut kā nerīmējas kopā. Īpaši nesimpatizē viens aspekts. Pie Alauksta biļetes pārdeva un kontrolēja simpātiskas kundzītes, tagad apmeklētājus sagaida melnā tērpti apsargi, drūmi, spēcīgi. Viss Cēsu Pils parks ir iežogots. Tad domāju, vai tiešām esam tik traki un nevaldāmi, ka Imants Kalniņš šādi jānorobežo no klausītājiem? Manuprāt, tie, kuri nāk uz Imantdienām, ir īpaši cilvēki, te nenāk tie, kuri grib ārdīties un taisīt ziepes. Imanta Kalniņa mūzika taču nerosina uz plosīšanos. Šīs nianses uzliek savu zīmogu. Man tas liekas nepieņemami, tas sabojā šī unikālā pasākuma atmosfēru, jo Imanta dziesmas nebeidzas parkā, tām vajadzīga brīvība. Tāpēc arī vislabāk tās skanēja Piebalgas ārēs, skanēja, kaut arī kādu laiku bija aizliegtas.

Priecē, ka, neraugoties uz vispārējo komercializāciju, Imanta Kalniņa ģeniālā mūzika šai tendencei nav pakļāvusies, un esmu pārliecināta, ka cilvēki viņa dziesmas mīlēja un mīlēs arī turpmāk. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Esam kultūras baudītāji

14:27
22.04.2025
16

Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums. Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt […]

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
50

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
45

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
52

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
51

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
38

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Tautas balss

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
11
2
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Sludinājumi