, pērn aptaujā ieguva galveno titulu “Gada cilvēks 2005”, ko lasītāji viņam piešķīra par mūziklu “Mazais princis”, ko iestudēja Cēsu teātris.
– Kāds bijis aizvadītais gads?
– Grūti šīs sajūtas noformulēt. No vienas puses, protams, bija prieks par lasītāju un “Druvas” dāvāto atzinību, jo pēc tam saņēmu labus vārdus no daudziem cilvēkiem. No otras puses, ir sajūta, ka titulu esmu saņēmis nedaudz avansā, jo vienkārši tā bija sagadīšanās, ka “Mazais princis” tika izrādīts gada nogalē, kad notika “Druvas” aptauja un cilvēki bija uz pozitīvu emociju viļņa. Vismaz ceru, ka mūzikls tās dāvāja. Tātad, biju īstajā vietā un īstajā laikā, lai gan citu aptaujas laureātu ieguldījums droši vien bija vēl nozīmīgāks nekā manējais.
Joprojām manī ir tāda kā smeldze par to, ka nevarējām šo izrādi uzdāvināt pilsētniekiem Cēsu jubilejā. Reizēm domāju, vai bija vērts īstenot šo ieceri par mūziklu, ja nav turpinājuma, jo nospēlēts pavisam niecīgs skaits izrāžu. Bet pieprasījums pēc tā ir joprojām. Pierādījās, ka ar gribēšanu vien ir par maz, lai īstenotu kaut ko lielu. Diemžēl mums jau bieži ir tā, ka vietējo pašdarbnieku devums netiek novērtēts. Cilvēkiem vai kolektīviem ar Latvijā zināmu vārdu var atvēlēt lielas summas projektu īstenošanai, bet vietējiem tas nezin kāpēc netiek uzticēts. Lai gan par lielu naudu arī vietējie šo darbu paveiktu tikpat labi, ja ne vēl labāk. Tomēr ideja par atjaunotu “Mazā prinča” iestudējumu nav atmesta, vienkārši jāgaida īstais laiks.
Jāteic, ka mūzikla iestudējums prasīja daudz spēka, pēc tam jutos pamatīgi iztukšots. Bet bezdarbībā jau nosēdēt nevarēju, jo ieceru un darāmā netrūkst. Sadarbojos ar vēl vienu aptaujas laureāti Inesi Lāci un kopā ar pilsētas ģimnāzijas audzēkņiem arī tagad sagatavota programma Adventes laikam. Jau esmu sācis strādāt pie nākamā gada rajona Dziesmu un deju svētku muzikālā noformējuma izveides. Tam pamatā būs mūzika no Imanta Kalniņa “Princis un ubaga zēns”. Turpinās sadarbība ar Cēsu teātri, un šogad Dzejas dienās sagatavojām muzikālo programmu ar Edvarda Treimaņa – Zvārguļa kuplejām. Ir arī citas idejas, jāatrod vien laiks un spēks to īstenošanai. Bet tieši laika jau pietrūkst visvairāk, jo neesmu iemācījies cilvēkiem atteikt, lai gan saprotu, ka reizēm tas traucē paveikt ko lielāku.
Tomēr kopumā gadu vērtēju ar plus zīmi, jo tas devis jaunas ierosmes, jaunas atziņas, licis daudz ko izvērtēt.
– Kuru ieteiktu šī gada aptaujai?
– Cilvēku, kuri to pelnījuši, netrūkst, mēs ikdienas skrējienā tos varbūt nepamanām. Daudz grūtāk izvēlēties to vienu, ko nosaukt. Ilgstoši bijusi sadarbība ar skolotāju Ilgu Šķenderi, kura bija labs sabiedrotais arī “Mazā prinča” iestudējumā. Viņa daudz darījusi, lai bērnos ieaudzinātu mīlestību uz mūziku, jo svarīgi to veikt jau no mazotnes. Bieži tieši šie cilvēki paliek aiz kadra, jo viņu ieguldījumu grūti izvērtēt, tas nav daudz saskatāms uz ārieni. Bet tas ir ieguldījums, kas dos augļus nākotnē. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri