Šonedēļ oficiāli atklās atjaunoto Stalbes ceļu. Pārgaujas iedzīvotājiem, kuri aktīvi rosījās, lai uzturētu brauktuves remonta aktualitāti karstu valsts ceļu būves programmās un plānos, tas nav tikai ilgi gaidīts notikums. Tā ir mazā uzvara, pieredzes diploms pilsoniskā brieduma un atbildības skolā.
Droši vien atklāšanā pelnīti skanēs– paldies projektētājiem, būvētājiem, uzraugiem, projektu rakstītājiem un apstiprinātājiem. Taču riktīgs – paldies! – pienākas tiem Raiskuma, Stalbes, Straupes ļaudīm, kuri arī brīžos, kad šķita, ka valsts birokrātiskā mašīna cerības uz ceļa remontu ir ierullējusi neizkustināmā betona bluķī, nemeta plinti krūmos. Pilienu pa pilienam turpināja drupināt šo bluķi, rakstot vēstules, vācot parakstus un citādi atgādinot, ka ir tāds bedrains ielāpu kopums, kas sauc par Stalbes ceļu.
Pirmais tā pārbūves projekts tapa jau 2014.gadā. Svarīgi vīri brauca, skatījās, grozīja galvu, plātīja rokas un dziļdomīgi dvesa – mjā – un pazuda Rīgas virzienā. Tāpat arī ceļa pārbūves projekts vairākkārt pēc sološiem – rīt ap brokastu laiku sāksim – pazuda no ministriju plāniem.
Kad nu tomēr esam tikuši līdz lentes griešanai un gludai braukšanai, droši vien gadiem piedzīvotais krateklis, mašīnu laušana un cīņa par to, lai “bezceļš” tomēr kļūtu par ceļu, drīz vien aizmirsīsies. Jo galu galā vienai normālai Eiropas valstij labs ceļš tomēr ir norma, nevis ekstra. Tās ir ne tikai ērtības un dibenam draudzīga pārvietošanās, tā pirmām kārtām ir drošība braucējiem un gājējiem, iespēja augt un attīstīties uzņēmējiem, bērniem gūt labu izglītību, ģimenēm neejot prom no reģioniem. Savā uzsaukumā to precīzi formulēja Stalbes ceļa atjaunošanas aktīvisti: “Ceļš – tas ir galvenais infrastruktūras objekts, lai novadi attīstītos un izdzīvotu!”
Tāpēc, priecājoties par atjaunoto ceļu, der ielāgot arī šīs desmit gadus ilgušās epopejas mācības. Pirmā: pilsoniska atbildība un iesaiste vienmēr ir vērtīgāka un rezultatīvāka par pieticīga malā stāvētāja – ko nu es, ja viss tik slikti. Otrā: plinti krūmos mest nevajag pat tad, ja aiz krūmiem vairs nevar saskatīt ceļu…
Komentāri