Kad Donalds Tramps, sadzīviski sakot, grābstās gar Venecuēlu vai kādu citu aizokeāna valsti, mēs šeit, Eiropā (turklāt tuvāk tās ziemeļu galam), tik asi to neizjūtam, tomēr, kad runa ir par mums tuvāko Grenlandi, tad gan katrs saprot, ka īsti pareizi tas nav. Nē, nu labi, būsim godīgi, katram sevi cienošam latvietim ir arī priekšstats par to, cik jauka ir Kanāda. Doma, ka ASV varētu gribēt piesavināties šo valsti sev, mums arī neliekas diži gudra.
“Lsm.lv” vēsta, ka, reaģējot uz prezidenta Trampa paziņojumiem par Grenlandes pievienošanu ASV, Dānija solījusi aizstāvēt tai piederošo pasaulē lielāko salu. Lai gan Grenlande ir atkarīga no Dānijas finansiālajām iemaksām, vairāk nekā puse no salas iedzīvotājiem vēlētos gūt neatkarību. Nūkas un Kopenhāgenas attiecības ietekmējusi Dānijas savulaik īstenotā piespiedu kontracepcijas kampaņa, kuras mērķis bija mazināt Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu.
Ziņu portāls arī paskaidro, ka Grenlande ir lielākā sala pasaulē – tās platība ir aptuveni 2,2 miljoni kvadrātkilometru, tomēr tajā ir tikai 57 000 iedzīvotāju. Neraugoties uz to, ka Grenlande ir 50 reižu lielāka par Dāniju, tā atrodas Kopenhāgenas paspārnē.
2025.gadā aģentūra “Verian” veica Grenlandes iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par atdalīšanos no Dānijas un neatkarības iegūšanu vai palikšanu Kopenhāgenas pārvaldībā.
56 % aptaujāto atzina, ja aptaujas dienā notiktu referendums par salas neatkarības iegūšanu, viņi šādu priekšlikumu atbalstītu. 28 % būtu pret atdalīšanos no Dānijas, bet 17 % nav varējuši atbildēt uz šo jautājumu. Tomēr 45 % no Grenlandes iedzīvotājiem nevēlētos atdalīties no Dānijas, ja tas negatīvi ietekmētu viņu dzīves līmeni. Dānija pārvalda Grenlandes ārpolitiku, aizsardzību un drošības politiku. 2009. gada 21. jūnijā spēkā stājies Pašpārvaldes likums, kurš piešķīra Grenlandei plašāku autonomiju, tostarp ļaujot salai pārņemt kontroli pār lielāko daļu jomu, kas saistītas ar iekšlietām. Pašpārvaldes likums ļauj Grenlandei rīkot referendumu par atdalīšanos no Dānijas.
Tomēr Dānija vēl joprojām pārvalda salas ārpolitiku, aizsardzību un drošības politiku un nodrošina aptuveni divas trešdaļas no Grenlandes budžeta ieņēmumu. Lai gan salā ir ievērojamas derīgo izrakteņu rezerves, pašlaik tās iespējams iegūt vien nelielā apjomā, tādēļ pārējie ienākumi nāk no zvejas.
Godīgi sakot, nedomāju, ka mēs, latvieši, būtu ļoti iedziļinājušies grenlandiešu problēmās. Lai gan šī sala mums atrodas tuvāk par Venecuēlu, apšaubu, ka mēs par turienes problēmām zinātu daudz vairāk nekā par šīs dienvidu valsts peripetijām. Varbūt pat otrādi, jo dienvidnieki tomēr ir kaislīgākas dabas un viņu notikumi dažkārt tieši tādēļ vairāk izskan pasaulē. Vismaz man bija zināms pārsteigums “Lsm.lv” publikācijā aprakstītais par Dānijas savulaik īstenoto piespiedu kontracepcijas kampaņu, kuras mērķis bija mazināt Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu. Es nelepojos ar savu nezināšanu, bet tiešām tādu vēsti, kas, iespējams, izskanējusi arī plašāk pasaulē, biju palaidusi garām.
“Lsml.v” raksta: “2017. gadā Grenlandes sieviešu tiesību aktīviste Naja Liberta publiski paziņoja, ka Dānijas valdības īstenotajā kampaņā viņai bērnībā tikusi ievietota kontracepcijas spirāle. Viņa apsūdzējusi Dāniju piespiedu kontracepcijas ievadīšanā, jo tās dēļ viņa nav spējusi dzemdēt bērnus. 2022. gadā Dānijas raidorganizācija DR atklāja dokumentus, kuros ir apstiprināts, ka laika posmā no 1966. līdz 1991. gadam Dānijas ārsti, neinformējot inuītu sievietes un meitenes par procedūru, valsts medicīniskās pārbaudes laikā ievietoja viņām kontracepcijas spirāles, lai mazinātu Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu. Tiek uzskatīts, ka procedūrai bijušas pakļautas vairāk nekā 4500 inuītu sieviešu un meiteņu.”
Jāatgādina, ka Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze. ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvājusi nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu. ASV prezidents Donalds Tramps jau savas prezidentūras pirmā termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas. Vai Trampu vairāk interesē derīgie izrakteņi, kas atrodami šajā salā, vai varbūt viņa patmīlīgajai dabai piestāvoša vēlme atstāt vēsturē paliekošu darbu – pārrakstīt šo salu no Dānijas piederības Amerikas Savienotajām valstīm -, to mēs, protams, nezinām.
Komentāri