Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Figūru pārbīdes gaidās

Druva
23:00
14.05.2007
9

Nedēļa Latvijā

9. maijs – policijas uzraudzībā. Līdzīgi kā leģionāru piemiņas dienā 16. martā, arī Uzvaras dienā 9. maijā Rīgā iztika bez plašiem ķīviņiem. Bet tikai tāpēc, ka kārtību nodrošināja daudz policistu.

9. maijā, kad, pēc Krievijas izpratnes, pirms 62 gadiem beidzās 2. pasaules karš, Uzvaras parkā Rīgā Pārdaugavā uz tradicionālo pasākumu bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Kā ierasts, viņus uzrunāja kreiso partiju deputāti, bija vērojami cilvēki ar daudziem ordeņiem pie krūts. Bijušie karavīri satika senos cīņu biedrus, dziedāja padomju laika dziesmas un deva viens otram ziedus.

Šogad 9. maijā pie Uzvaras parka pieminekļa drāšu vainagu devās nolikt arī latviešu “nacionālisti”, tā vēloties atgādināt par okupācijas karaspēka nodarīto. Mēģinājumi ķīvēties ar citas vēstures izpratnes pārstāvjiem ir elements, kas šī gada Uzvaras dienā nācis klāt no jauna. “9.maijs nekad nav bijis datums, kad cilvēki gājuši ar domu kauties, laupīt, demolēT.Viņi vai nu vēlas nopietni pieminēt Otrā pasaules kara upurus, vai arī svinēt,” laikrakstam “Diena” komentēja politologs Nils Muižnieks. Tomēr abu pušu neiecietības dēļ arī šo svētku izpausmes mainās. “Viss jau būtu labi, ja vien no mūsu svētku dienas kāds negribētu taisīt teātri,” laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” svētkus komentēja 90 gadus vecais bijušais frontinieks Ivans Katargins.

Ķildas sākās rīta pusē. Kreisi noskaņotie svilpa un lamāja “nacionālistus” no “Nacionālā spēka savienības”, kas arī bija ieradušies pie pieminekļa. Ja nebūtu policijas, neiztiktu bez kautiņa, bet tomēr kāds 9. maija svinētājs pamanījās “nacionālistiem” izraut karogu, vēl kāds savainot “nacionālistes” roku. Bilance – Uzvaras parkā par pārkāpumiem aizturēti un administratīvi sodīti 64 cilvēki, no kuriem vienam piespriests diennakts arests.

Svinētāju un pieminētāju pulkā bija vērojamas arī Igaunijas notikumu atbalsis – plakāti, kas nosoda Tallinas Bronzas karavīra pieminekļa pārvietošanu, Igauniju nosodoši uzraksti, piemēram: “Kauns igauņu nacistiem – kapu racējiem!”.

Izvirzīti trīs prezidenta amata kandidāti. Sestdien Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienība (LPP/LC) Valsts prezidenta amatam izvirzīja Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni. Viņa, kā arī Tautas partijas izvirzītais Māris Riekstiņš un “Jaunā laika” Sandra Kalniete, mēģinās gūt Saeimas atbalstu.

Sākotnēji LPP/LC prezidenta amatam bija izvirzījusi arī “Latvijas ceļa” priekšsēdētāju Ivaru Godmani un bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku, taču viņi savu kandidatūru atsauca.

I.Godmanim LPP/LC konferences delegātu vidū atbalsts bija vislielākais, vēsta LETA. Atsaucot kandidatūru, I.Godmanis sacīja, ka viņam pietrūkst “līdzsvara dvēselē”, diplomātijas un kompromisu mākslas. Savukārt A.Baštiks, kuru delegāti slavēja par viņa devumu, piemēram, ieviešot māmiņu algas, sacīja, ka tik daudz labu vārdu par sevi un savu darbību nākamreiz viņš, visticamāk, “dzirdēs tikai savās bērēs”. Savas kandidatūras atsaukšanu A.Baštiks pamatoja ar to, ka atvieglo partijas izvēli. Savu kandidatūru gatava atsaukt bijusi arī K. Pētersone, tomēr tas nenotika.

Tautas partija aprīļa beigās par prezidenta kandidātu izvirzīja premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu. Otrs kandidāts bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Balsošanā vislielāko atbalstu ieguva M.Riekstiņš, jo viņu balstīja arī premjers Aigars Kalvītis. Pēc žurnālista Māra Zandera informācijas, M.Riekstiņu kā prezidenta kandidātu bija vēlējies redzēt arī TP dibinātājs un ietekmīgais biedrs Andris Šķēle.

Tā kā pretenzijas uz prezidenta amatu saglabā gan Tautas partija, gan LPP/LC, domājams, ka šo kandidātu sacensība būs vissīvākā, bet “Jaunajam laikam” kā opozīcijas partijai cerības ir mazākas.

“Jaunais laiks” jau pērn bija izvirzījis Sandru Kalnieti. Zaļo un Zemnieku savienība paziņojusi, ka nebalsos ne par vienu ar partijām saistītu kandidātu, līdzīgu nostāju pauž arī partija “Saskaņas centrs”. Savukārt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicinājusi partijas vienoties par vienu, labāko prezidenta amata kandidātu. Nedēļa pasaulē

Britiem būs jauns premjers. Lielbritānijas ministru prezidents Tonijs Blērs, kas pie varas bijis pēdējos desmit gados, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atkāpsies no amata. Uz šādu soli mudinājis viņa un viņa vadītās leiboristu partijas popularitātes kritums, līdz ar to partijas biedru norādes, ka T.Blērs pie varas ir bijis pārlieku ilgi.

Lielbritānijā premjerministra amats tiek iepriekšējās vēlēšanās uzvarējušās partijas vadītājam un, ja partijas vadītājs amatu partijā zaudē, viņš atkāpjas arī no premjera posteņa. Atlūgumu Lielbritānijas karalienei Elizabetei II T.Blērs gatavojas iesniegt 27. jūnijā. Paredzams, ka leiboristu partijas vadītāja un līdz ar to arī premjera amatu mantos līdzšinējais finanšu ministrs Gordons Brauns.

G.Brauns sācis sevis popularizēšanas kampaņu, lai partija viņu izvirzītu vadītāja amatam. Sagaidāms, ka viņš turpinās T.Blēra iesākto kursu, un arī ārpolitikā sola saglabāt ciešo sadarbību ar ASV. Savukārt iekšpolitikā G.Brauns grasās stiprināt parlamenta lomu un panākt, lai valdībai būtu parlamentam nopietnāk jāatskaitās par pieņemtajiem lēmumiem.

Tas, ka G.Brauns būs T.Blēra pēctecis, bija jau zināms, arī pašreizējais britu premjers viņam pauda atbalstu. Abu politiķu attiecības pēdējā laikā gan bija saspringtas, jo T.Blērs pēctecim ceļu atbrīvot nevēlējās tik ātri, cik G.Brauns un viņa atbalstītāji būtu vēlējušies.

“Viņam ir spēks, pieredze un saprāts, lai kļūtu par izcilu premjeru,” saka T.Blērs. Viņš pats pēc paziņojuma par aiziešanu gan arī izpelnījies daudz atzinīgu komentāru saistībā ar veiksmīgu darbību iekšpolitikā, jaunu darbavietu radīšanu un bezdarba samazināšanu, kā arī miera panākšanu Ziemeļīrijā starp katoļiem un protestantiem.

Savukārt kritizēts T.Blērs tika par darbību ārpolitikas jomā, it īpaši par to, ka Lielbritānija kļuvusi par vienu no galvenajām sabiedrotajām ASV karadarbības kampaņās Afganistānā un Irākā. Nepopulārais Irākas karš ir negatīvi ietekmējis gan ASV prezidenta Džordža Buša, gan T.Blēra un viņa vadītās leiboristu partijas reitingus.

Tas savukārt nozīmē to, ka leiboristu partija 2009. gadā paredzētajās vēlēšanās var zaudēt premjera amatu un līdz ar to par faktisko T.Blēra pēcteci uzskatāms konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerūns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
25

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi