Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Figūru pārbīdes gaidās

Druva
23:00
14.05.2007
18

Nedēļa Latvijā

9. maijs – policijas uzraudzībā. Līdzīgi kā leģionāru piemiņas dienā 16. martā, arī Uzvaras dienā 9. maijā Rīgā iztika bez plašiem ķīviņiem. Bet tikai tāpēc, ka kārtību nodrošināja daudz policistu.

9. maijā, kad, pēc Krievijas izpratnes, pirms 62 gadiem beidzās 2. pasaules karš, Uzvaras parkā Rīgā Pārdaugavā uz tradicionālo pasākumu bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Kā ierasts, viņus uzrunāja kreiso partiju deputāti, bija vērojami cilvēki ar daudziem ordeņiem pie krūts. Bijušie karavīri satika senos cīņu biedrus, dziedāja padomju laika dziesmas un deva viens otram ziedus.

Šogad 9. maijā pie Uzvaras parka pieminekļa drāšu vainagu devās nolikt arī latviešu “nacionālisti”, tā vēloties atgādināt par okupācijas karaspēka nodarīto. Mēģinājumi ķīvēties ar citas vēstures izpratnes pārstāvjiem ir elements, kas šī gada Uzvaras dienā nācis klāt no jauna. “9.maijs nekad nav bijis datums, kad cilvēki gājuši ar domu kauties, laupīt, demolēT.Viņi vai nu vēlas nopietni pieminēt Otrā pasaules kara upurus, vai arī svinēt,” laikrakstam “Diena” komentēja politologs Nils Muižnieks. Tomēr abu pušu neiecietības dēļ arī šo svētku izpausmes mainās. “Viss jau būtu labi, ja vien no mūsu svētku dienas kāds negribētu taisīt teātri,” laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” svētkus komentēja 90 gadus vecais bijušais frontinieks Ivans Katargins.

Ķildas sākās rīta pusē. Kreisi noskaņotie svilpa un lamāja “nacionālistus” no “Nacionālā spēka savienības”, kas arī bija ieradušies pie pieminekļa. Ja nebūtu policijas, neiztiktu bez kautiņa, bet tomēr kāds 9. maija svinētājs pamanījās “nacionālistiem” izraut karogu, vēl kāds savainot “nacionālistes” roku. Bilance – Uzvaras parkā par pārkāpumiem aizturēti un administratīvi sodīti 64 cilvēki, no kuriem vienam piespriests diennakts arests.

Svinētāju un pieminētāju pulkā bija vērojamas arī Igaunijas notikumu atbalsis – plakāti, kas nosoda Tallinas Bronzas karavīra pieminekļa pārvietošanu, Igauniju nosodoši uzraksti, piemēram: “Kauns igauņu nacistiem – kapu racējiem!”.

Izvirzīti trīs prezidenta amata kandidāti. Sestdien Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienība (LPP/LC) Valsts prezidenta amatam izvirzīja Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni. Viņa, kā arī Tautas partijas izvirzītais Māris Riekstiņš un “Jaunā laika” Sandra Kalniete, mēģinās gūt Saeimas atbalstu.

Sākotnēji LPP/LC prezidenta amatam bija izvirzījusi arī “Latvijas ceļa” priekšsēdētāju Ivaru Godmani un bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku, taču viņi savu kandidatūru atsauca.

I.Godmanim LPP/LC konferences delegātu vidū atbalsts bija vislielākais, vēsta LETA. Atsaucot kandidatūru, I.Godmanis sacīja, ka viņam pietrūkst “līdzsvara dvēselē”, diplomātijas un kompromisu mākslas. Savukārt A.Baštiks, kuru delegāti slavēja par viņa devumu, piemēram, ieviešot māmiņu algas, sacīja, ka tik daudz labu vārdu par sevi un savu darbību nākamreiz viņš, visticamāk, “dzirdēs tikai savās bērēs”. Savas kandidatūras atsaukšanu A.Baštiks pamatoja ar to, ka atvieglo partijas izvēli. Savu kandidatūru gatava atsaukt bijusi arī K. Pētersone, tomēr tas nenotika.

Tautas partija aprīļa beigās par prezidenta kandidātu izvirzīja premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu. Otrs kandidāts bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Balsošanā vislielāko atbalstu ieguva M.Riekstiņš, jo viņu balstīja arī premjers Aigars Kalvītis. Pēc žurnālista Māra Zandera informācijas, M.Riekstiņu kā prezidenta kandidātu bija vēlējies redzēt arī TP dibinātājs un ietekmīgais biedrs Andris Šķēle.

Tā kā pretenzijas uz prezidenta amatu saglabā gan Tautas partija, gan LPP/LC, domājams, ka šo kandidātu sacensība būs vissīvākā, bet “Jaunajam laikam” kā opozīcijas partijai cerības ir mazākas.

“Jaunais laiks” jau pērn bija izvirzījis Sandru Kalnieti. Zaļo un Zemnieku savienība paziņojusi, ka nebalsos ne par vienu ar partijām saistītu kandidātu, līdzīgu nostāju pauž arī partija “Saskaņas centrs”. Savukārt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicinājusi partijas vienoties par vienu, labāko prezidenta amata kandidātu. Nedēļa pasaulē

Britiem būs jauns premjers. Lielbritānijas ministru prezidents Tonijs Blērs, kas pie varas bijis pēdējos desmit gados, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atkāpsies no amata. Uz šādu soli mudinājis viņa un viņa vadītās leiboristu partijas popularitātes kritums, līdz ar to partijas biedru norādes, ka T.Blērs pie varas ir bijis pārlieku ilgi.

Lielbritānijā premjerministra amats tiek iepriekšējās vēlēšanās uzvarējušās partijas vadītājam un, ja partijas vadītājs amatu partijā zaudē, viņš atkāpjas arī no premjera posteņa. Atlūgumu Lielbritānijas karalienei Elizabetei II T.Blērs gatavojas iesniegt 27. jūnijā. Paredzams, ka leiboristu partijas vadītāja un līdz ar to arī premjera amatu mantos līdzšinējais finanšu ministrs Gordons Brauns.

G.Brauns sācis sevis popularizēšanas kampaņu, lai partija viņu izvirzītu vadītāja amatam. Sagaidāms, ka viņš turpinās T.Blēra iesākto kursu, un arī ārpolitikā sola saglabāt ciešo sadarbību ar ASV. Savukārt iekšpolitikā G.Brauns grasās stiprināt parlamenta lomu un panākt, lai valdībai būtu parlamentam nopietnāk jāatskaitās par pieņemtajiem lēmumiem.

Tas, ka G.Brauns būs T.Blēra pēctecis, bija jau zināms, arī pašreizējais britu premjers viņam pauda atbalstu. Abu politiķu attiecības pēdējā laikā gan bija saspringtas, jo T.Blērs pēctecim ceļu atbrīvot nevēlējās tik ātri, cik G.Brauns un viņa atbalstītāji būtu vēlējušies.

“Viņam ir spēks, pieredze un saprāts, lai kļūtu par izcilu premjeru,” saka T.Blērs. Viņš pats pēc paziņojuma par aiziešanu gan arī izpelnījies daudz atzinīgu komentāru saistībā ar veiksmīgu darbību iekšpolitikā, jaunu darbavietu radīšanu un bezdarba samazināšanu, kā arī miera panākšanu Ziemeļīrijā starp katoļiem un protestantiem.

Savukārt kritizēts T.Blērs tika par darbību ārpolitikas jomā, it īpaši par to, ka Lielbritānija kļuvusi par vienu no galvenajām sabiedrotajām ASV karadarbības kampaņās Afganistānā un Irākā. Nepopulārais Irākas karš ir negatīvi ietekmējis gan ASV prezidenta Džordža Buša, gan T.Blēra un viņa vadītās leiboristu partijas reitingus.

Tas savukārt nozīmē to, ka leiboristu partija 2009. gadā paredzētajās vēlēšanās var zaudēt premjera amatu un līdz ar to par faktisko T.Blēra pēcteci uzskatāms konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerūns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

09:56
18.12.2025
23

Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
26

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
34

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
36
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
38

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
41

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi