Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums.
Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt arvien vairāk cilvēku, var apstiprināt pilnīgi visi, kas saistīti ar pasākumu rīkošanu. Tomēr pētījumā secināts, ka pandēmijas sekas jūtamas arvien, jo klātienes aktivitātes, lai gan to kļūst arvien vairāk, tomēr vēl nesasniedz pirmspandēmijas līmeni.
Vienlaikus secināms, ka digitālais patēriņš samazinās. Te arī domāju, ka katrs, analizējot sevi, varam secināt, pandēmijas laikā bijām gatavi kultūru baudīt arī digitālā veidā, tagad priekšroku lielākoties dodam pasākumiem klātienē. Pētījumā secināts, ka visvairāk tiešsaisti cilvēki izmanto, lai klausītos mūziku, iegādātos biļetes uz kultūras pasākumiem, skatītos ārvalstu un Latvijas filmas, koncertu translācijas, Latvijas Televīzijas vai Latvijas Radio radīto kultūras saturu, tāpat iedzīvotāji seko kultūras iestāžu sociālo tīklu profiliem, klausās raidierakstus un lasa e-grāmatas.
Kultūras barometrā norādīts, ka lielāks apmeklējums ir lokāliem, finansiāli pieejamiem un izklaidējošiem pasākumiem, vienlaicīgi pieaugot arī interesei par izglītojošu un saturiski bagātu piedāvājumu. Man gan šķiet, ka novadā vienlīdz bauda gan izklaidējošus, gan izglītojošus un akadēmiskus kultūras pasākumus, turklāt arī maksas. Kad Cēsīs vakarā redzams, ka auto stāvvietas pilsētas centrā ir pārpildītas, ir skaidrs – atkal kāds ievērojams mākslinieks viesojas koncertzālē un uz pasākumu ieradušies ne tikai novadnieki, bet arī apmeklētāji no visas Latvijas. Pētījums apstiprina, ka kultūras pasākumu un aktivitāšu apmeklēšanas mobilitāte ir pieaugusi: savā pilsētā vai pagastā pasākumus ir apmeklējuši 72 % iedzīvotāju (iepriekš 61 %), savā reģionā pasākumus apmeklējuši 35 % (iepriekš 26 %), citā reģionā 27 % (no 22 %). Tāpat mēs baudām kultūru arī kaimiņvalstīs.
Pēc pētījuma datiem populārākās kultūras aktivitātes, kurās pērn piedalījušies Latvijas iedzīvotāji, ir pagasta, pilsētas vai novada svētki (50 %), populārās mūzikas koncerti (34 %), kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana (33 %), drukāto grāmatu lasīšana (33 %), kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā (32 %), kino apmeklējums (27%), muzeja apmeklējums (27%), teātra izrādes (26%), atrakciju un izklaides parki (22%), bibliotēkas (22%), kultūras pasākumi bērniem vai ģimenēm ar bērniem (20%). Tāpat iedzīvotāji labprāt apmeklē balles, pasākumus, kur uzstājas amatiermākslas kolektīvi, mākslas galerijas un izstāžu zāles. Un pavisam noteikti no it visa plašs piedāvājums ir arī Cēsu novadā.
Tāpat, ja ne paši, tad zinām kādu, kurš piedalās amatiermākslas kolektīvā vai organizē publiskus pasākumus. Pētījumā noskaidrots, ka puse Latvijas iedzīvotāju ir iesaistīti kādā amatiermākslas kolektīvā, interešu pulciņā vai ar sportiskām aktivitātēm saistītā kolektīvā.
Laiku pa laikam rodas jautājums, cik daudz ir jābūt kultūras pasākumiem, vēl jo vairāk – kuriem būt bez maksas un par kuriem jāmaksā. Pētījums parāda, ka kultūrai un mākslai ir būtiska nozīme sabiedrības saliedēšanā un piederības sajūtas radīšanā. 73% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras un mākslas notikumiem ir liels sabiedrību saliedējošs spēks, turklāt 43,1% aptaujāto atzīst – kultūras un mākslas pieredze ļauj tiem justies piederīgiem.
Vēl raksturīgi, ka ar māksliniekiem, kas gūst panākumus ārpus mūsu zemes robežām, ļoti lepojamies. Pētījumā to apstiprinājuši 77% aptaujāto. Ne velti daudzi negulēja laikā, kad agrā rīta stundā tālajā Amerikā pasniedza kinoakadēmijas “Oskara” balvas.
Jā, esam gan kultūras baudītāji, gan radītāji, gan novērtētāji.
Komentāri