EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti.

Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija arī kāds amizants gadījums – aploksnē kopā ar biļetenu bija ielikta piecdesmit eiro naudas zīme ar uzrakstu, ka tā ir veltīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvi­čam. Nauda gan nonāks nevis pie prezidenta, bet tiks iemaksāta Valsts kasē. Un, manuprāt, visnepatīkamākais (lai gan tika prognozēts) ir tas, ka vēlēšanās no pusotra miljona balsstiesīgo piedalījās vien aptuveni trešdaļa jeb 33,82 procenti vēlētāju. Tiesa gan, Latvijas pilsoņu līdzdalība EP vēlēšanās ir bijusi mazliet augstāka nekā EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem, jo toreiz nobalsoja 33,5 procenti vēlētāju. Mazliet vairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši arī ārvalstīs: šogad nobalsoja 3,78 procenti no visiem balsstiesīgajiem ārpus Latvijas. Lai gan, procentos rēķinot, tas ir ļoti maz, tomēr, salīdzinot ar 2019. gada EP vēlēšanām, tas ir aptuveni divas reizes vairāk, jo pirms pieciem gadiem nobalsoja nepilni 3000 vēlētāji, bet šogad – gandrīz 7000 balsstiesīgo.

Pārsteigums nav arī tas, ka vēlēšanās visvairāk balsu ir saņēmusi “Jaunā Vienotība” (25,07 %), lai gan aptaujas prognozēja, ka Nacionālā apvienība apsteigs “Jauno Vienotību”. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08 procentu vēlētāju atbalstu, “Lat­vijas attīstībai” – 9,36 procenti, “Ap­vienotajam sarakstam” – 8,1 procents, “Progresīvajiem” – 7,42 procenti,  “Saskaņai” – 7,14 procenti un “Latvija pirmajā vietā” – 6,16 procenti balsu. Visnaskākie ir bijuši vidzemnieki, jo nobalsoja vairāk nekā 44 procenti vēlētāju. “Jaunā Vie­notība” Vidzemē saņēma 28,28 procentus, Na­cionālā apvienība – 24,22, bet Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” – 5,28 procentus balsu.

Latvijas vēlētāji diezgan bieži ir izmantojuši iespējas sarakstā svītrot vai likt plusiņus, tādēļ nav ievēlēts Krišjānis Kariņš, kurš “Jaunās Vienotības” sarakstā bija otrais, bet noslīdēja uz sesto vietu sarakstā. Interesanti, ka Kariņš vēlēšanās ir visvairāk svītrotais no visiem sarakstiem, bet tajā pašā laikā svītrojumu un plusiņu skaits ir gandrīz vienāds. Ievēlēta nav arī Ināra Mūrniece, kura Nacionālās apvienības sarakstā bija otrā, bet viņu apsteidzis trešais numurs Rihards Kols. Arī “Progresīvo” saraksta pirmo numuru Elīnu Pinto ir apsteidzis otrais numurs Mārtiņš Staķis. No visiem sarakstiem visvairāk plusu ir Valdim Dombrovskim, plusiņus viņam ir ielikuši 91 873 vēlētāji. Partijas un partiju saraksti, kuri EP vēlēšanās piedalījās pirmo reizi, bija “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie” (P) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tādēļ pirmo reizi par EP deputātiem ir kļuvis Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P) un Vilis Krištopāns (LPV). Pirmo reizi EP mandātu ir ieguvis arī Na­cionālās apvienības 14. Saeimas deputāts Rihards Kols.
Jaunievēlētais Eiropas Parla­ments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos ama­tus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī. Valdība jau lēmusi no Latvijas uz eirokomisāra amatu virzīt Valdi Dom­brovski, jo viņa partija ir saņēmusi visvairāk balsu, viņam ir vislielākais plusiņu skaits no visiem sarakstiem.

Ja raugās uz to, kā balso citas Eiropas Savienības valstis, tad Latvijas pilsoņu piedalīšanās vēlēšanās ir aptuveni vidējā Eiropas līmenī. Vērtējot šī gada EP vēlēšanas, eksperti teic, ka tās liecina par zināmu stabilitāti, jo pilsoņu piedalīšanās dažādos gados tajās ļoti krasi neatšķiras. Tomēr, manuprāt, jautājums ir, vai joprojām daļa Latvijas pilsoņu jūtas nepiederīgi Eiropai? Un galvenais – vai tiešām daudzi nesaprot, ka ne tikai NATO, bet arī atrašanās Eiropas Savienībā tomēr ir arī mūsu drošības jautājums. Karš Ukrainā izpratni par to ir nedaudz palielinājis, tomēr jautājums joprojām ir, cik tālu jūtamies no Eiropas?