Pirms neilga laika kopā ar reģionālo mediju žurnālistiem “Druvai” bija iespēja viesoties Eiropas Komisijā Briselē un tikties ar enerģētikas komisāra Andra Piebalga biroja vadītāju Andri Ķesteri. A.Ķesteris uzsvēra komisāra Andra Piebalga lielo ieguldījumu energoefektivitātes veicināšanas aktualizēšanā: “2004.gada rudenī enerģētikas politika vēl netika uzskatīta par svarīgu, bet tagad par šo tēmu runā vai ikvienā starptautiskā konferencē. Ar to pat nodarbojas cilvēki, kuriem nav atbilstošas profesionālās sagatavotības, jo par to runāt ir ļoti populāri. Šīs nozares aktualitāte uzliek lielu atbildību un darba apjomu komisāram, bet viņš tiek galā ļoti veiksmīgi. Ne velti nesen rīkotajā aptaujā Andris Piebalgs atzīts par populārāko Eiropas Komisijā, viņš apsteidza pat priekšsēdētāju Hosē Manuelu Barozu.”
Ja sākotnēji bijis grūti pievērst uzmanību nozarei, tagad darbs rit pilnā sparā. Eiropas Komisiju šoruden iepazīstinās ar priekšlikumiem par enerģētikas tirgus tālāku liberalizāciju. A.Ķesteris stāsta, ka kopējais enerģijas tirgus Eiropā eksistējot tikai uz papīra. 1.jūlijs bijis datums, kad ikvienam patērētājam bija jābūt praktiskai iespējai iegādāties enerģiju – elektrību vai gāzi – no jebkura piegādātāja Eiropas Savienībā, bet reāli tā nav. Tāpēc sagatavoti priekšlikumi par tirgus tālāku liberalizāciju, lai enerģija būtu pieejama pietiekamā daudzumā un par adekvātu cenu. Vācijā cenas esot pārāk augstas, bet Baltijas valstīs, Polijā un Francijā pārāk zemas, tas kavējot investīcijas un apdraudot enerģijas drošību konkrētajā reģionā.
“Latvijā valsts regulators noteicis zemas cenas, kas nenosedz ražošanas izmaksas. Bet, tā kā “Latvenergo” ir valsts rīcībā, uzņēmums var justies samērā relaksēti, jo, rodoties problēmām, valsts nāks talkā. Vairākās valstīs, tostarp arī Latvijā, investīcijas enerģijas sektorā plāno nevis uzņēmējs, bet valdība. Tā nav normāla situācija, jo tas ir bizness, kuru būtu jāregulē tirgus situācijai.
Zemas cenas arī kavē ienākt enerģijas sektorā ārvalstu investoriem. “Gazprom” ir “Latvijas Gāzē”, bet tam pamatā ir citi apsvērumi. Bet enerģētikas kompānijas, kas darbojas normālā tirgus apstākļos, nenāk Latvijā, jo te nav pievilcīgi nosacījumi. Tas ir bīstami, domājot par enerģētikas drošību. Ja netiek izdarītas savlaicīgas investīcijas, situācija arvien pasliktinās,” skaidro A.Ķesteris.
Vēl šoruden gaidāma Eiropas Komisijas direktīva par atjaunojamo enerģiju, lai tā varētu maksimāli attīstīties un kļūt lētāka iespējami īsākā laika periodā. Pagaidām ir maz atjaunojamās enerģijas veidu, kuri varētu eksistēt bez valsts atbalsta. Izņēmums ir lielās hidroelektrostacijas, kas ražo ļoti lētu enerģiju, bet ražošanu ietekmē dažādi ģeoloģiskie un dažkārt arī klimatiskie ierobežojumi. Ražotnes , kurās elektrību iegūst ar saules vai vēja enerģijas palīdzību, spiestas balstīties uz diezgan intensīvu sabiedrisko finansējumu.
“Piedāvājam Eiropā līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaru palielināt līdz 20 procentiem, rezultāts atkarīgs no katras valsts aktivitātes. Latvijā vairāk nekā 40 procenti elektroenerģijas tiek saražots hidrospēkstacijās, bet, izņemot to, Latvijā tikpat kā nav atjaunojamās enerģijas. Tāpēc valsts interesēs ir domāt par enerģijas ieguves dažādošanu, jo patēriņš arvien pieaug. Tas nozīmē arī enerģētiskās neatkarības palielināšanu, kā arī ir atbalsts Latvijas ekonomikai – nevis pirkt enerģiju ārvalstīs, bet atbalstīt vietējos uzņēmējus, kuri gatavi to ražot. Lai gāzes patēriņš paliek pašreizējā apjomā, bet pieaugošo patēriņu segt ar vietējiem resursiem – tā būtu perspektīva rīcība. Kaut vai ar biomasu, kuru Latvijā izmanto nedaudz, jo valdība neatbalsta atjaunojamās enerģijas. Biomasa tiek eksportēta uz valstīm, kas atbalsta šos procesus – Zviedriju, Dāniju, Somiju un citām. Tas ir bēdīgi, jo visi satraucas par atkarību no Krievijas enerģijas, bet maz tiek darīts, lai palielinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.
Vēl viens svarīgs aspekts ir energoefektivitātes veicināšana, bet, kamēr enerģijas cenas būs zemas, par to nereāli domāt. Veicot sekmīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, iespējams ieekonomēt līdz 20 procentiem enerģijas. Arī šādi tiek veicināta vietējā uzņēmējdarbība, jo energoefektivitāte arī ir pakalpojums.
Tāpēc šīs divas lietas – atjaunojamās enerģijas un jo īpaši energoefektivitāte – ir tas, kam būtu enerģētikas jomā jābūt Latvijas valdības prioritāšu saraksta augšgalā,” secināja A.Ķesteris.
Komentāri