Pirmdiena, 14. aprīlis
Vārda dienas: Strauja, Gudrīte

Eiropas Savienības atbalsts bijis nozīmīgs

Druva
23:00
11.05.2007
7

SIA ”Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāja

Ja Latvija nebūtu iestājusies Eiropas Savienībā (ES), mēs nesaņemtu atbalstu, kuram pateicoties, zemnieki var attīstīt savas saimniecības. Lauksaimniekiem jau pirms iestāšanās bija pieejams SAPARD, kad kļuvām dalībvalsts, nāca citi struktūrfondi, tiešie maksājumi. Arī mūsu saimniecība ir izmantojusi iespējas, piemēram, 2004. gadā par SAPARD līdzekļiem iegādājāmies tehniku.

Ļoti svarīga ir valsts nostāja, kā arī tas, kā valsts administrē šos līdzekļus. Liela aplamība bija tā, ka struktūrfondi investīcijām tika atvērti tad, kad lopkopības saimniecības vēl nebija sasniegušas ES prasības un standartus. Bet prasīja izziņas no Pārtikas un veterinārā dienesta par to, ka standarti ir sasniegti! Ja nebija izziņu, nevarējām šo atbalstu saņemt.

Vēlāk situācija mainījās. Mūsu uzņēmums ar ES atbalstu iegādājās jaunu piena ieguves aprīkojumu, sakārtojām teļu sprostus, arī govju dzirdināšanu. Tomēr, neraugoties uz to, ka pieejams ES atbalsts, daudziem lauksaimniekiem nākas ņemt kredītus. Arī mums visa pagājušajā gadā pirktā tehnika ir iegādāta, ņemot aizdevumu.

Kaut atbalsts ir, ir arī aizvainojuma sajūta pret vecajām ES valstīm. Bet paši vien esam vainīgi, jo pirms iestāšanās ES ražošanas rādītāji Latvijā bija slikti – zema ražība un izslaukumi. Līdz ar to esam saņēmuši vismazākos maksājumus ES. Saņemam četras reizes mazāk nekā vecās ES valstīs. Un mums, ražotājiem, joprojām šķiet, ka valdība nepietiekami aizstāv mūsu intereses ES, nav panākti Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi nosacījumi. Nemāk vai negrib?

Valdība diskusijās vienmēr atsaucas uz iestāšanās līgumu, bet situācija mainās un vajadzētu spēt ES institūcijās skaidrot pašreizējo situāciju. Valdība deklarācijā iekļāva punktu, ka centīsies panākt vienošanos ar ES par maksājumu izlīdzināšanu, bet acīmredzot tas nenotiks, jo ES lauksaimniecības komisāre ir izteikusi viedokli, ka šobrīd pārskatīšana nenotiks.

Ir arī ārkārtīgi liels diktāts no ES. Protams, jāsaprot, ka tas, kurš dod naudu, diktē noteikumus, bet šķiet, ka Latvijai ir tendence tos vēl pastiprināt. Tas viss ietekmē ražotājus. Ir lielas birokrātiskas prasības, kas tikai paaugstina izmaksas.

Mīnuss ir tas, ka tirgus ir pārpildīts ar citu ES valstu produkciju. Viņi to ražo lētāk, jo atbalsts ir lielāks, bet mums līdz ar to šajā tirgū ir grūti konkurēt. Turklāt valsts eksports diemžēl ir bez augstas pievienotās vērtības.

Situācija ir interesanta arī ar mazāk labvēlīgo apvidu maksājumiem – atbalstu būtībā saņem gan tie, kuri cītīgi ražo, gan tie, kuri zāli tikai nopļauj. ES to veicina, jo ir produkcijas pārpilnība un ražot nevajag.

Bremzētā attīstība piena lopkopībā saistīta arī ar piena kvotām. Ir uzņēmumi, tai skaitā arī mēs, kuri kvotas pārpilda, bet ir tādi, kas neizpilda. Par to, ko tagad piepērkam klāt, vairs nesaņemsim vēsturisko maksājumu, kā arī piemaksas. Sola, ka kvotas tiks ”atlaistas” no 2013. gada, bet ir grūti izvērtēt, kāda situācija tad izveidosies. Iespējams, ka citu valstu produkcija Latvijas tirgū ienāks vēl vairāk. Pierakstījusi Māra Majore

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
31

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
32

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
34

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
37

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
32

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
12
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
37
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi