Lai gan vērojams, ka tradīcijas mainās, un tas attiecas arī uz uzskatiem, kādam jābūt svētku mielastam, gana daudzās ģimenēs arvien ir tradīcija svētkos sēsties pie ēdieniem bagātīgi klāta galda. Ne velti ir ticējums, ka Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem vai pat jāēd deviņas reizes, lai arī nākamā gadā būtu bagātība. Tikmēr arvien dzīvojam laikā, kad ne visiem pieejams silts un sātīgs ēdiens, neskatoties uz to, ka tā ir viena no cilvēka pamatvajadzībām.
Pārtikas nepietiekamību skaidri ilustrē lielais pieprasījums pēc zupas virtuves pasniegtās maltītes. Cēsīs zupas virtuvē dienā vidēji tiek izdalītas 170 porcijas. Ņemot vērā pilsētnieku skaitu, tas ir ievērojams daudzums. Un, lai gan viena no aptaujām rāda, ka puse Latvijas iedzīvotāju siltu ēdienu ēd pat vairākas reizes dienā, kā arī 41% reizi dienā, bet tikai 2% atzīmējuši, ka siltu ēdienu ēd retāk nekā gribētos, jautājums, vai aptaujāto vidū ir šie cilvēki, kuri diendienā stāv pēc silta zupas kausiņa.
Pie siltas maltītes vismaz reizi nedēļā senioriem palīdz tikt arī labdarības organizācija “Be the light”, ēdienu nogādājot cilvēka dzīvesvietā, jo nereti seniors nemaz nevar iziet no mājas. Biedrība mēdz sarūpēt arī pārtikas produktu pakas krīzes situācijās nonākušām ģimenēm, pārtika ir būtiska sastāvdaļa arī svētku dāvanās. Arī iedzīvotājiem, kuri atbilst trūcīgo un maznodrošināto statusam, ir iespēja regulāri saņemt pārtikas pakas, kas ļauj pagatavot daudzveidīgu un siltu maltīti. Iespējams, aptaujas dati būtu pavisam citādi, ja tāda atbalsta nebūtu.
Biedrības “Zemnieku saeima” veiktā aptauja liecina, ka latvieši nespēj savu pārtikas grozu iedomāties bez kartupeļiem (77%) un burkāniem (48%). Iecienīti ir arī kāposti, bietes un dažādi citi dārzeņi. Kartupelis izsenis ir ļoti tradicionāls dārzenis latviešu uzturā, neskatoties uz mainīgajām ēšanas tendencēm, kad laiku pa laikam to peļ un iesaka patērēt mazāk. Tomēr, man šķiet, vārīti, krāsnī cepti, vienkārši uz pannas izcepti kartupeļi vai kartupeļu biezenis būs neatņemama sastāvdaļa daudzu ģimeņu ēdienkartē arī turpmāk. Turklāt šis dārzenis ir ekonomiski izdevīgs un tiek iekļauts ēdienkartē arī tad, ja cilvēki meklē iespējas, kā ietaupīt, kā variēt ar receptēm, lai ēdiens iznāktu lētāks. Arī svētku laikā.
Baltijas iedzīvotāju veiktajā aptaujā noskaidrots, ka cilvēki plāno taupīt arī uz praktiskām svētku organizēšanas izmaksām, tai skaitā ēdienu. 55% iedzīvotāju Latvijā paredz samazināt Ziemassvētku un Jaunā gada svinību izdevumus, un tas ir par sešiem procentiem vairāk nekā pērn. Turklāt latvieši to darīs nedaudz vairāk nekā kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Bet jāteic, ka trešdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka taupīt gada nogalē neplāno un svētkus svinēs kā līdz šim. Biežāk tā atbildējuši cilvēki, kuri mēnesī pelna vismaz 1250 eiro.
Komentāri