Ir zināms, ka Latvija Eiropas līmenī izceļas ar augstu alkohola patēriņu. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2023. gadā Latvijā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš bija 11,7 litri uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem. Šajos datos netiek iekļauts tūristu patēriņš.
Cēsis ir neliela pilsēta, kurā ikdiena šķiet mierīga, taču pie autoostas un tirdzniecības vietām nereti sastopami cilvēki, kas atrodas pastāvīgā apreibinošu vielu, visticamāk dzērienu, ietekmē. Arī daudzdzīvokļu māju kvartāli nav izņēmums. Protams, mūsu situācija nav tik nopietna kā galvaspilsētā, taču tas nenozīmē, ka problēmu nav. It īpaši tagad, kad sācies siltais laiks, grādīgo dzērienu cienītāji šajos rajonos ap vietējiem veikaliem lidinās kā lapsenes ap arbūzu.
Gadiem dzīvoju tādas vietas tuvumā. Bieži dodos uz vietējo veikalu, kur arī kā skolniece pāris vasaras strādāju, tāpēc ar situāciju esmu pazīstama jau sen, un ir nācies tajā arī iesaistīties. Šie cilvēki uzturas ap veikaliem, iegādājas dzērienus un pēc tam turpat zālienā tos bauda. Ja laikapstākļi ir labi, viņi arī ieguļas pēcpusdienas snaudā, sildoties saulē. Nereti sapulcējas lielākā kompānijā un sarīko “ballīti”. Protams, notiek trokšņošana, netiek ievērota kārtība, un šādas “ballītes” mēdz beigties ar savstarpējiem konfliktiem, iesaistot pašvaldības policiju un neatliekamās palīdzības mediķus.
Netrūkst arī zagšanas gadījumu, naudas diedelēšanas un citu ar dzīvesveidu saistītu darbību, kas biedē vietējos iedzīvotājus. Cilvēki sūdzas par nedrošību, nevēlas doties uz veikalu, jo zina, ka visdrīzāk ceļā sastaps kādu žūpu .
Vasarās strādājot veikalā, es šīs personas esmu uzraudzījusi, lai novērstu nekārtības, izraidījusi no tirdzniecības zāles, uzklausījusi pircēju sūdzības par smaku un apkārtnē notiekošo, kā arī “cīnījusies” ar viņiem. Gadiem ejot, redzu vienus un tos pašus tā sauktos saules brāļus, dažus jau pazīstu pēc vārda, zinu arī dažas detaļas no viņu dzīvesstāstiem. Lielai daļai patiešām nav paveicies ar dzīves apstākļiem, taču ir arī tādi, kas apzināti izvēlējušies dzīvot šādi. Šie cilvēki jau gadiem atrodas šādā situācijā. Viņi sen ir pašvaldības policijas redzeslokā, jo mēneša laikā uz šo apkaimi tiek izsaukta palīdzība vairākas reizes, taču nekas nemainās.
Tad rodas jautājums – kāda loma šajā jautājumā ir Cēsu novada pašvaldībai? Mums ir gan naktspatversmes, gan atskurbtuve, gan sociālā dienesta palīdzība. Bet, ja vairāku gadu laikā šo cilvēku dzīvesveids nav mainījies, vai ar to vien pietiek? Un kā rīkoties, lai palīdzētu gan viņiem, gan veidotu mierīgāku vidi vietējiem iedzīvotājiem? Vai vispār iespējams kaut ko vērst par la-bu?
Komentāri