Iedomājieties:kādu dienu jūs pamostaties pasaulē bez tehnoloģijām – visi datori uz planētas vienkārši pazuduši. Visi telefoni, viedierīces un citi tehnoloģijas laikmeta brīnumi. Visdrīzāk būsiet aizgulējies, jo viedtālruņa ar uzstādīto modinātāju vairs nav. Kad sākotnējais šoks par izgaisušo mobilo ierīci un neesošo internetu pāriet, sākat gatavoties darba dienai. Diemžēl nebūtu iespējams ieslēgt gaismu, nomazgāties dušā vai iztīrīt zobus. Kāpēc? Elektrība, gāze un ūdens ir komunālie pakalpojumi, ko nodrošina milzīgas datorsistēmas. Tad jūs saģērbtos un dotos ārā uz savu automašīnu. Ja vien nebūtu ražots pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, automobilis neiedarbotos. Lielāko daļu automašīnu mūsdienās vada kontroliera apgabala tīkls (būtībā borta dators). Sabiedriskais transports nebūtu iespējams tā paša iemesla dēļ. Pat ja jūsu automašīna būtu iedarbināma, satiksme būtu murgs – ar nedarbojošamies luksoforiem, bez GPS sistēmas ierīcēm, kas ziņo par aktuālo satiksmi un tās apgrūtinājumiem. Visbeidzot prātīgāk šķistu iet uz darbu kājām.
Pēc īsāka vai garāka gājiena uz darbavietu tur sastaptos ar nākamajiem izaicinājumiem. Tehnoloģijas, kas palīdz ikdienas dzīvē, būtu pazudušas. Jūs apsvērtu iespēju kārtot darījumus pa pastu, ja vien tas joprojām darbotos, taču, visticamāk, paietu pārāk ilgs laiks, lai vēlamā korespondence nonāktu iecerētajā galamērķī. Tā kā arī ledusskapis un visa virtuves iekārta ir daļa no tehnoloģijām, tad pusdienās būtu jāapēd tas, kad vēl palicis nesabojājies.
Vakariņas būtu kas līdzīgs vasaras kempingam. Ierastā vakara atpūta pie TV būtu jāaizvieto ar ko citu.
Vakara izklaide aprobežotos ar lasīšanu sveču gaismā vai akustiskā instrumenta spēlēšanu. Lai cik romantiski izskatās filmas par seniem laikiem, kad visas šīs mūsdienīgās ierīces un ar tiem līdzi nākošie izaicinājumi neeksistēja, pie šādas realitātes visdrīzāk gandrīz katrs secinātu, ka nekad vairs nevēlētos pavadīt dienu bez tehnoloģiju dotajām iespējām.
Teikt, ka mūsu sabiedrība bez tehnoloģijām dienas laikā piedzīvotu lejupslīdi, ir nepietiekami. Bez tehnoloģijām sabiedrība regresētu vismaz par 50 gadiem. Pasaulē, kurā nav viedtālruņu vai datoru, saziņa būtu citāda un sarežģītāka. Īsziņu vai e-pasta sūtīšanas vietā cilvēki paļautos uz klātienes sarunām, vēstulēm un fiksētajiem tālruņiem. Lai arī tas izklausās romantiski, mierpilnāk, tomēr tam būtu savi mīnusi. Šodienas pasaulē grūti iedomāties, ka ceļotu uz Čikāgu vai Santjago no Cēsīm tikai tāpēc, ka vēlētos aprunāties ar tur mītošajiem radiem vai draugiem. Lai gan tradicionālie saziņas līdzekļi var veicināt dziļākas cilvēku saiknes, tie varētu padarīt saziņu lēnāku un mazāk ērtu.
Bez automašīnām, lidmašīnām vai vilcieniem cilvēkiem būtu jāpaļaujas uz velosipēdiem, iešanu kājām vai transportu, kur izmantots dzīvnieka vilcējspēks. Tas varētu novest ne tikai pie lēnāka dzīves tempa, bet arī radīt grūtības ceļot lielos attālumos vai piekļūt attāliem apgabaliem. Tirdzniecība un komerciālie pasākumi būtu ierobežoti, ietekmējot ekonomiku un cilvēku piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Te gan atkal jādomā – tam noteikti būtu arī daudz plusu. Bet arī ēnas pušu netrūktu – esam taču pieraduši, ka varam dabūt visu ātri un samērā viegli.
Daudzi zaudētu izglītības iespēju. Tiešsaistes mācību platformu un digitālo resursu vietā studenti paļautos uz grāmatām, tāfelēm un klātienes mācībām. Lai gan joprojām izmantojam grāmatas un tāfeli, daudzos izglītības veidos, piemēram, pieaugušo izglītībā, to izmantošana samazinās. Pateicoties tehnoloģijām, ir tiešsaistes nodarbības, un tās var izmantot arī ierakstā, ja konkrētajā mācību laikā nav iespējams pievienoties. Tur slēpjas tehnoloģiju spēks.
Ļoti būtiska ir medicīna, ārstniecība. Bez modernām medicīnas iekārtām un procedūrām slimību un traumu ārstēšana būtu daudzkārt sarežģītāka un, pieļauju, ne vienā vien gadījumā pat neiespējama. Cilvēki paļautos uz tradicionāliem līdzekļiem un dabiskām dziedināšanas metodēm, bet smagu un sarežģītu slimību un traumu gadījumos ar tām nepietiktu. Kā ārstēs smagi slimu cilvēku? Iedomājieties, kā, piemēram, par insulta vai astmas pacientu rūpējās mūsu priekšteču laikos…
Tehnoloģiju trūkums negatīvi ietekmētu arī izklaidi un brīvā laika aktivitātes. Ja nebūtu televīzijas vai straumēšanas pakalpojumu, cilvēkiem būtu vēl vairāk jāatgriežas pie senākām nodarbēm, piemēram, lasīšanas, stāstu stāstīšanas, pastaigām un pārgājieniem, sportiskām spēlēm. No tām gan nekas nav pazudis, taču tehnoloģiju klātbūtne padara tās pilnvērtīgākas. Lai gan tradicionālās aktivitātes varētu veicināt radošumu un iztēli, tās varētu arī novest pie garlaicības un sociālās izolācijas. No otras puses, tieši brīvā laika nodarbes būtu tas, kur iztikt bez tehnoloģijām. Ja viedierīces atņemtu mazāk laika, cilvēki varētu būt vairāk klātesoši un apzinīgāki savā ikdienas dzīvē. Ļaudis varētu pavadīt vairāk laika ar ģimeni un draugiem, nodarboties ar hobijiem un novērtēt dabas skaistumu.
Sabiedrība bez tehnoloģijām varētu būt ilgtspējīgāka. Bez atkarības no fosilā kurināmā un elektroniskajām ierīcēm vides degradācija krietni vien samazinātos. Cilvēki varētu pieņemt vienkāršāku dzīvesveidu ar mazāku patēriņu un atkritumiem, kas nākamajām paaudzēm nodrošinātu zaļāku, veselīgāku planētu. Noslēgumā jāsaka, ka pasaules iztēlošanās bez tehnoloģijām liek mums pārskatīt savu dzīvesveidu. Domāt, kā nepakļaut tām pilnībā savu ikdienu, veidojot iespējas dziļākām cilvēciskām saiknēm, lēnākam dzīves tempam un ilgtspējīgākai nākotnei. Varbūt šādā pasaulē mēs no jauna atklātu vienkāršības vērtību un to, cik svarīgi ir dzīvot harmonijā ar dabu, un to, kā pasaule varētu būt daudz mierīgāka.
Kā rāda pieejamie dati, tad pasaulē 4,66 miljardi cilvēku izmanto internetu un gūst no tā milzīgu labumu (protams, nerunāsim arī par visu slikto, ko tas nes).
