Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Divas stundas

Jānis Gabrāns
15:38
03.01.2024
90

Vienā gadā ir 8760 stundu, un vienmēr kāda paliek spilgtākā atmiņā, aizķeras emociju virpuļos. Atskatoties uz aizejošo gadu, man tādas ir divas, un grūti izvēlēties, kura svarīgāka. Jo katra atstājusi īpaši emocionālus un tomēr atšķirīgus nospiedumus.

Pirmā stunda ir no 2.jūlija, no Dziesmu svētku gājiena. Liels bija pārsteigums, kad mani un sievu Ivetu uzaicināja būt kā vieniem no svētku gājiena uzsaucējiem. Kas tāds droši vien notiek reizi mūžā. Lai arī būšana uz skatuves mums nav sveša, šoreiz satraukums bija krietni lielāks, jo būt daļai no Dziesmusvētku 150. jubilejas gājiena nav joka lieta. Patiesībā tikai pēc tam, kad mūsu pienākums bija beidzies, tikai mājupceļā, sapratām, kam esam bijuši klātesoši. Savu īpašu pieskaņu deva tas, ka mums bija uzticēts uzsaukt diasporas kolektīvus, bet, dodoties uz gājienu, tramvajā gluži nejauši iepazināmies ar svētku dalībniekiem no Austrālijas. Viņu stāsts īpaši ļāva izprast notikuma svarīgumu diasporai, un liels bija prieks, ka varējām šai ģimenei īpaši uzsaukt no mūsu improvizētās skatuves.

Emocijas, ko ieguvām no dalībnieku simtiem, tūkstošiem, kuri šīs stundas laikā pagāja garām, atbildot uz mūsu uzsaukumu, bija neaprakstāmas. Arī tagad to grūti noformulēt vārdos, var tikai teikt, ka tā stunda bija kā pieskaršanās kaut kam lielam. Sajust šo latviskuma koncentrātu,    tautas garīguma spēku, kas platā straumē plūda visapkārt, bija fantastiski.

Aktīvā stunda, kad bijām nemitīgā saziņā ar gājiena dalībniekiem, nevis iztukšoja, bet ar katru mirkli uzlādēja, un vēl ilgi pēc tam šīs emocijas nespēja norimt. Apskatot fotogrāfijas, sajūtas atkal uzviļņo ar jaunu sparu.

Otra stunda ir Medžugorjē, kad divatā rīta agrumā, vēl pirms saules lēkta, kāpām Dievmātes parādīšanās kalnā. Jau iepriekšējā vakarā bija vēlme tur būt, sajust vietas īpašās vibrācijas. Kad pusceļā pār pilsētu sāka skanēt baznīcas zvani, laiks, šķiet, apstājās. Tā bija kā pieskaršanās mūžībai, kad negribas mirkli laist projām. Atmiņā atausa pats pirmais Dievmātes vēstījums 1981. gada 26. jūnijā, kad viņa sešiem Medžugorjes bērniem teica: “Miers, miers, miers – un tikai miers! Mieram ir jāvalda starp Dievu un cilvēkiem un starp cilvēkiem!” Tik vienkārši un īpaši aktuāli šie vārdi ir tagad, kad pasaule ir krietni attālinājusies no miera. Kad arī mūsos ir nemiers, neziņa, ko gaidīt, šajā vietā sirdī ienāca miers, un arī šī stunda    bija kā pieskaršanās kaut kam mūžīgam, neizskaidrojamam.

Daudzas stundas šajā gadā ir pavadītas, cik daudzās strādāts, citās – baudīta atpūta, bet šīs divas paliks kā emociju, sajūtu un garīguma piepildījums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
34

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
58

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
16
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi