Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dinamisma dažādie ātrumi

Sarmīte Feldmane
07:54
22.08.2023
49

Katram laikam savi gudri, izsmalcināti vārdi un termini. Pēdējās nedēļās Latvijā tie noteikti ir dinamika un dinamisms. Uzņēmēji sauc, ka kaut kas jādara    uzņēmējdarbības dinamisma palielināšanai, bet politiķi spriež, ka jāpanāk dinamisms valdības darbā. Rezultātā valdības vadītājs demisionē un ap varas galdu iestājas apjukums, kurā vieni pārliecināti, ka viss jādara ātri, citi, ka ar apdomu, bet vēl kāds berzē rokas, sak, redzēs, kas iznāks. Šobrīd teikt- dinamisma vai vismaz dinamikas pietiek, ir vismaz nepieklājīgi. Lai arī, kā rakstīts vārdnīcās – dinamisms ir spraigums, kustīgums, mainīgums, bet dinamika -    apzīmējums mūzikas atskaņošanas skaļumam, kas tiek izmantots partitūrās, lai apzīmētu skaļuma izmaiņas.  Situācijā, kad ne vienam vien ir viedoklis, kam būt valdības vadītājam un kādām partijām veidot valdību, dinamika noteikti būs pat forte fortissimo. Vai ar dinamiku tiks panākts dinamisms, gan jau  piedzīvosim skaidrību.

Viens gan katram ir skaidrs,    lai veicinātu dinamismu, vajag gan augsni, gan barību, tad tas palielināsies, attīstīsies. Valsts ekonomikā tie ir attīstībai saprotami apstākļi un nauda. Dabā  viss ir daudz vienkāršāk un visbiežāk notiek bez cilvēku iejaukšanās.

Kad jau laiks dārzos    sākt vākt ražu, no vasaras sausuma un karstuma atmodušās, ar milzīgu sparu aug nezāles. Neko daudz tām nevajag, tikai mitrumu, piemērotu augsni un siltumu jeb  saprotamus apstākļus. Un viss notiek. Tos apturēt nevar, dinamisms palielinās. Ja kāds netic, var pavērot un pacīnīties dārzā ar    galinsogu jeb sīkziedu sīkgalvīti. Tā izplešas ne dienām, šķiet, stundām. Ar nezāli jācīnās, tā jāierobežo tagad, lai arī nākamvasar nepārņem visu dārzu. Un te katrs meklē padomu, krāj pieredzi. Gluži kā politiķi raugās, kā dara kaimiņvalstīs, kā iepriekš kļūdījās citi.

Tikai vienā dārznieku interneta forumā izlasot vairāk nekā 300 domu, padomu un pārdomu ierakstus par    sīkziedu sīkgalvīti, priekšstats rodas gan par tās ienākšanu Latvijā, gan novadu bagāto vietvārdu klāstu, tikai, kā no tās tik vaļā- gan ne. Vienīgais – gadiem ravēt, lai nākamajā vasarā būtu mazāk, bet jāsaprot, ka sēklas augsnē saglabājas, kā daži raksta, pat 20 un vairāk gadu. Tāpat ir ar gudriem padomiem, kā palielināt valdības, valsts ekonomikas dinamismu. Lai kādi tie būtu, beigās jau paliek tikai viens – jāstrādā.

Bet, kamēr politiķi velk zaļas un sarkanas līnijas, bīda savas prioritātes, kuras, protams, visas ir valsts un tautas labā, dārznieki steidz atcerēties, kā vecmāmiņas saukušas dinamisma pilno sīkziedu sīkgalvīti. Tā Latvijas nezāļu saimi papildināja kaut kad 60.gados un tika ievazāta ar kādām sēklām vai lopbarību. Pamazām sīkgalvīte pletās plašumā no dārza uz dārzu, no novada uz novadu un kā kaut kas nepieņemams arī ieguva vietējo dotos vārdus -    Staļina zāle, amerikanka, komunistene, reiganiete, amerikāniete, krievuzāle, mačalka, kolhozniece, guculene, ukrainka, krievu uts, arī interfronte un Eiropas zāle vai kaķoga… Tie vismaz ir interesanti, ja negribas domāt par valdības dinamismu.

Salna nosaldēs sīkgalvīti, un vismaz šogad tā būs uzvarēta. Vai mūsu varas vīri    un sievas    tiks galā ar valsts lietām? Ar rudens salnu kā dārzkopjiem viņiem līdzēts nebūs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi