Katra diena ir kaut kam veltīta. Dažādas organizācijas gadu gaitā ieteikušas, lai pievērstu uzmanību kādai problēmai, kam īpašam, vēsturiskiem notikumiem vai kaut ko atgādinātu. Dažas dienas ierakstītas arī kalendārā, citas ne. Starp tām, kuras kāds kaut kur piemin, ir piektdien kalendārā neierakstīta Pasaules smaida diena un Pasaules dzīvnieku diena, 10.oktobrī Starptautiskā putras diena un Pasaules garīgās veselības diena, 11.oktobrī Starptautiskā meiteņu diena un Pasaules olu diena. Savdabīgi, ka 16.oktobrī ir Starptautiskā pārtikas diena, bet 17. Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena. Šomēnes vēl vēršama uzmanība un jāatgādina par Informācijas attīstības dienu, Audiovizuālā mantojuma dienu, kā arī svinama Sievasmātes un vīramātes diena. Vēl ir arī citas, visas nemaz nevar pieminēt. Un tā tālāk līdz mēneša un gada beigām. Tad atkal viss sākas no jauna.
Šodien ir Starptautiskā senioru diena. To nu gan reti kurš nezina. Daudzviet notiek pasākumi, seniori svin un priecājas. Un jaunums. Nu, vismaz agrāk nebija dzirdēts, ka pie sevis simts pensionārus aicinātu Saeimas priekšsēdētāja. Vakar seniori, Pensionāru federācijas biedri, augstajā namā ne tikai parunājās ar dažiem ministriem, bet arī strādāja Sociālajā, Veselības un Digitālās pratības komisijā. Pēc diskusijām ar ministriem tika pieņemta rezolūcija, kuru iesniedza Saeimas priekšsēdētājai.
Droši vien tiem simts bija interesanti, bet Saeimai un ministriem laba reklāma. Gluži tāpat kā skolēniem, viesojoties Saeimā un sajūtot augstā nama gaisotni.
Tikmēr Ministru prezidente tikšanās reizē parlamentā slavēja seniorus, jo viņi ir aktīvi, līdzdarbojas, ir piemērs citām paaudzēm. Premjerministre klāstīja, kas labs izdarīts, lai pensionāriem dzīve kļūtu labāka.
Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča gan labbūtības eiforiju piezemē, Latvijas Radio sakot: “Iespējams, cienījamie politiķi ir piemirsuši, ka mums dzīvē ir divas drošības – ārējā un iekšējā. Tas, ka par valsts ārējo drošību domājam daudz un pamatīgi, protams, ir pareizi, bet uzskatām, ka daudz vairāk ir jādomā par iekšējo drošību – par to, kā cilvēki dzīvo, kā viņiem iztikt.” Viņa arī atgādināja, ka Latvijā vairāk nekā 60 000 pensionāru turpina strādāt, turklāt ne visi to dara, lai izklaidētos un būtu darba tirgū, bet arī lai izdzīvotu un iztiktu.
Tā, lūk, īpašās Starptautiskās senioru dienas noskaņās vieni audzē reitingus – tiekas, sarunājas, uzklausa, skaidro, kaut ko arī apso- la – , bet otri vienkārši atgādina par reālo dzīvi. Tāds jau arī ir šo dienu, ierakstītu vai neierakstītu mūsu kalendārā, uzdevums – vērst uzmanību, atgādināt. Un tā ik gadu. Varbūt kāds sadzirdēs, varbūt vēl izdosies piedzīvot kādas pozitīvas pārmaiņas.
Bet līdztekus ikdienas problēmām, plānajam maciņam lielākajai daļai pensionāru Senioru diena ir satikšanās reize. Un viņiem maz interesē, kā šo kalendārā ierakstīto notikumu izmanto politiķi. Tie, kuri vienmēr gatavojas vēlēšanām.
Komentāri