Latvijas Amatniecības kameras prezidents
Daudzos pasaules reģionos koka māja ir vissenākais cilvēku mājoklis. Mēs vairs nevaram precīzi atšifrēt koka mājokļu sākotni, bet mums ir dota brīnišķīga iespēja pētīt to attīstību un pilnveidi gan savā zemē, gan pasaulē.
Esmu organizējis visas četras starptautiskās konferences Latvijā par guļbūvju un koka konstrukciju būvniecību. 2005. gadā tajā piedalījās 14 valstu pārstāvji, šogad – desmit valstu speciālisti. Eiropas valstīs konferences par koka konstrukciju būvniecību vispār nav bijušas. Šīs nozares karoga turētājs Eiropā ir Latvija, kur tās par nepieciešamām atzinušas Latvijas Amatniecības kameras namdaru biedrība un Rīgas Tehniskā universitāte, kur jau desmit gadus pastāv koka dizaina specialitāte.
Konferenču galvenais simbols ir mājas filozofija – cik lielai vai mazai tai jābūt, no kādiem baļķiem – mizotiem, pulētiem vai krāsotiem – tā būvējama. Šīs nianses attiecas uz ēkas lietotāju. Daudzi no mums ir sapratuši, ka mājas lielumam nav galvenā vērtība, vērtība ir materiāls, no kā tā tiek celta. Jāatzīst arī, ka koka mājas celtniecība ir riskanta, ja šajā jomā nav sertificētu speciālistu.
Koka mājas iedalās divās grupās – ir rūpnieciski ražotās un tās, kas būvētas amatnieka rokām. Šie divi māju celšanas veidi pašlaik konkurē gan tirgū, gan mājas filozofijā. Mājas tirgus vērtība neatspoguļo tās faktisko vērtību. Kastītes ar mākslīgo, piespiedu ventilāciju un siltināšanu tālu stāv no tās kvalitātes, kas iespējama no koka celtā mājā. Reklāma savu ir padarījusi, un cilvēki pat nedomājot izvēlas ciemata mājas, kurās viņus pēc tam gaida milzum daudz problēmu. Jauno māju projekti ir ļoti eleganti, bet ja vērtējam sadzīviski, tad tajās nevar atrast vietu, kur nolikt skapi. Vēl pastāv tīra gaisa un ainavas problēmas. To jācenšas salīmeņot, veidojot ekoloģiskas mājas. Protams, pilsētā guļbūve tradicionālā izpratnē neder. Tādēļ Rīgas Tehniskā universitāte izstrādā jaunu projektu, lai arī pilsētā veidotu modernas koka mājas. Izmantojot par pamatu jaunās celtniecības metodes, bet ņemot koka materiālu, gribam radīt Rīgas vai Latvijas māju, kas kvalitātes ziņā būtu līdzvērtīga guļbūvei.
Vērtējot „Amatciema” guļbūves celtniecību, pirmām kārtām šim darbam te ir fantastiska vide – kā mazajos Alpos. Ja šīs mājas noliktu līdzenumā, tās šķistu garlaicīgas. Te vide pati pasaka priekšā, kur būvēt. Kaut gan jāatzīst, ka šeit zemei pāri tiek nodarīts daudz. Pastāv uzskats, ka, ceļot māju, to vajadzētu likt ne-vis uz pamatiem, bet uz pāļiem. Tas nozīmē, ka mājas pamatos nevajadzētu gāzt betona masas. Senos laikos klēts sēdēja uz akmeņiem. Gaiss cirkulē un neļauj pūt grīdai.
Neviena vate, kas ielikta starp baļķiem, nevar konkurēt ar sūnām, ko kādreiz izmantoja guļbūvju celtniecībā. Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti izdomājuši, ka sūnas varētu pildīt kokvilnas vai lina caurulēs, lai tās darba procesā neaizpūstu vējš un labāk saglabātos.
Tie, kuri domā par savu un bērnu veselību, grib dzīvot no koka celtās mājās. Tas svarīgi arī tāpēc, ka kokam ir faktūra. Tā liek darboties redzes receptoriem. Gludi nokrāsotas sienas tiem liek atmirt, jo cilvēka zemapziņā ļoti spēcīgi strādā redze, kas reaģē uz izmaiņām. Jaunās mājas ar savu sterilitāti veicina redzes receptoru atmiršanu un kavē domāšanu. Vienkāršojot dzīves fonu, atmirst fizioloģija un psiholoģija. Mēs vienmēr sakām: ”Neēd par daudz, neēd karstu, neklausies skaļu mūziku”, bet nekad nesakām, lai neskatāmies uz vienveidību. Nelaime tā, ka mūsdienās celtās mājas kļuvušas vienkrāsainas un vienveidīgas, savukārt bērnu rotaļlietas kļuvušas pārāk krāsainas. Īsti koka mājokļi ir ļoti vienkārši, tieši tur slēpjas to pievilcīgums, jo tajos nav nekā lieka. Dabiskais sēž cilvēka zemapziņā. Vajag tikai to ieraudzīt! Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri