Visierastākā reakcija, ieraugot sev līdzās cilvēku ar citu ādas krāsu, ir bailes un neziņa. Sabiedrībā
izveidojušies dažādi stereotipi, un mēs vēlamies tos lauzt. Vēlamies parādīt, ka Latvijā ir pat daži “Afrolat” biedri, kuri te dzīvo jau 15 gadus. Viņi ir likuma paklausīgi un sniedz savu labumu Latvijas sabiedrībā. Tie ir visnotaļ jauki cilvēki, un mēs vēlamies, lai mums tiek dota iespēja sevi pierādīt.
“Afrolat”organizē ļoti daudzus pasākumus, lai cilvēkiem dotu iespēju ar mums, mūsu kultūru un tradīcijām iepazīties. Viens no šādiem pasākumiem notika “Zvannieku” mājās, jo saprotu, ka Skujenes pagastā vai Cēsu rajonā kopumā cilvēkiem nav daudz iespēju to izdarīt. Te somāliešu bērni ir pirmie afrikāņu izcelsmes, kuri iet vietējā skolā. Saprotu, ka daudziem tas var likties jocīgi vai pat radīt bailes, bet mēs pie tā nevaram palikt un vienkārši neko nedarīt. Cilvēkiem ir jākļūst atklātākiem, atvērtākiem. Tāpēc arī
“Zvannieku mājās” mūsu pasākumu sauc “Atver savu sirdi dažādībai un viesmīlībai”.
Protams, ir arī nopietnākas lietas, piemēram, rasistiskie uzbrukumi, ar ko pats esmu saskāries. Tie notiek arvien biežāk un biežāk. Un ļoti žēl, ka dažkārt varas iestādes neuzskata par vajadzīgu mums palīdzēt. Gadās, ka to neuztver kā nopietnu noziegumu. Ja kāds no sabiedrības ir gatavs uzbrukt otram tikai tāpēc, ka viņam ir citāda ādas krāsa, tas nozīmē, ka viņi patiesībā ir gatavi uzbrukt jebkuram. Tikai vajadzīgs kāds iemesls. Runājot par rasistiskajiem uzbrukumiem, gribu teikt, ka tie kļūst arvien organizētāki. Tā varbūt ir mode, jauniešiem nav ko darīt. Bet jāsaprot, ka dzīvojam pasaulē, kas attīstās, kas kļūst atvērtāka, kur cilvēki aizvien vairāk ceļo. Latvijai, esot Eiropas Savienībā, jārēķinās, ka ne tikai latvieši brauks dzīvot uz citām zemēm, bet arī te daudzi ieceļos, apmetīsies varbūt pat uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to sabiedrībai jābūt tam gatavai, taču izskatās, ka neviens neko nedara, lai mūsu domāšana attīstītos līdzi laikam.
Pats Latvijā dzīvoju jau 14 gadus. Varu teikt, ka pirms desmit gadiem man bija vieglāk, jo biju vienkārši students. Neuzskatīju sevi par Latvijas iedzīvotāju. Bet, dzīvojot šeit pastāvīgi un uzskatot, ka Latvija ir manas mājas, ir kļuvis grūtāk. Nevaru pateikt, kāpēc tas tā ir. Latvijā ir ļoti daudz jauku cilvēku, kas ir kļuvuši par mūsu draugiem. Un vienīgais, ko mēs varam darīt – šos jaukos cilvēkus pulcēt kopā, lai viņi izrādītu savu solidaritāti. Mūsu organizācijā patlaban ir iestājušies ļoti daudzi cilvēki, kuri ir gatavi ziedot savu laiku, lai izglītotu sabiedrību. Tādi, kuriem nepatīk tas, kas notiek apkārt, kuri vēlas kaut ko darīt, lai sabiedrība kļūtu pozitīvi domājoša. “Afrolat” pūliņi galvenokārt ir vērsti uz to, lai sabiedrībā veidotu savstarpēju sapratni starp visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes. Pierakstījusi Liene Lote Sīle
Komentāri