Tika skaidrots, ka partiju ir daudz, bet joprojām dzirdams, ka nav par ko balsot. Tā izteicās arī vairāki sanāksmes dalībnieki. Jaunā partija veidota, lai vecajiem ļaudīm, atstumtajiem, aizmirstajiem nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Tieši vecā paaudze var veidot pareizu attieksmi pret savu valsti, tautu, zemi. Jaunajiem nereti tās nav lielas vērtības. Kas notiek ar Latvijas zemi, skaidri redzams.
Jāmaina Pensiju likums. Jāpalielina minimālā pensija. Iecere esot trīs gados līdz 150 latiem. Kur šim nolūkam ņemt naudu? Jaunajā partijā ir daudz valstī pazīstamu ekonomistu, augstskolu pasniedzēji, profesori. Ar viņiem varētu nokomplektēt pat vairākas ekonomikas ministrijas. Viņi aprēķinājuši, kur naudu ņemt. Ar ienākuma nodokli jāapliek dividendes, kas dažam īpašniekam gadā ir ne tikai daži tūkstoši, bet vairāki desmiti un pat simti tūkstoši latu. Jāpaplašina nodokļu iekasēšanas bāze. Sociālo nodokli jāliek maksāt no visiem ienākumiem, arī bezgala lielajiem, no pirmā līdz pēdējam latam. Valstī jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis. Vairākas partijas pašlaik runā par ienākuma nodokļa pazemināšanu visiem. Taču pensionāru un senioru partija izvirza pretpriekšlikumu – ļaudīm ar nelieliem ienākumiem šo nodokli samazināt, ar lieliem – palielināt.
Jaunā partija iestājas par ražošanas attīstību. Jāatsakās no kaitīgās prakses, ka Saeima un valdība neiejaucas ekonomikas regulēšanā. Tas jādara, tikai tad valstī attīstīsies rūpniecības nozares, kam nepieciešams liels intelektuālais potenciāls un maz izejvielu.
Jāmaina pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums, kas nosaka, ka balsošana notiek par partijām. Līdz ar to ievēlētie deputāti visā pilnvaru laikā ir bezgala tālu no tautas, no vēlētājiem un tiem neatskaitās. Vismaz daļa deputātu jāievēl vēlēšanu apgabalos. Tiem jābūt atbildīgiem vēlētāju priekšā, lai viņi vajadzības gadījumā deputātus varētu atsaukt. Pašreizējais Vēlēšanu likums novedis pie tā, ka par ministriem liek politiķus, ne profesionāļus. Kamēr šāda prakse turpināsies, augšupejas nebūs vai tā būs lēna. Jebkuram nākamajam premjeram valdība jāveido no profesionāļiem neatkarīgi no to partijiskās piederības.
Tika runāts par dārgo apkuri, īpaši dažās pilsētās, arī Cēsīs. Rīgas viesi lēsa iespējamos risinājuma variantus, ja Saeimā tiktu ievēlēti šīs partijas deputāti.
Kāds pensionārs jautāja, vai tādā mazā valstī kā Latvija nepietiekot ar vienu ārlietu ministru, mums taču esot divi. Un tad tika runāts, ka pirmais ārlietu ministrs laikam slikti pilda savus pienākumus, ja viņam talkā jāiet Valsts prezidentei ārlietu ministra darba veikšanā.
Izskanēja pārmetumi, ka jaunās partijas pārstāvji atkal daudz ko sola, ja viņus ievēlēs Saeimā. Atbilde bija apmēram šāda: “Pārmet tiem, kuri sola, bet tiem, kuri nekā nesola, saka, ka viņus neesot vērts ievēlēt.” Kā tad būtu jārīkojas?
Dzīvīgumu sanāksmes nobeiguma daļā radīja Aivara Lapšāna uzstā-šanās. Viņa galvenie temati – cilvēku pazemošana Latvijā un bezatbildīgā “Druvas” redakcija.
Daudzu cilvēku beztiesība Latvijā labi zināma. Atliek tikai līdzi just vecajiem ļaudīm, pensionāriem. Norvēģijā vecie ļaudis ir godā turēti, tāpēc arī valsts ir bagāta, ekonomiski spēcīga. Nav iespējama augšupeja valstī, kur tik necienīgi izturas pret vecajiem ļaudīm, kā tas notiek Latvijā. “Nebūs nekā, nebūs, nebūs,” uzsvēra A. Lapšāns. Daudzi no Latvijas braucot strādāt uz citām valstīm galvenokārt tāpēc, ka viņi te jūtas pazemoti. Bēg arī no tā stresa, kādā te jādzīvo. Aizbrauc, lai tur dzīvotu daudz mierīgāk.
Ko “Druvas” žurnālisti un arī viņu vadītājs Rudzītis zinot no dzīves. Vai zina, kā govis tiek slauktas, kā dzīvo lauku cilvēki. Visi Latvijas žurnālisti esot nekompetenti. “Druva” esot pirmā atbildīgā par visām traģēdijām rajonā, par pašnāvībām, jo maz raksta par to, kā cilvēki te dzīvo, kā viņus te pazemo. Kritiskus rakstus “Druva” reizēm nepublicējot. Tiesa, A. Lapšāns uzsvēra, ka rajona laikrakstā strādā spēcīga žurnālistu komanda. Un arī to, ka Rudzītis esot pietiekami godīgs, lai neatļautos tādus cirkus laikrakstā, kādus viņš varētu darīt.
Sanāksmē izveidoja Pensionāru un senioru partijas Cēsu nodaļu. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Imantu Krūmiņu.
Komentāri