Ja manas tālās bērnības laikos pie lielākā vasaras garduma zemenēm tikām labi ja jūnija beigās, pēdējā desmitgadē gardās ogas, pateicoties zemeņu audzēšanai siltumnīcās, liekam uz zoba jau jūnija sākumā. Ak, nē! Faktiski jau gandrīz visas sezonas laikā lielveikalu ķēdes kārdina ar mazās kastītēs fasētām zemenēm. Tās no tālajām siltajām zemēm atceļo ja ne izteikti garšīgas, tad pieņemami glītas. Mani vecāki neko nezināja arī par ogu saldēšanu, tāpat nebija īpašā ievārījuma cukura, tādēļ zemenes ziemā varēja baudīt vien parastajā cukurā krietni saldinātā ievārījumā.
Jāatzīst, zemenes ir visai kaprīza kultūra. Paviršību vai nelabvēlību tās necieš ne no cilvēka, ne dabas apstākļiem. Jāsakrīt visām lietām un jābūt lielai pieredzei, lai kārotie augļi būtu gan gardi, gan izskatīgi, gan pietiekami ražīgi. Taču pūles ir to vērtas, jo zemenes ir ne vien garšīgas un smaržīgas, arī ļoti vērtīgas veselības uzturēšanai. Uztura speciāliste Lizete Māldere atgādinājusi, ka “zemenes ir gardas un C vitamīna bagātas ogas, kas maigi atsvaidzina un palīdz cīnīties ar nogurumu, nespēku un sliktu garastāvokli”. Tomēr viņa brīdina, ka “ar zemeņu ēšanu nevajag pārspīlēt, jo dienā ir pieļaujams apēst aptuveni 2–3 porcijas augļu. Tos ieteicams izvēlēties pēc iespējas dažādākus gan krāsu, gan uzturvielu ziņā. Tieši tāpēc dienā būtu ieteicams apēst tikai vienu sauju zemeņu, tas ir, ap 200 g, un atstāt iespēju nogaršot vēl kādu nektarīnu un svaigu plūmi”.
Pavisam “svaigs” ir Rostokas Universitātes Medicīnas centra zinātnieku sadarbībā ar “Biovis Diagnostik” nesen veiktais pētījums, par ko stāsta ieraksts “nra.lv” portālā. Pētījums atklājis “negaidītas zemeņu labvēlīgās īpašības vecāka gadagājuma cilvēkiem. Eksperimenta ietvaros 69 dalībnieki vecākajā vecuma grupā 10 nedēļas ievēroja īpašu diētu, tostarp dažādu daudzumu svaigu un liofilizētu (aukstumā žāvētu – aut.) zemeņu. Zinātnieki atzīmēja, ka rādītāju uzlabojums bija visievērojamākais grupās, kas patērēja maksimālo ogu daudzumu, ziņo TengriLife. Zemenes palielināja mikroorganismu daudzveidību zarnās, kā arī veicināja baktēriju augšanu, kas ir atbildīgas par īsās ķēdes taukskābju (SCFA) ražošanu. Šiem savienojumiem piemīt pretiekaisuma un daudzas citas priekšrocības veselībai, tostarp palīdz uzturēt normālu gremošanu un vielmaiņu”.
Laikam jau par zemeņu vērtīgajām īpašībām zina vai nojauš arī dzīvnieku pasaulē. Kas tik cilvēkam nav jāizdomā, lai ogas pasargātu no putniem, vardēm, pelēm un sazin vien kādiem vēl to kārotājiem! Lielajās plantācijās kaut kas jau paliek arī pāri, domāju, arī siltumnīcās zemenes ir vairāk pasargātas no nevēlamajiem “lasītājiem”, bet mazo piemājas dobīšu īpašniekiem var nākties samierināties ar pāris sauju atlīdzību par lielajām pūlēm – laikā iestādīt (ne par biezu, ne par retu), laikā izravēt, pareizi mēslot, neļaut izkalst, bēdāties par lietavām un saules trūkumu, pasargāt no kaitēkļiem, zagļiem utt.
Šajā sezonā zemeņu audzētāji Latvijā īpaši bēdīgi, jo zemenes uz lauka vienkārši sapūst. Zemeņu sezona būšot visai īsa. Aši uz tirgu!
Komentāri