Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Arodbiedrība ir kā skabarga

Druva
00:00
24.02.2007
19

neatkarīgās policistu arodbiedrības Cēsu komitejas priekšsēdētājs

Mūsu arodbiedrībai 10. februārī palika gads. Šomēnes kaimiņpilsētu pārstāvji devās izbraukumos uz citām policijas pārvaldēm un secināja, ka darbinieki daudzus jautājumus nepārzina. Nezina arī, ko dara arodbiedrības. Šajos izbraukumos policijas darbinieki uzdevuši daudz jautājumu. Viedokļi par arodbiedrības nepieciešamību ir dažādi. Reāli mēs, policijas darbinieki, dažkārt esam neziņā par normatīvajiem dokumentiem, likumiem, kas attiecas tieši uz mums. Neziņa bieži ir arī par sociālo garantiju izmantošanu. Policisti ir vienisprātis, ka daži ir zinoši, citi ne, oficiāli informāciju ne vienmēr katrs māk iegūt. Arodbiedrība ir kā starpnieks, kas cenšas visus jauninājumus likumdošanā darīt zināmus darbiniekam jau to izstrādes brīdī.

Skaidrs, ka likums “Par policiju” un vēl daži likumi pilnībā netiek izpildīti. Ja būtu tāda prakse, ka par to, kas netiek ievērots, varētu tiesāties ar valsti, policisti šādu tiesas prāvu uzvarētu. Visu laiku tiek runāts par darba vidi, rezultātu nav, jo nav, kas rūpējas par darba vidi. Tas ikdienā ir svarīgi. Arī es painteresējos par policistu darba vidi un sastapos ar vadības nelielu pretestību. Uzskatu, lai prasītu labus darba rezultātus, jāvalda sapratnei ar darbinieku. Arodbiedrība šim aspektam piešķir ļoti lielu lomu. Arī augtākajai policijas vadībai jāsaprot cilvēks. Lai izvirzītu uzdevumu, vispirms jārada apstākļi tā veiksmīgai izpildei. Cik ilgu laiku rajona policijas pārvaldes darbinieki brauca ar vecu “Žiguli”. Kauns, kad ierodies ar tādu notikuma vietā. Labi, ka vismaz tagad beidzot nomainījies policijas autoparks.

Policisti kopumā vairs nav kā nekontrolējams aitu bars. Ir tāds teiciens, ka labs suns no ganībām visas aitas atvedīs mājās, nepazaudējot nevienu.

Uzskatu, ka pašreiz valda uzskats: “Negribi strādāt, ej meklēt labākus darba lauciņus!” Saprotu, mums bija grūti, kad vēl nebija algas pielikuma. Taču ne vienu vien darbinieku varēja atrunāt no promiešanas, ar viņu vienkārši parunājoties. Te parādās cilvēciskā attieksme. Runājam par materiālo – algas pielikumu, bet aizmirstam, ka policijas darbinieks ir tāds pats cilvēks kā apkārtējie, dažkārt ar savām vājībām, kuras darbā, protams, nekad nedrīkst izrādīt. Ja kādam darbiniekam būtu pateikts skaidri par gaidāmo algas pielikumu, arī saglabātos kāda štata vienība ne tikai uz papīra. Cerībām jānāk no vadības puses.

Zinām Administratīvo pārkāpumu un Kriminālprocesa likumu, bet nereti nezinām virkni citu svarīgu jautājumu. Solījumi par algas pielikumu bija jau iepriekšējos gados, nedaudz arī pie algas pielika. Solīja, ka būs vairāk. Kopš 1. janvāra materiālajā ziņā ir liels panākums. Vidēji algas palielinājums ir simts latu uz rokas, bet ne visu kategoriju darbiniekiem šis pieaugums ir vienāds. Tas ir vidējais pieaugums, citiem klāt nākuši 70 lati. Atalgojumu nosaka, ņemot vērā ieņemamo amatu, nostrādātos gadus, slodzi. Uzskatu, ka izmeklētājam jābūt cilvēkam ar augstām profesionālajām spējām. Tāpēc, salīdzinot ar prokuratūras darbiniekiem, kuri saņem ievērojami vairāk, manuprāt, nav godīgi. Izmeklētājam ir liela atbildība, bet atšķirība ar prokuratūru atalgojumā ir būtiska.

Valdība gan sola perspektīvā palielināt policijas darbinieku algas. Kurš atnācis pirmoreiz strādāt policijā, viņam jāzina garantijas. Tagad jaunais darbinieks saņem līdz 300 latiem uz rokas.

Piemēram, Vecpiebalgas iecirknī, kur paredzētas deviņas štata vienības, policisti strādā trijatā. Protams, ka ir virsstundas, jo citādāk pastrādāt nevar. Taču valsts reāli nespēj samaksāt par virsstundām. Ministru kabinets noteicis, ka par virsstundām jāmaksā, bet arodbiedrībai ir jārunā, kāpēc par virsstundām netiek samaksāts. Tas ir jautājums par sociālajām garantijām. Mēģinu veidot kolektīva garu, aprunāties ar cilvēkiem, lai mēs justos vienotāki. Arodbiedrība visā pasaulē ir kā skabarga.

Izveidoti visādi biroji. Vai bija vajadzība parastajā policijas pārvaldē veidot šādas struktūras, kur aizplūst darba algas līdzekļi? Ir tik daudz priekšnieku. Domājam, kā samazināt administratīvo aparātu, bet reāli nekā.

Daudzi policisti – tēvi izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu. Materiāli tas ir izdevīgāk.

Labklājības ministrija iecerējusi policistiem palielināt pensionēšanās vecumu līdz 57 gadiem. Daudzi policisti domā, ja pieņems šo lēmumu, tad ies projām no darba. Uzklausījusi Diāna Kaupe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi