Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Arī nedarīšana ir rīcība

Druva
23:00
10.07.2007
20

Tautas nobalsošanā par drošības likumu grozījumiem pietrūka aptuveni 120 000 balsu, lai referendums būtu noticis. ”Druva” jautāja sociālantropologam Robertam Ķīlim, vai sabiedrība kopumā ir gatava referendumos izteikt savu viedokli un šādā veidā līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.

R.Ķīlis norāda – aplami uzskatīt, ka Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji ir kūtri un nepiedalās svarīgu lēmumu pieņemšanā: ”Aktīva nostāja var būt arī, neko nedarot, nepiedaloties un atsakoties. Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tika veikti pētījumi par to, vai cilvēki to vēlas vai ne. Tikai puse teica, ka vēlas, pārējie norādīja, ka nezina. No tā tika izdarīts pilnīgi nepareizs secinājums, ka tiem, kuri ”nezina”, nav informācijas, bet tas nav viens un tas pats.”

Sociālantropologs atzīst, ka ir sarežģīti izvērtēt, cik no tiem cilvēkiem, kuri teorētiski varēja iet balsot, bet neaizgāja, ir aktīvi un cik ir pasīvi: ”Ir grūti pateikt, ka vairāk nekā miljons balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju ir pasīvi. Vērtēju, ka liela daļa apzināti neaizgāja uz nobalsošanu, domājot, ka šī nav piemērotākā reize, lai šādā veidā izteiktu viedokli. Nevēlos sacīt, ka ir labi, ja tik maz cilvēku aizgāja nobalsot, taču uzskatu – nevajadzētu teikt, ka tas ir slikti un ka tas noticis tādēļ, ka neviens neko negrib darīt.”

R. Ķīlis uzskata, ka cilvēki ir gatavi referendumiem, tomēr ne pilnībā. Nepieciešama pieredze. Ņemot vērā šo nobalsošanu, ir jāpārdomā vairāki aspekti, kas varētu ietekmēt līdzdalības līmeni.

”Pirmām kārtām referendumam nebija kampaņas. Cilvēki ir ļoti aizņemti, un domāt, ka liels skaits iedzīvotāju aktīvi sekos politiskajiem procesiem, manuprāt, ir naivums. Tiem, kuri bija ieinteresēti, lai referendums notiek, vajadzēja papūlēties skaidrot un sniegt informāciju.”

R. Ķīlis izvirza vēl vienu būtisku aspektu šī referenduma kontekstā. Viņaprāt, tautas nobalsošanai noformulētie jautājumi bija pārāk sarežģīti, līdz ar to cilvēkiem nebija izprotams, kādā veidā viņiem paust savu pozīciju.

Sociālantropologs turklāt – nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotājiem trūktu izglītības vai ka sabiedrība nebūtu pietiekami attīstījusies: ”Pieņemu, ka līdz ar praksi rīkot referendumus nāks arī izpratne un spējas to darīt efektīvāk.”

R. Ķīlis apšauba arī, ka zemo aktivitāti skaidro ar sabiedrības postkomunistisko raksturu. Lai gan vēl nav pieejama informācija par vēlētāju vecuma struktūru, tomēr ļoti iespējams, ka aktīvākie balsotāji bija tieši vecāka gada gājuma cilvēki. Ja lielākā daļa balsstiesīgo, kuri nepiedalījās, bija jauni cilvēki, tad situāciju nebūt nevar skaidrot ar postkomunismu: ”Varētu piekrist tam, ka cilvēki neasociējas ar referenduma rezultātu, bet tas nav kūtrums. Cilvēki neredz tiešu jēgu un sasaisti referendumam ar savu dzīvi.”

R.Ķīlis norāda, ka arī citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā daļā referendumu maksimāli piedalās 20 – 40% cilvēku. Liela nozīme, kāds ir noteikts slieksnis tam, lai referendumu uzskatītu par notikušu. Latvijā tas ir augsts, jo Satversmē paredzēts, ka nepieciešams, lai nobalso vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

”Citās valstīs, kur referendumi tiek praktizēti regulāri, sliekšņi nav tik šerpi. Manuprāt, kaut kas būtu jāmaina arī Latvijā, ja slieksnis saglabāsies tik augsts, tad arī citos jautājumos nenāksies viegli panākt notikušu referendumu. Nebūs daudz jautājumu Latvijas dzīvē, kas interesē vai skar lielāko daļu iedzīvotāju.”

Kā negatīvu aspektu R. Ķīlis atzīst to, ka šajā situācijā tiem tūkstošiem, kuri viedokli nobalsošanā pauda aktīvi, rodas sajūta, ka viņi netika uzklausīti un rīcība savā veidā kļuva bezjēdzīga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lielo puiku spēles

09:54
17.12.2025
6

Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

Pasmejies par sevi pats

15:12
15.12.2025
29

Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
31
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
34

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
39

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
38

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi